VRAA kārtējo reizi neizpilda savus pienākumus un liek šķēršļus parakstīties par 14. Saeimas atlaišanu
Pietiek lasītājs10.11.2023.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 10.11.2023. sākusies parakstu vākšana par 14.Saeimas atlaišanu, ko oficiālajā portālā latvija.lv kā e-pakalpojumu nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Diemžēl šis e-pakalpojums kārtējo reizi nedarbojas un nestrādā, kā tas novērojams jau kopš 2015.gada. Lielai daļai pilsoņu parakstīšanas nav iespējama. Portālā ievietots paziņojums: “Portāla autorizētā daļa nedarbojas. Strādājam, lai to atrisinātu.”
Jau 3 mēnešus (kopš 04.08.2023.) VRAA jānodrošina pilsoņiem iespēja parakstīties par grozījumiem Satversmē. Šobrīd aktīvas vismaz 4 iniciatīvas, par kurām VRAA jānodrošina parakstīšanās iespējas pilsoņiem. Viena no minētajām iniciatīvām ir par 14.Saeimas atlaišanu. Šāds e-pakalpojums VRAA jānodrošina jau kopš 2015.gada, bet lielāko daļu laika šis e-pakalpojums darbojies ar lielām kļūdām un traucējumiem, vai nav strādājis vispār kā šobrīd.
Par šo e-pakalpojumu atbildīgs Oļegs Fiļipovičs (attēlā), VRAA departamenta direktors, kas uzņēmies nodrošināt vēlēšanu sistēmas un atbildīgs par minētā izpildi jau kopš 2015.gada. Taču kārtējo reizi nav spējis organizēt tik vienkāršu lietu kā parasta e-pakalpojuma darba spēju pilsoņiem.
Jautājums - cik miljonus eiro šis pakalpojums ir izmaksājis? Kurš ir šī pakalpojuma izstrādātājs? Tik vienkārša e-pakalpojuma izstrādes izmaksas 2015.gadā maksāja aptuveni 50 000 EUR. Taču visdrīzāk VRAA to pasūtījusi par 7 – 10 reizes augstāku cenu, un valstij tas izmaksājis 350 000 – 500 000 EUR.
Cik zināms, tad, iespējams, šo pakalpojumu izstrādāja neveiksmēm apvītā valsts risinājuma e-veselība.lv ilggadējais izstrādātājs un uzturētājs SIA “ZZ Dats”, kam ir ciešas attiecības ar Oļegu Fiļipoviču. Pasūtījuma precīza cena nav zināma, jo Oļegs Fiļipovičs noorganizēja tā paslēpšanu pavisam citos pasūtījumos, lai sabiedrība neuzzinātu augstās izmaksas.
Jau kopš 2015.gada VRAA nespēj izpildīt savus pienākumus vēlēšanu jautājumos pret CVK
2012.gadā tika pieņemti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, ka no 2015.gada 1.janvārta portālā latvija.lv VRAA jānodrošina iespējas pilsoņiem elektroniski parakstīties par likumu grozījumu un Saeimas atlaišanas iniciatīvām.
VRAA uzņēmās nodrošināt likuma izpildi un organizēt atbilstošu e-pakalpojumu portālā latvija.lv. Taču divus gadus VRAA nespēja izpildīt savas saistības. 2015.gadā likums stājās spēkā, bet VRAA nebija uztaisījusi e-pakalpojumu, pat neskatoties uz to, ka bija sākusies parakstīšanās par vairākām pilsoņu iniciatīvām. VRAA neizdarību dēļ netika izpildīts likums.
Jau 2015.gadā Oļegs Fiļipovičs, VRAA departamenta direktors, nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Minēto VRAA kavēja aptuveni 3 gadus (līdz 2018.gada,) un šajā periodā ieviesa e-pakalpojuma brāķi, kas darbojās ar kļūdām un lieliem traucējumiem. Iniciatīvas pieteicēji nevarēja saņemt informāciju par pilsoņu parakstiem portālā latvija.lv.
VRAA bija jānodrošina automātiska datu nodošana Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) datu konsolidācija, taču aptuveni trīs gadus tā nenotika. Nododamos datus VRAA apkopoja parastā Excel failā un e-pastos sūtīja CVK. Taču izpildītājam bija samaksāta nauda, parakstīti pieņemšanas un nodošanas akti par kvalitatīvi izpildītiem darbiem.
Arī 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās VRAA nespēja izpildīt savus pienākumus
2022.gadā, gatavojoties 14.Saeimas vēlēšanām, VRAA uzņēmās nodrošināt vienoto pieteikšanos (autentifikāciju, autorizāciju) portālā latvija.lv visām vēlēšanu iecirkņu komisijām vēlēšanu sistēmās. Minētā izpildi uzraudzīja Valsts kanceleja (direktors Jānis Citskovskis), Centrālā vēlēšanu komisija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un vēl vairākas iestādes.
Taču ar šo uzdevumu VRAA netika galā, jo pret saviem pienākumiem Saeimas vēlēšanās attiecās bezatbildīgi un nolaidīgi. 14.Saiemas vēlēšanu norises laikā, iepriekšējās balsošanas 3.dienā – 30.09.2022. pēkšņi tika aizliegts izmantot VRAA organizēto pieteikšanos portālā latvija.lv vēlēšanu komisijām. Iemesls tam bija pēkšņi atklātas kritiskas neatbilstības un augsti drošības riski VRAA nodrošinātajos servisos vēlēšanām. Kaut kas tāds vēlēšanās nebija pat iedomājams.
Konkrētais pakalpojums VRAA pusē bija izmaksājis vairākus miljonus EUR, bet tā kvalitāte bija neatbilstoša. Tas savukārt ir augsts, kritiskas nozīmes incidents vēlēšanās, kas uzskatāmi atspoguļo VRAA nolaidīgo un bezatbildīgo attieksmi pret saviem tiešajiem pienākumiem.
VRAA regulāri uztaisa brāķi un vienmēr visu kavē. Vai CVK var paļauties vēlēšanās uz VRAA?
Lielu daļu e-pakalpojumu VRAA nav realizējusi laikā, termiņi tiek kavēti gadiem, pirmos gadus e-pakalpojumi darbojās kā brāķis, ar lieliem traucējumiem un kļūdām, bieži pat vispār nedarbojas. Taču tas viss ir izmaksājies 10 – 20 miljonus EUR. Pastāvīgi paziņojumi par traucējumiem, kļūdām un servisa darbiem ir jau pašsaprotama un pierasta lieta VRAA e-pakalpojumos un portālā latvija.lv.
Šobrīd CVK visu savu vēlēšanu sistēmu sagatavošanu uzticējusi Oļegam Fiļipovičam, VRAA departamenta direktoram. Jautājums, kādas būs nākamās vēlēšanas? Kā VRAA veiksies ar to nodrošināšanu, ja jau 10 gadus VRAA nespēj kvalitatīvi nodrošināt vienkāršu, nelielu e-pakalpojumu – parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām?
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
