Iesaki rakstu: 
Pēdējo pāris gadu laikā ievērojamu popularitāti tīmeklī un ne tikai tur ir iemantojis politiskais apskatnieks un bijušais Maskavas starptautisko attiecību institūta katedras vadītājs, vēsturisko zinātņu doktors, profesors Valērijs Solovejs - Kremļa kritiķis, dēvēts arī par insaideru jeb personu ar sakariem valdošās aprindās. Nenogurstoši sniedz intervijas dažādiem blogeriem un uzstājas ar lekcijām, kur ik pa brīdim pauž konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar Krievijas iekšpolitiku un ārpolitiku. Jāpiezīmē, ka atsevišķas profesora Soloveja prognozes politisko notikumu attīstībā ir piepildījušās, kas nenoliedzami ir vairojis viņa popularitāti. Tā, piemēram, savulaik diezgan precīzi paredzēja kadru izmaiņas Kremļa varas gaiteņos.
Kā apgalvo pats profesors, viņš esot nevis pareģis, bet gan informācijas nesējs par Kremļa plāniem, ko iegūst, pateicoties saviem insaidera sakariem, un tālāk to publisko, lai, kā viņš saka, brīdinātu pasauli par briestošām nepatikšanām. Jāpiezīmē, ka dažreiz šī nopludinātā informācija var bez piepūles tikt klasificēta kā valsts noslēpumu izpaušana, par ko “spīd” ja ne saindēšanās ar Novičoku, tad gadi divdesmit uz nārām jau nu noteikti.
Tā, piemēram, tika nopludināta informācija par Ukrainas prezidenta Zeļenska slepeno tikšanos Omānā 2020.gada janvārī ar augsti stāvošiem Kremļa režīma pārstāvjiem, tai skaitā ar KF Drošības padomes vadītāju, čekistu un tā saucamo “spēka struktūru bloka” galveno ideologu Nikolaju Patruševu, kuras laikā, kā uzskata daži apskatnieki, ir bijis Zeļenska vervēšanas mēģinājums. Nevaru spriest, vai šāds mēģinājums ir bijis, tomēr dīvaini izskatās vienas valsts galvas slepena tikšanās ar naidīgas valsts spēka struktūru pārstāvi. Vai Ukrainai nebija iespējams nosūtīt atbilstoša ranga amatpersonu, ja šāda tikšanās bija nepieciešama? Kāds bija mērķis Krievijai? Diez vai tas bija vervēšanas mēģinājums, bet drīzāk kaut kas cits, par ko būs runa turpmāk.
Pirmajā brīdī varētu likties, ka Soloveja kungs ir uzņēmies svētā mocekļa lomu, ņemot vērā to, kas notika ar Ņemcovu, Navaļniju un citiem režīma kritiķiem. Līdz šim profesors savos izteikumos lika manīt, ka viņa sakari sniedzas uz Kremļa elites liberālo grupējumu, vienlaikus atzīstot, ka Krievijas politiku nosaka nevis viņi, bet gan tā saucamais “spēka struktūru bloks”. Naivi būtu pieņemt, ka šie “liberāļi” varētu piesegt Soloveju, ja FDD nolemtu viņu “norakt”. Tad varbūt profesors ir vairāk noderīgs Kremlim, nekā kaitīgs, vismaz līdz zināmam brīdim?
Ja sīkāk papēta Soloveja līdz šim nopludināto informāciju, tad nekā īpaši kaitīga tur atrast nevar, drīzāk otrādi. Lūk, jau iepriekš pieminētais Zeļenska brauciens uz Omanu. Iedomāties to, ka krievi cerēja savervēt Ukrainas prezidentu, ir muļķīgi, bet sakompromitēt - kāpēc gan ne? Un visumā tas arī izdevās.
Jāpiezīmē, ka, ja Ņemcovs un Navaļnijs cīnījās ar korupciju, publiskojot datus par Kremlim pietuvināto personu saraustajām bagātībām, kas nepašaubāmi provocēja uz atbildes reakciju, tad Solovejs šiem jautājumiem nepieskaras. Tā, kaut ko pakritizē, kaut ko nolej un pats galvenais - tur auditoriju patstāvīgā sasprindzinājumā. Profesora intervijās patstāvīgi strāvo brīdinājums par briestošajām briesmām - tūliņ, tūliņ Krievija izvērsīs karadarbību Ukrainā un inkorporēs Baltkrieviju, bet tur jau arī Baltijas republikas pa ķērienam, kas sagraus ticību NATO 5.pantam.
Jā, un vēl tie teksti par “neadekvātiem” cilvēkiem Kremlī, kuri gatavi nospiest kodolkara pogu. Tas, ka Krievijai nav resursu, lai izvērstu pilna mēroga militāras operācijas Ukrainā, nerunājot par visu pārējo, profesoru neinteresē. Kaut kā tas viss man atgādina Kremļa propagandistu muldēšanu par “radioaktīvajiem pelniem”, jauno militāro doktrīnu ar taktisko kodolieroču pielietošanu un multenes ar hiperskaņas raķetēm, kas viena rāviena iznīcinās ASV.
Kāpēc tāda retorika nepieciešama? Acīmredzot tāpēc, lai turētu Rietumus pastāvīgā sasprindzinājumā - “redziet, cik mēs esam neadekvāti, tā ka labāk nemēģiniet mūs spiest ar nopietnām sankcijām”.
Vai Solovejs apzināti spēlē noderīga Kremļa insaidera lomu vai to neapzinās? Līdz pēdējam laikam man bija zināmas šaubas, taču tās kliedēja nule kā tīmeklī nonākusi profesora intervija pazīstamajam ukraiņu žurnālistam Dmitrijam Gordonam. Intervijas gaitā Gordons uzdeva tiešu jautājumu - kā profesoram izdodas palikt sveikam un veselam, dzīvojot Maskavā un izvēršot šādas aktivitātes? Uz to Soloveja kungs acis nepamirkšķinādams sāka stāstīt par kādu starptautisku ļoti ietekmīgu organizāciju, kaut ko līdzīgu “pasaules valdībai”, no kuras visi baidās un kuras aizbildniecībā esot profesors, bet, pat neskatoties uz to, esot bijis mēģinājums noindēt profesoru ar Novičoku un papildus arī iesist ar stieni pa galvu, bet “organizācija” savlaicīgi brīdināja.
Pilnu šo interviju var noskatīties šeit - https://youtu.be/vE88hG4FsyE
Uz ASV emigrējušā bijušā VDK izlūkdienesta darbinieka Jurija Šveca intervija šim pašam žurnālistam par šo pašu tēmu - https://youtu.be/wjMJIUZLJVs
*Literārs pseidonīms
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
