Iesaki rakstu: 
Skaidrojošā vārdnīca sniedz šādu jēdziena “terorisms” definīciju - starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu.
Savā iepriekšējā rakstā, kas bija veltīts grupējuma “Vagner” aktivitātēm Baltkrievijā, kā vienu no versijām minēju Kremļa iebiedēšanas taktiku, kas vērsta, pirmkārt, pret tām valstīm, caur kurām tiek piegādātas militārās kravas Ukrainai. Turpat arī piezīmēju - modrību zaudēt nedrīkst.
Pēdējo dienu notikumi rāda, ka tam ir pamats. Polijas valdības rīcībā ir nonākusi informācija par to, ka Polijas robežas virzienā ir nosūtīta daļa no Baltkrievijā dislocētiem vāgneriešiem. Savukārt cilvēktiesību aizstāvis Vladimirs Osečkins, balstoties uz insaideru informāciju, apgalvo, ka „Vagner” militārais komandieris un atvaļinātais Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes speciālo uzdevumu spēku virsnieks Dmitrijs Utkins ir sācis vervēt savus bijušos dienesta biedrus. Osečkina interviju ukraiņu blogerim par šo tēmu var noskatīties šeit: https://youtu.be/MgvyFfVZi3Y.
Kādi varētu būt iespējamie scenāriji provokācijām ar vāgneriešu dalību? Viens no tiem – bēgļu faktors. Ja iepriekšējo reizi, mēģinot radīt saspīlējumu pie robežas ar Poliju, baltkrievu robežsargi pieveda ar pašizgāzējiem akmeņu kravas, ar ko bēgļi apmētāja poļu robežsargus, tad šoreiz tie var būt civilās drēbēs pārģērbušies, ar noslēptiem šaujamiem bēgļu pūlī iemaisījušies vāgnerieši. Ko darīs poļi, ja no šī pūļa, kur noteikti būs arī sievietes un bērni, atskanēs mērķtiecīgi šāvieni?
Polija ir uzcēlusi 200 km garu un 5m augstu metāla žogu gar robežu ar Baltkrieviju. Ar atbilstošām iemaņām to saspridzināt nesagādās grūtības. Kur bēgļi būs ņēmuši spridzekļus vai prettanku grānātmetējus? Droši vien nopirkuši Vojentorgā. Ja jau vietējie “vatņiki” Krimā varēja iegādāties vietējā veikalā bruņumašīnas, kā to apgalvoja Putins, tad ar tādiem niekiem kā trotils, detonatori un prettanku granātmetēji ir pilni Minskas veikali.
Otrs scenārijs - vāgneriešu iefiltrēšanās Polijā vai Baltijas valstīs ar mērķi ieņemt kādu stratēģisku objektu, piemēram, atomelektrostaciju vai, ja būs sagaidāms pienācīgs vietējās “vates” atbalsts, mēģināt nodibināt “Daugavpils” republiku vai ko tamlīdzīgu. Kā to apgalvo Osečkins, un tam nevar nepiekrist, tad dokumentu sagādāšana legālai iekļūšanai NATO dalībvalstīs nebūtu problēma, tā ka pasākums noteikti būtu zem KF specdienestu kontroles.
Vienā no savām pēdējām intervijām saistībā ar šo tēmu NBS komandieris Leonīds Kalniņš apgalvoja, ka Latvijas spēka struktūras ir gatavas jebkuram scenārijam un par plānotajiem pasākumiem publiski netiek ziņots saprotamu iemeslu dēļ. Tam piebalso arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava. Gribētos ticēt, ka tas tā arī ir.
Un tagad lai kāds mani pārliecina, ka šeit aprakstītās darbības no Baltkrievijas teritorijas, ja tādas tiešām notiks, neatbilst jēdzienam “terorisms”, turklāt terorismam ar ķīlnieku sagrābšanu, kur ķīlnieku lomā ir bēgļi. Labu piemēru, kā jācīnās gan ar teroraktu izpildītājiem un organizētājiem, gan ar viņu ideoloģiskajiem iedvesmotājiem, sniedz Izraēla, - nekādu tur tiesvedību, subjekts tiek izsekots un fiziski iznīcināts, turklāt īpaši nesatraucoties, ko kāds pateiks pat tad, ja šis kāds ir tavs galvenais sabiedrotais.
