Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?

Par vērtībām

Nule Freiberga par sevi atgādināja, iesaistoties diskusijā par bijušo prezidentu sociālajām garantijām. Portālam diena.lv viņa, aizstāvot bijušo prezidentu privilēģijas, raksta: «Katrā zemē konkrētās detaļas ir atšķirīgas, taču pilnīgi vienāds ir princips, ka cilvēks, kurš vismaz vienu mandātu ir nostrādājis kā Valsts prezidents, kā bijušais valsts galva ir pelnījis atbilstošas sociālās garantijas. Tas netiek uzskatīts kā atbilde uz attiecīgās amatpersonas nenormālām un pārspīlētām prasībām (jo tādas vispār likuma priekšā nav iespējamas), bet gan kā valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausme.»

Var diskutēt par apgalvojumu «katrā zemē konkrētās detaļas ir atšķirīgas». Tā ir taisnība – atšķirības mēdz būt, un ne tikai detaļās vien. Daudzās valstīs, tai skaitā par Latviju krietni bagātākās, valsts galvu sociālās garantijas īpaši neatšķiras no citu pilsoņu sociālajām garantijām. Par limuzīniem un plašiem valsts apmaksātiem dzīvokļiem viņi pat neiedomājas. Jo ir pasaulē valstis, kur cilvēki cits citu vērtē kā līdzvērtīgus, neskatoties uz tituliem vai bijušajiem amatiem.

Šajās valstīs nav pieņemts mērīt, kurš ir devis lielāku ieguldījumu valsts un sabiedrības labā. Katrs cenšas pēc labākās sirdsapziņas – vai tas būtu karavīrs, karavīra ģimene, ārsts, kurš nesavtīgi glābis daudzu dzīvības, vai skolotājs, kurš ar savu piemēru un aizrautību ir simtiem bērnu palīdzējis izaugt par krietniem un izglītotiem valsts pilsoņiem. Šajās valstīs nav pieņemts, ka prezidents izceltu sevi kā kaut ko īpašu un sagaidītu tikpat īpašas privilēģijas. Protams, ir daudzas valstis, kurās likumā ir noteiktas zināmas sociālas garantijas, bet reti tās tik ļoti atšķiras no pārējiem pilsoņiem kā Latvijā.

Freiberga savā vēstulē iespaidīgu dzīvokli, pamatīgu pensiju un valsts apmaksātu limuzīnu bijušajiem prezidentiem sauc par «valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausmi». Tas ir grūti izmērāms un pierādāms apgalvojums. Tomēr civilizētā pasaulē ar valsts pašcieņu vispirms saprot – cilvēka cienīgas vecumdienas visiem, labas izglītības iespējas, sakārtotu veselības aprūpes sistēmu, tīru apkārtējo vidi, labus ceļus, zemu korupcijas līmeni un citus attīstītu valsti raksturojošus lielumus. Tas ir pamats, kas dod pamatu cilvēkiem justies lepniem par valsti.

Savādi, ka bijusī prezidente kā valsts lepnumu simbolizējošu vērtību piesauc bijušo prezidentu īpašās privilēģijas. It īpaši situācijā, kad tās ar saviem nodokļiem nereti uztur cilvēki, kuri ikdienā nezina, kā samaksāt rēķinus un pabarot bērnus. Par kādu lepnumu Freiberga runā situācijā, kad valsts ekonomiku un līdz ar to budžetu zināmā mērā silda ekonomisko trimdinieku naudas sūtījumi tuviniekiem Latvijā? To pašu cilvēku, kuri bija spiesti pamest valsti jau Freibergas prezidentūras laikā.

