VRAA kārtējo reizi neizpilda savus pienākumus un liek šķēršļus parakstīties par 14. Saeimas atlaišanu
Pietiek lasītājs10.11.2023.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 10.11.2023. sākusies parakstu vākšana par 14.Saeimas atlaišanu, ko oficiālajā portālā latvija.lv kā e-pakalpojumu nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Diemžēl šis e-pakalpojums kārtējo reizi nedarbojas un nestrādā, kā tas novērojams jau kopš 2015.gada. Lielai daļai pilsoņu parakstīšanas nav iespējama. Portālā ievietots paziņojums: “Portāla autorizētā daļa nedarbojas. Strādājam, lai to atrisinātu.”
Jau 3 mēnešus (kopš 04.08.2023.) VRAA jānodrošina pilsoņiem iespēja parakstīties par grozījumiem Satversmē. Šobrīd aktīvas vismaz 4 iniciatīvas, par kurām VRAA jānodrošina parakstīšanās iespējas pilsoņiem. Viena no minētajām iniciatīvām ir par 14.Saeimas atlaišanu. Šāds e-pakalpojums VRAA jānodrošina jau kopš 2015.gada, bet lielāko daļu laika šis e-pakalpojums darbojies ar lielām kļūdām un traucējumiem, vai nav strādājis vispār kā šobrīd.
Par šo e-pakalpojumu atbildīgs Oļegs Fiļipovičs (attēlā), VRAA departamenta direktors, kas uzņēmies nodrošināt vēlēšanu sistēmas un atbildīgs par minētā izpildi jau kopš 2015.gada. Taču kārtējo reizi nav spējis organizēt tik vienkāršu lietu kā parasta e-pakalpojuma darba spēju pilsoņiem.
Jautājums - cik miljonus eiro šis pakalpojums ir izmaksājis? Kurš ir šī pakalpojuma izstrādātājs? Tik vienkārša e-pakalpojuma izstrādes izmaksas 2015.gadā maksāja aptuveni 50 000 EUR. Taču visdrīzāk VRAA to pasūtījusi par 7 – 10 reizes augstāku cenu, un valstij tas izmaksājis 350 000 – 500 000 EUR.
Cik zināms, tad, iespējams, šo pakalpojumu izstrādāja neveiksmēm apvītā valsts risinājuma e-veselība.lv ilggadējais izstrādātājs un uzturētājs SIA “ZZ Dats”, kam ir ciešas attiecības ar Oļegu Fiļipoviču. Pasūtījuma precīza cena nav zināma, jo Oļegs Fiļipovičs noorganizēja tā paslēpšanu pavisam citos pasūtījumos, lai sabiedrība neuzzinātu augstās izmaksas.
Jau kopš 2015.gada VRAA nespēj izpildīt savus pienākumus vēlēšanu jautājumos pret CVK
2012.gadā tika pieņemti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, ka no 2015.gada 1.janvārta portālā latvija.lv VRAA jānodrošina iespējas pilsoņiem elektroniski parakstīties par likumu grozījumu un Saeimas atlaišanas iniciatīvām.
VRAA uzņēmās nodrošināt likuma izpildi un organizēt atbilstošu e-pakalpojumu portālā latvija.lv. Taču divus gadus VRAA nespēja izpildīt savas saistības. 2015.gadā likums stājās spēkā, bet VRAA nebija uztaisījusi e-pakalpojumu, pat neskatoties uz to, ka bija sākusies parakstīšanās par vairākām pilsoņu iniciatīvām. VRAA neizdarību dēļ netika izpildīts likums.
Jau 2015.gadā Oļegs Fiļipovičs, VRAA departamenta direktors, nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Minēto VRAA kavēja aptuveni 3 gadus (līdz 2018.gada,) un šajā periodā ieviesa e-pakalpojuma brāķi, kas darbojās ar kļūdām un lieliem traucējumiem. Iniciatīvas pieteicēji nevarēja saņemt informāciju par pilsoņu parakstiem portālā latvija.lv.
VRAA bija jānodrošina automātiska datu nodošana Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) datu konsolidācija, taču aptuveni trīs gadus tā nenotika. Nododamos datus VRAA apkopoja parastā Excel failā un e-pastos sūtīja CVK. Taču izpildītājam bija samaksāta nauda, parakstīti pieņemšanas un nodošanas akti par kvalitatīvi izpildītiem darbiem.
Arī 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās VRAA nespēja izpildīt savus pienākumus
2022.gadā, gatavojoties 14.Saeimas vēlēšanām, VRAA uzņēmās nodrošināt vienoto pieteikšanos (autentifikāciju, autorizāciju) portālā latvija.lv visām vēlēšanu iecirkņu komisijām vēlēšanu sistēmās. Minētā izpildi uzraudzīja Valsts kanceleja (direktors Jānis Citskovskis), Centrālā vēlēšanu komisija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un vēl vairākas iestādes.
Taču ar šo uzdevumu VRAA netika galā, jo pret saviem pienākumiem Saeimas vēlēšanās attiecās bezatbildīgi un nolaidīgi. 14.Saiemas vēlēšanu norises laikā, iepriekšējās balsošanas 3.dienā – 30.09.2022. pēkšņi tika aizliegts izmantot VRAA organizēto pieteikšanos portālā latvija.lv vēlēšanu komisijām. Iemesls tam bija pēkšņi atklātas kritiskas neatbilstības un augsti drošības riski VRAA nodrošinātajos servisos vēlēšanām. Kaut kas tāds vēlēšanās nebija pat iedomājams.
Konkrētais pakalpojums VRAA pusē bija izmaksājis vairākus miljonus EUR, bet tā kvalitāte bija neatbilstoša. Tas savukārt ir augsts, kritiskas nozīmes incidents vēlēšanās, kas uzskatāmi atspoguļo VRAA nolaidīgo un bezatbildīgo attieksmi pret saviem tiešajiem pienākumiem.
VRAA regulāri uztaisa brāķi un vienmēr visu kavē. Vai CVK var paļauties vēlēšanās uz VRAA?
Lielu daļu e-pakalpojumu VRAA nav realizējusi laikā, termiņi tiek kavēti gadiem, pirmos gadus e-pakalpojumi darbojās kā brāķis, ar lieliem traucējumiem un kļūdām, bieži pat vispār nedarbojas. Taču tas viss ir izmaksājies 10 – 20 miljonus EUR. Pastāvīgi paziņojumi par traucējumiem, kļūdām un servisa darbiem ir jau pašsaprotama un pierasta lieta VRAA e-pakalpojumos un portālā latvija.lv.
Šobrīd CVK visu savu vēlēšanu sistēmu sagatavošanu uzticējusi Oļegam Fiļipovičam, VRAA departamenta direktoram. Jautājums, kādas būs nākamās vēlēšanas? Kā VRAA veiksies ar to nodrošināšanu, ja jau 10 gadus VRAA nespēj kvalitatīvi nodrošināt vienkāršu, nelielu e-pakalpojumu – parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