Poļiem šodien ir vai tuvākajā laikā būs tehniskas iespējas pielietot šo Izraēlas taktiku. Šī gada maijā poļi saņēma no ASV pirmās piecas HIMARS palaišanas iekārtas no 18 pasūtītajām. 2019.gadā Polija pasūtīja ASV ATACMS munīciju - ballistiskās raķetes ar darbības rādiusu 300 km, kas tiek palaistas no HIMARS. Tas nozīmē, ka ar trāpījuma precizitāti +/-3m var tikt sasniegta Lukašenko rezidence Minskā, K.Marksa ielā 38.
Baltkrievijas pretgaisa aizsardzības spēku rīcībā ir vairāki desmiti kompleksi S-300 un četri BUK divizioni. Ir nopirkti arī S-400, bet precīzas informācijas par to skaitu nav. Ka apgalvo krievi, tad S-400 var pārtvert ballistiskos mērķus. Iespējams, ka tā, bet viss atkarīgs no šo iekārtu skaita pie konkrētā objekta un pārtveramo raķešu skaita. Kā ir izteicies krievu militārais eksperts Mihails Hodorjonoks, kas pats dienējis pretgaisa aizsardzības spēkos, tad labākais veids, kā paglābties no ATACMS, ir iznīcināt to palaišanas iekārtas vai pārvietot frontes līniju 300 km tālāk.
Jebkurā gadījumā, ja vienlaicīgi pa vienu mērķi tiks raidītas trīsdesmit ATACMS raķetes, tad pārītis jau noteikti šo mērķi sasniegs. Jāpiezīmē, ka Polijas pasūtīto 5.paaudzes iznīcinātāju F-35 ražošana Lockheed Martin uzņēmumos norit pilnā sparā un pirmos eksemplārus tiek plānot saņemt jau nākamgad. Kopā paredzēts piegādāt 32 līdz 2030.gadam.
Ja pierobežā Lukašenko un Kremļa kopīgi plānoto provokāciju rezultāta ies bojā kaut viens polis, tad konsekvences no tā Baltkrievijas diktatoram ir jāizjūt uz savas ādas. Kāds pateiks - Lukašenko ir valsts vadītājs, un Baltkrievija nav nevalstiska teroristiska organizācija. Pirmkārt, neredzu starpību, ja kāda valsts piekopj terorismu. Otrkārt, Lukašenko ir neleģitīms valsts vadītājs, kas sagrābis varu, viltojot vēlēšanu rezultātus un apspiežot protestus.
Kāds cits pateiks - Baltkrievija ir Krievijas sabiedrotais, un Krievijas militārā doktrīna paredz iespēju vienpusēji pielietot kodolieročus, ja pastāv eksistenciāli draudi tai vai tās sabiedrotajiem. Pirmkārt, apdraudējums Lukašenko veselībai nenozīmē eksistenciālus draudus Baltkrievijai. Otrkārt, ja Putins būtu gatavs pielietot kaut vai taktiskos kodolieročus, tad sen jau to būtu izdarījis Ukrainā. Acīmredzot ir saņēmis ļoti pārliecinošu brīdinājumu no ASV. Treškārt, Kremlis Lukašenko vietā labprāt redzētu kādu, kas būtu vieglāk vadāms, tāpēc domāt, ka Putinu satrauc Baltkrievijas diktatora veselības stāvoklis, nav pamata. Un beidzot, ņemot vērā to, ka Krievija ir pamatīgi iestrēgusi Ukrainā un meklē visas iespējas, lai sāktu sarunas, uzskatīt, ka tā sniegs militāru palīdzību savam vasalim gadījumā, ja tas iesaistīsies konfliktā ar NATO dalībvalsti, nenākas.
Ja runa par Baltkrievijā izvietotajiem taktiskajiem kodolieročiem, ja tādi tur tiešām ir, tad kontrole pār tiem ir un būs Maskavā, un, pat ja tie Baltkrievijā nonāks vāgneriešu rīcībā, tad no tiem vairāk jēgas nekā no parastiem dzelžiem nebūs, tā kā aktivizācijas kodi paliks Kremlī. Lukašenko nav muļķis un visu to labi saprot, tāpēc joprojām uzskatu, ka vāgneriešu aktivitātes un spēlītes ar kodolieročiem ir iebiedēšanas pasākums, tomēr tas nenozīmē, ka nav jābūt gatavam sliktākam scenārijam.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
