„Wagner” kaujinieki pielieto ķīmiskos ieročus Centrālāfrikas Republikā
Augusts Augustiņš15.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Putina laipnie zaļie cilvēciņi, par kuru eksistenci Kremlis klusē jau vismaz sešus gadus, tāpat kā Krievijas Ārlietu ministrija un krievu slepenie „drošības” dienesti ir atkal izcēlušies ar „labi” padarītiem darbiem Centrālāfrikas Republikā. Kā liecina internetā nopludinātie materiāli, Kremlis pastāvīgi izmanto ķīmiskos ieročus pret vietējiem „nemierniekiem”, bet, ja skatās no otras puses, tad pret „brīvības cīnītājiem”.
Principā, šoreiz svarīgi ir nevis tas, kurš par ko un kāpēc karo, bet gan kārtējā ķīmisko ieroču pielietošana, kuriem it kā nevajadzētu eksistēt, no Krievijas spēku puses. Tā varētu liecināt, ka Kremlis nav pildījis un nepilda savas saistības attiecībā uz ķīmisko ieroču iznīcināšanu, ražošanu un kur nu vēl par to izmantošanu kaujas operācijās.
Kremlis atklāti pauž, ka „mūsu privāto militāro kompāniju kaujinieki ir tādi paši kara varoņi cīņā pret terorismu kā Krievijas bruņoto spēku lidotāji, kājnieki, speciālo uzdevumu vienību karavīri, GRU un FSB darbinieki... no tā nevajag kautrēties. Ar to ir jālepojas”.
Attiecīgā tēze izskanēja uzreiz pēc Wagner rīkļurāvēju helikoptera SA 341 Gazelle katastrofas Centrālāfrikas Republikā netālu no stratēģiski svarīgā autoceļa, pa kuru tiek nodrošināta nemiernieku ielenktās galvaspilsētas Bangi apgāde ar „pārtiku”. Šāda veida helikopterus izmanto krievi, lai veiktu soda akcijas pret nemierniekiem un lai evakuētu kaujās ievainotos cīņu biedrus.
Attiecīgi avarējušais helikopters tieši veda kādu no ievainotajiem augsta ranga Wagner kaujiniekiem uz galvaspilsētu salāpīt kaujā gūtās brūces, bet nesanāca. Savukārt Kremļa Ārlietu ministrija paskaidroja, ka helikopters veica avārijas nosēšanos un tikai pēc tam aizdegās, jo bija notikusi degvielas noplūde, bet pilotam un „instruktoram” izdevās izglābties.
Turklāt kopš helikoptera avārijas bija pagājušas vairākas dienas, līdz informācija par to parādījās informācijas telpā. Tas norāda uz to, ka krievi centās noslēpt šo notikumu. Gluži tāpat kā daudzas reizes iepriekš, noraidot visas ziņas par Wagner kaujinieku lielajiem zaudējumiem Centrālāfrikas Republikā, jo saskaņā ar Kremli tur viņu tikpat kā nemaz nav un tāpēc viņi nevar piedalīties kaujas operācijās.
Vēlāk jau tika stāstīts, ka Wagner „instruktori” palīdz sagatavot un apmācīt Centrālāfrikas Republikas armiju FACA gluži tāpat kā Venecuēlas bruņotos spēkus. Vairs arī netiek slēpts, ka Wagner kaujinieki nodrošina „prezidenta” Tuadera (viņš ir kvēls Putina pielūdzējs) fizisko drošību, kā arī krievu rīkļurāvēji apsargā Centrālāfrikas Republikā esošās zelta un dimantu šahtas un atradnes, - tas arī ir tas galvenais iemesls, kāpēc Prigožina bandīti atrodas šajā Āfrikas valstī.
Oficiāli Krievijas vara stāsta, ka Centrālāfrikas Republikā atrodas Krievijas Bruņoto spēku militārie speciālisti, kuri nepiedalās kaujas darbībās, tātad nevar būt runa ne par kādiem dzīvā spēka zaudējumiem, un punkts!
Savukārt žurnālists un Maskavas domes deputāts Andrejs Medvedevs (Андрей Медведев) apgalvo pavisam ko citu: „Ja nebūtu Wagner grupas, tad ar Centrālāfrikas Republikas režīmu būtu cauri, jo pēdējo divu gadu laikā tieši Wagner grupa ir sagatavojusi Centrālāfrikas Republikas armiju un iztīrījusi 25% valsts teritorijas no nemiernieku vienībām. Pirms tam „drošsirdīgie” FACA karavīri bēga no kaujas lauka, ko kājas nesa, no baumām par nemiernieku spēku tuvošanos vien. Prigožina kaujinieki ir izveidojuši koridoru starp Bangi un Kamerūnu, tas ir prezidenta Tuaderas dzīvības ceļš, kurš tika izveidots, burtiski Wagner kaujiniekiem nodedzinot un nogalinot it visu savā ceļā. Nācās piesaistīt daudz Wagner kaujinieku, lai iztīrītu Bozumas un Abbas pilsētas.”
Saskaņā ar The Africa Report 2018. gadā Centrālāfrikas Republikā atradās 450, bet 2020. – jau vairāk nekā 1000 Prigožina rīkļurāvēju. Sanāk, ka Centrālāfrikas Republikā atrodas otrs lielākais Wagner kontingents. Vairāk vāgneriešu ir tikai Lībijā. Ļoti daudz to krievu „instruktoru”, ne?
Neskatoties uz to, nav šaubu par to, ka nemiernieku ir desmitiem reižu vairāk. Tāpēc rodas loģisks jautājums, kā krievi ar tiem velniem tiek galā, turklāt Centrālāfrikas Republika ir samērā liela valsts. Neaizmirsīsim arī to, ka netiek ziņots vai tiek noklusēts par Wagner grupas dzīvā spēka zaudējumiem Centrālāfrikas Republikā, jo, skatoties pēc tā, kas ar šiem algotņiem notiek Sīrijā, vajadzētu būt simtiem kritušo krievu piedzīvojumu meklētāju.
Uz šo jautājumu tika atbildēts 2021. gada 2. martā, kad vietējais izdevums Le Nouveau Centrafrique nopublicēja informāciju un pierādījumus par to, ka krievu spēki, pareizāk, Prigožina algotņi pret nemierniekiem Centrālāfrikas Republikā regulāri pielieto ķīmiskos ieročus. Sanāk, ka tiek pārkāpta Hāgas konvencija, Ženēvas protokols un Konvencija par ķīmisko ieroču aizliegšanu un iznīcināšanu.
Krievija Centrālāfrikas Republikā tāpat kā Sīrijā pielieto tās pašas netīrās metodes, daudz nepārdzīvojot par to, ka vienu dienu tā var tikt saukta pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem.
Ķīmisko ieroču pielietošana pret zemniekiem un lopkopjiem Centrālāfrikas Republikā pierāda to, ka Wagner grupa ir nevis elitāra kaujas vienība, ar ko lepoties, bet bars asinskāru oportūnistu, kuri nav spējīgi veikt kvalitatīvas un efektīvas kaujas operācijas, ja nu vienīgi sacirst gabalos kādu gūstekni un, protams, indēt cilvēkus ar ķīmiju no gaisa.
P.S. Wagner devīze: „Ar asinīm aizrīsies tie, kas apšaubīs mūsu miermīlīgo dabu, jo mūsu žēlsirdība ir nežēlīga!” Turklāt runā, ka Prigožins ir pievērsis uzmanību Baltijas valstīm. Ko tas varētu nozīmēt? To laiks rādīs!
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