Vairas Vīķes-Freibergas devums Latvijai

Virsrakstā minētais - «trekno gadu» prezidente - nav pārspīlējums. Viņa patiešām bija savā augstajā amatā tieši tajā laikā, kad Latvijā sāka plosīties valsts ekonomiku pazudinošie «treknie gadi», kas beigās valsti noveda uz bankrota robežas. Protams, formāli viņai nebija lielas iespējas ietekmēt valsts ekonomiku, bet viņa arī neizmantoja savu autoritāti, lai kaut mazliet piebremzētu toreizējo neprātu. Pat neskatoties uz to, ka nopietni vietējie un ārvalstu eksperti skaidri brīdināja par gaidāmajām briesmām. Vēl vairāk – Freiberga teica, ka jādod iespēja «sākt no baltas lapas» vienam no Jūrmalgeitas varoņiem – Aināram Šleseram. Tam pašam, kurš izsludināja bēdīgi slaveno «gāzi grīdā» politiku.

Tāpat nevar noliegt faktu, ka Freibergas prezidentūras laiks, 1999.–2007. gads, sakrita ar tā saucamo oligarhu «ziedu laikiem». Tieši šajā laikā viņi nostiprināja savu varu, bagātības un ietekmi. Tieši viņas laikā Latvija piedzīvoja visciniskākās Saeimas vēlēšanas, kuru rezultāti faktiski tika nopirkti ar rupjiem likuma pārkāpumiem, izmantojot tā saucamās «pozitīvisma kampaņas».

Iekšpolitiski Vairas Vīķes-Freibergas kā prezidentes laiks ir vērtējams kā, maigi izsakoties, ļoti neveiksmīgs. Nepilnu gadu pēc viņas termiņa beigām – 2008. gada nogalē - Latvija kā valsts ekonomiski bija faktiski bankrotējusi. Arī emocionāli un politiski Latvija bija pilnīgā bedrē. Krīzes smagais sitiens Latvijas iedzīvotājiem trāpīja vissmagāk no visām Baltijas valstīm.

Vairas Vīķes-Freibergas demokrātijas izpratne

Vispārpieņemts, ka Freiberga ieradās Latvijā ar izcilu, labāko Rietumu demokrātijas paraugu zināšanām. Daudzi loloja cerības, ka viņa skaidros un ar savu piemēru rādīs labākās demokrātijas tradīcijas. Uzliks politiskās morāles latiņu īpaši augstu, kas kalpos par atskaites punktu pārējai politiskajai elitei.

Tas, ko sabiedrība vēlāk ieraudzīja, daudziem radīja pamatotas aizdomas - vai Freiberga pati kaut ko saprot no demokrātijas labākajām tradīcijām? Viens no pirmajiem politiskajiem terminiem, ko Freiberga iemācīja Latvijas sabiedrībai, bija – nepotisms. Tā ir Rietumu demokrātijai nepieņemama prakse, kad amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, labos amatos iekārto tuvus radiniekus.

Freiberga pie sevis darbā pieņēma dēlu. Ļoti iespējams, ka viņš bija piemērots saviem darba uzdevumiem un citādi atbilstoša kandidatūra. Tomēr situācijā, kad tika sagaidīti visaugstākie politiskās morāles standarti, šāda rīcība daudzus samulsināja. Šobrīd visi smaida, dzirdot līdzīgā situācijā, teiktos vārdus: «Nu, mēs visi kaut kādā ziņā esam radinieki.»

Nākamais politiskais termins, ko Freiberga iemācīja sabiedrībai, bija – valsts tēriņu caurspīdīguma princips. Rietumu demokrātijās ļoti stingri raugās, lai politiķi uzmanīgi un taupīgi izturas pret valsts līdzekļiem. To vēlējās pārbaudīt mūžam piekasīgais Lato Lapsa. Viņš kā Latvijas pilsonis nosūtīja Valsts kancelejai lūgumu atskaitīties par tēriņiem. Var dažādi vērtēt Lapsu, bet viņš pamatoti vēlējās pārbaudīt, kā šis Rietumu demokrātijās tik būtiskais princips tiek ievērots pie cienījamās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas.

