Iesaki rakstu: 
Laikā, kad Latvijas Nacionālo operu (LNO) vadīja Andrejs Žagars, iespaidīgas summas bijusi iespēja pelnīt arī "ziedojumu starpniekiem" - personām, kuras spējušas piesaistīt operai sponsoru ziedojumus. Pietiek rīcībā nonākuši dati par vienu šādu starpnieku - Jana Magone (attēlā) "Žagara laikos" divos mēnešos saņēmusi vairāk nekā 11 tūkstošus latu, taču saprotamu iemeslu dēļ nevēlas atklāt, par kādu tieši ziedojumu piesaisti saņēmusi šādu iespaidīgu summu.
"Strādājot Latvijas Nacionālajā operā, pildīju darba aprakstā norādītos darba pienākumus, kas primāri saistīti ar finansējuma piesaisti LNO. Informācija par algas apmēru un tās pamatojumu ir pieejama LNO," - tas ir viss, ko uz virkni jautājumu saistībā ar savu atalgojumu LNO vēlas atklāt Jana Magone, kuras oficiālā alga 2010.-2011. gadā bijusi 655 lati pirms nodokļu nomaksas.
Taču, kā noskaidrojis Pietiek, 2010. gada oktobrī Magone no Latvijas Nacionālās operas par divu mēnešu laika periodu papildu algā - faktiski komisijas naudā - saņēmusi 11 099 latus pirms nodokļa nomaksas. Oficiāli tas noticis "saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par jaunu sadarbības projektu realizēšanu, kuru ietvaros LNO ir guvusi papildu ieņēmumus".
Pati Magone par šo tēmu kategoriski nevēlas izteikties, atsakoties atklāt gan to, par ko tieši viņa saņēmusi šo iespaidīgo atalgojumu, gan to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šāda atalgojuma izmaksu, gan to, kādu tieši procentuālu vai cita veida atlīdzību paredzēja viņas un LNO noslēgtais līgums, gan to, kādus tieši finansiālos vai cita veida atbalstītājus un par kādām summām viņa bija piesaistījusi, lai saņemtu šādu atalgojumu.
Taču no avotiem LNO Pietiek zināms gan tas, ka šāda lēmuma pieņemšana nav bijusi iespējama bez Žagara akcepta, gan tas, ka Magones nopelni konkrētu lielu ziedojumu piesaistē (kopā LNO 2010. gadā ziedojumos un dāvinājumos saņēmusi 476 tūkstošus latu) bijuši diezgan apšaubāmi.
Taču, kā izrādās, arī jaunā LNO vadība nevēlas iedziļināties šādos "Žagara laiku" finanšu sīkumos - publicējam pilnā apmērā jaunā LNO valdes priekšsēdētāja Zigmāra Liepiņa skaidrojumu par Magones megahonorāru:
"Atbildot uz Jūsu jautājumu, vai laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam Latvijas Nacionālā opera ir izmaksājusi fiziskai personai Janai Magonei papildus šai personai noteiktajam regulārajam atalgojumam vēl kādas atlīdzības par veiksmīgu darbu, finanšu līdzekļu piesaisti utml., LNO sniedz sekojošu informāciju:
Jūsu norādītajā laikā LNO papildus ikmēneša amata algai ir izmaksājusi Janai Magonei pienākošos papildus atlīdzību par veiksmīgi realizētu papildus finanšu līdzekļu piesaisti LNO budžetam atbilstoši sekojošiem darba līgumā pielīgtajiem noteikumiem:
Gadījumos, kad darbinieks ir piesaistījis jaunus LNO sadarbības partnerus - atbalstītājus un/vai ziedotājus, vai arī nodrošina neparedzēta finansējuma piesaisti un tiek noslēgts sadarbības līgums par naudiska atbalsta vai ziedojuma ziedošanu LNO, LNO apņemas papildus samaksāt 10 % no piesaistītajiem naudas līdzekļiem, izņemot gadījumus, ja sadarbības partneris kļūst par reklāmdevēju, tad papildus atlīdzības apmērs tiek noteikts 7% apmērā no piesaistītajiem reklāmdevēja naudas līdzekļiem.
10% vai attiecīgā gadījumā 7% no saņemtās naudas tiek izmantots papildu algas izmaksai darbiniekam un visu noteikto nodokļu maksājumu veikšanai, kas saistīti ar šīs papildu algas izmaksāšanu. Minētā summa tiek izmaksāta 1 mēneša laikā no ziedotāja, atbalstītāja vai reklāmdevēja naudas ienākšanas LNO kontā.
LNO norāda, ka šādus nosacījumus darba līgumos vairs nepraktizē no 2012.gada un darbinieki papildus amata algai nesaņem nekādus procentuālus maksājumus atkarībā no darba rezultātiem.
Darba samaksa laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 6.janvārim noteikta sekojošā apmērā:
• mēneša alga Ls 655 (bruto)
• laika periodā no 2010.gada maija līdz augustam (ieskaitot), kopā četri mēneši, uz rīkojuma pamata noteikta papildus piemaksa mēnesī Ls 400 (bruto) par papildus pienākumu veikšanu, kas saistīti ar starptautiskās sadarbības projektu izstrādi un koordinēšanu saistībā ar LNO izrāžu izīrēšanu vai pārdošanu ārvalstu operteātriem un festivāliem;
• 2010.gada oktobra mēnesī darbiniecei izmaksāta papildus alga saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par jaunu sadarbības projektu realizēšanu, kuru ietvaros LNO ir guvusi papildus ieņēmumus. Atlīdzības kopējā summa Ls 11 099 (bruto) par divu mēnešu laika periodu.
• 2011.gada janvāra mēnesī izmaksāta papildus alga saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par piesaistīto jauno sponsoru Ls 2965 (bruto).
LNO papildus norāda, ka pirms darba attiecību nodibināšanas ar Janu Magoni 2010.gada 1 .aprīlī LNO ir noslēgusi autoratlīdzības līgumus gan par vienota standarta ziedotāju un reklāmdevēju piesaistes programmu izstrādi, gan par individualizētiem sabiedrisko attiecību projektiem, kuru ietvaros tikuši piesaistīti papildus finanšu līdzekļi LNO.
Atlīdzība par šo programmu izstrādi par kopējo vērtību Ls 16 011 (bruto) ir tikusi finansēta no veiksmīgi realizētajām finanšu līdzekļu piesaistīšanas programmām un jaunu ziedotāju un reklāmdevēju piesaistes."
Pietiek jau ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar aicinājumu noskaidrot, kādus tieši ziedojumus LNO saņēmusi, it kā pateicoties Magones darbībai, un vai šie ziedotāji patiesībā neapliecina, ka ziedošana nav bijusi atkarīga no šādas ziedojumu starpnieces darbības.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