Tepat kaimiņos, bagātajā Zviedrijā politiķi ir spiesti atskaitīties par katru iztērēto kronu no valsts kases. Ja rodas šaubas par negodprātīgu rīcību, zviedri piespiež viņus atkāpties. Situācija, ka kaut kas tiek neatklāts, – nav iedomājama. Freibergas padotie Lapsam lika saprast, ka Latvija nav nekāda tur Zviedrija. Viņi atbildēja, ka prezidentes tēriņi no valsts kases esot «komercnoslēpums». Vēlāk gan tika atzīts, ka pat no likuma viedokļa šāda atbilde nebija pareiza.

Tomēr visskandalozākais un savādākais gadījums bija, kad Freiberga vēlējās ierobežot un apspiest vienu no demokrātijas pamatu pamatiem – vārda brīvību. 2004. gada viņa asi uzbruka nevalstiskai organizācijai «Delna» par to, ka viņi bija uzdrošinājušies publiski protestēt pret Ingrīdas Ūdres izvirzīšanu eirokomisāres amatam. No vienas puses, tā bija burtiski skandaloza prezidentes rīcība, par ko arī saņēma bargu kritiku. Tomēr, no otras puses, tā bija arī nepārprotama liecība, ka viņa patiešām neizprata demokrātijas pamatprincipus. Tas bija klajā pretrunā ar valsts pamatlikumu – Satversmi. Šobrīd Eiropā ir tikai divi valdnieki, kuri līdzīgi asi atļaujas kritizēt pilsonīgi aktīvas demonstrantu grupas.

Lai ar to nebūtu gana, aptuveni tai pašā laikā viņa bija gatava saņemt «dāvinājumā» no LPP politiķu kontrolētās Jūrmalas domes zemi ekskluzīvā vietā pie jūras. Kad dažādi eksperti pret to atkal iebilda, viņa spītīgi atteicās saprast, cik ētiski apšaubāma bija šī rīcība.

Liekot kopā šos, tikai dažus, labi zināmus piemērus, var ar vēsu prātu izsvērt – kāpēc iekšpolitiskais, politiskās morāles klimats Latvijā Freibergas laikā, ja arī mainījās, tad pavisam ne uz labo pusi. Pats galvenais kompass virzienu rādīja, teiksim tā, – ne pārāk skaidri.

Vairas Vīķes-Freibergas ārpolitiskie sasniegumi

Daudzi Freibergas cienītāji un atbalstītāji reizēm mēdz atzīt, ka iekšpolitiski viņa nebija ļoti izcila. Tomēr uzreiz piebilst, ka ārpolitikā viņas devumus bijis nenovērtējams. Kā spilgtākie piemēri tiek piesaukti Latvijas veiksmīgā iestāšanas Eiropas Savienībā un NATO.

Iespējams, ka viņai bija nozīmīga loma šajos procesos. Tai pašā laikā jāatceras, ka visus 90. gadus neskaitāmi Latvijas politiķi ikdienā ilgi un pamatīgi bija strādājuši, lai sasniegtu šos mērķus. Tas nekādā gadījumā nebija tikai un vienīgi Freibergas nopelns. Viņa faktiski iesaistījās šo procesu beigu posmā, faktiski jau pie «saklātiem galdiem».

Kopā ar Latviju 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis. Tas acīm redzami bija ļoti plašs un iepriekš rūpīgi izplānots notikums. Mazliet savādi iedomāties, ka tieši Latvijas prezidente izšķirīgi ietekmēja šo patiesi globālo notikumu.

Līdzīgi var teikt par pievienošanos NATO. Dalība šai organizācija bija sens Baltijas valstu mērķis, un politiķi, ierēdņi daudzus gadus bija cītīgi strādājuši, lai to sasniegtu. Paradoksālā kārtā izšķirīgo impulsu deva notikums, ar kuru Vairai Vīķei-Freibergai pilnīgi noteikti nebija nekāda sakara.

Avīzes «Washington Post» komentētājs Džims Hoglends, analizējot 11.septembra terora aktu ietekmi uz politisko notikumu attīstību Eiropā, rakstīja: «Baltijas valstu iekļaušana NATO paplašināšanas otrajā kārtā, kas agrāk bija asu pretrunu objekts, vienā acumirklī kļuvusi par plaši atzītu iespējamību.» To pašu apliecināja toreizējais NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons.

Protams, Freiberga bija cieši klāt visos šajos Latvijai tik nozīmīgajos notikumos, bet apgalvot, ka viņai bija būtiska un izšķiroša loma ES un NATO paplašināšanā, ir mazliet pārspīlēti.

Tomēr oponenti varētu apgalvot, ka valsti viņa pārstāvēja spoži. Iespējams. Šeit derētu apskatīties uz rezultātiem. Vai Latvijas intereses, iestājoties ES, patiešām bija tik spoži aizstāvētas? Lauksaimnieki tam īsti nepiekritīs. Pašreizējais Latvijas prezidents vēl nesen Briselē atklāti atzina, ka mūsu zemnieki, salīdzinot ar citām valstīm, ir diskriminēti (jaunākās ziņas no Briseles liecina, ka situāciju beidzot – gandrīz desmit gadus pēc pievienošanās ES - nolemts labot).

Kas notika citās ekonomikas nozarēs? Pa šo laiku lielu daļu veiksmīgāko Latvijas uzņēmumu pārpirkušas veco ES valstu kompānijas. Tikai Rīgā vien pēc pārpirkšanas ir slēgtas vismaz divas rūpnīcas. Darbavietas ir aizceļojušas uz citām valstīm. Mums atstājot bezdarba problēmas. Banku sektoru, faktiski visu finanšu sistēmu pārņēma skandināvu bankas. Piedevām nekaunīgi un agresīvi piedaloties ekonomikas pārkarsēšanas, «kredītu vājprāta» un nekustamo īpašumu burbuļa neprātā.

Būtībā lielais Rietumu kapitāls ielauzās Latvijā, faktiski nesastopot nopietnu valsts interešu aizstāvību. Uzreiz pēc iestāšanas ES Latvija masveidā sāka zaudēt un joprojām zaudē pašu svarīgāko resursu – cilvēkus.

Protams, nebūtu godīgi pārmest vienai pašai Freibergai šo rūgto pieredzi. Tomēr viņa bija tā laika valsts simbols – mājās un ārzemēs. Viņai bija tas spēks un autoritāte pieklauvēt un atvērt lielvaru durvis, lai aizstāvētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju intereses.

Mēs esam stipri, mēs esam vareni

Šajā brīdī gribētos kā mantru atkārtot Vīķes-Freibergas visslavenāko runu. Tomēr toreiz un joprojām tai kaut kā pietrūkst. Latvijas pilsoņi patiešām varētu būt pilni ar viņas pieminēto pašcieņu un pašlepnumu, ja varētu runu papildināt:

Mēs esam diženi, jo mums ir spēcīgākā ekonomika Baltijas valstīs;

Mēs esam raženi, jo mums ir labākās pensijas Baltijas valstīs;

Mēs esam stipri, jo mums ir zemākais korupcijas līmenis Baltijas valstīs;

Mēs esam stipri, jo mums ir labākā izglītības sistēma Baltijas valstīs;

Mēs esam stipri, jo mums ir labākā veselības aprūpe Baltijas valstīs;

Mēs esam vareni, jo mums ir augstākā dzimstība Baltijas valstīs;

Mēs esam vareni, jo ...

Patiesībā šobrīd nevienam nav žēl, ka bijušajiem prezidentiem ir šīs privilēģijas. Jo dziesma jau nav par limuzīniem, bet gan par ko citu.

* Raksts pirmoreiz publicēts portālā TVNET pirms vairāk nekā pieciem gadiem - 2012. gada 27. aprīlī

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...