Iesaki rakstu: 
Laikā, kad Latvijas Nacionālo operu (LNO) vadīja Andrejs Žagars, iespaidīgas summas bijusi iespēja pelnīt arī "ziedojumu starpniekiem" - personām, kuras spējušas piesaistīt operai sponsoru ziedojumus. Pietiek rīcībā nonākuši dati par vienu šādu starpnieku - Jana Magone (attēlā) "Žagara laikos" divos mēnešos saņēmusi vairāk nekā 11 tūkstošus latu, taču saprotamu iemeslu dēļ nevēlas atklāt, par kādu tieši ziedojumu piesaisti saņēmusi šādu iespaidīgu summu.
"Strādājot Latvijas Nacionālajā operā, pildīju darba aprakstā norādītos darba pienākumus, kas primāri saistīti ar finansējuma piesaisti LNO. Informācija par algas apmēru un tās pamatojumu ir pieejama LNO," - tas ir viss, ko uz virkni jautājumu saistībā ar savu atalgojumu LNO vēlas atklāt Jana Magone, kuras oficiālā alga 2010.-2011. gadā bijusi 655 lati pirms nodokļu nomaksas.
Taču, kā noskaidrojis Pietiek, 2010. gada oktobrī Magone no Latvijas Nacionālās operas par divu mēnešu laika periodu papildu algā - faktiski komisijas naudā - saņēmusi 11 099 latus pirms nodokļa nomaksas. Oficiāli tas noticis "saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par jaunu sadarbības projektu realizēšanu, kuru ietvaros LNO ir guvusi papildu ieņēmumus".
Pati Magone par šo tēmu kategoriski nevēlas izteikties, atsakoties atklāt gan to, par ko tieši viņa saņēmusi šo iespaidīgo atalgojumu, gan to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šāda atalgojuma izmaksu, gan to, kādu tieši procentuālu vai cita veida atlīdzību paredzēja viņas un LNO noslēgtais līgums, gan to, kādus tieši finansiālos vai cita veida atbalstītājus un par kādām summām viņa bija piesaistījusi, lai saņemtu šādu atalgojumu.
Taču no avotiem LNO Pietiek zināms gan tas, ka šāda lēmuma pieņemšana nav bijusi iespējama bez Žagara akcepta, gan tas, ka Magones nopelni konkrētu lielu ziedojumu piesaistē (kopā LNO 2010. gadā ziedojumos un dāvinājumos saņēmusi 476 tūkstošus latu) bijuši diezgan apšaubāmi.
Taču, kā izrādās, arī jaunā LNO vadība nevēlas iedziļināties šādos "Žagara laiku" finanšu sīkumos - publicējam pilnā apmērā jaunā LNO valdes priekšsēdētāja Zigmāra Liepiņa skaidrojumu par Magones megahonorāru:
"Atbildot uz Jūsu jautājumu, vai laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam Latvijas Nacionālā opera ir izmaksājusi fiziskai personai Janai Magonei papildus šai personai noteiktajam regulārajam atalgojumam vēl kādas atlīdzības par veiksmīgu darbu, finanšu līdzekļu piesaisti utml., LNO sniedz sekojošu informāciju:
Jūsu norādītajā laikā LNO papildus ikmēneša amata algai ir izmaksājusi Janai Magonei pienākošos papildus atlīdzību par veiksmīgi realizētu papildus finanšu līdzekļu piesaisti LNO budžetam atbilstoši sekojošiem darba līgumā pielīgtajiem noteikumiem:
Gadījumos, kad darbinieks ir piesaistījis jaunus LNO sadarbības partnerus - atbalstītājus un/vai ziedotājus, vai arī nodrošina neparedzēta finansējuma piesaisti un tiek noslēgts sadarbības līgums par naudiska atbalsta vai ziedojuma ziedošanu LNO, LNO apņemas papildus samaksāt 10 % no piesaistītajiem naudas līdzekļiem, izņemot gadījumus, ja sadarbības partneris kļūst par reklāmdevēju, tad papildus atlīdzības apmērs tiek noteikts 7% apmērā no piesaistītajiem reklāmdevēja naudas līdzekļiem.
10% vai attiecīgā gadījumā 7% no saņemtās naudas tiek izmantots papildu algas izmaksai darbiniekam un visu noteikto nodokļu maksājumu veikšanai, kas saistīti ar šīs papildu algas izmaksāšanu. Minētā summa tiek izmaksāta 1 mēneša laikā no ziedotāja, atbalstītāja vai reklāmdevēja naudas ienākšanas LNO kontā.
LNO norāda, ka šādus nosacījumus darba līgumos vairs nepraktizē no 2012.gada un darbinieki papildus amata algai nesaņem nekādus procentuālus maksājumus atkarībā no darba rezultātiem.
Darba samaksa laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 6.janvārim noteikta sekojošā apmērā:
• mēneša alga Ls 655 (bruto)
• laika periodā no 2010.gada maija līdz augustam (ieskaitot), kopā četri mēneši, uz rīkojuma pamata noteikta papildus piemaksa mēnesī Ls 400 (bruto) par papildus pienākumu veikšanu, kas saistīti ar starptautiskās sadarbības projektu izstrādi un koordinēšanu saistībā ar LNO izrāžu izīrēšanu vai pārdošanu ārvalstu operteātriem un festivāliem;
• 2010.gada oktobra mēnesī darbiniecei izmaksāta papildus alga saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par jaunu sadarbības projektu realizēšanu, kuru ietvaros LNO ir guvusi papildus ieņēmumus. Atlīdzības kopējā summa Ls 11 099 (bruto) par divu mēnešu laika periodu.
• 2011.gada janvāra mēnesī izmaksāta papildus alga saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par piesaistīto jauno sponsoru Ls 2965 (bruto).
LNO papildus norāda, ka pirms darba attiecību nodibināšanas ar Janu Magoni 2010.gada 1 .aprīlī LNO ir noslēgusi autoratlīdzības līgumus gan par vienota standarta ziedotāju un reklāmdevēju piesaistes programmu izstrādi, gan par individualizētiem sabiedrisko attiecību projektiem, kuru ietvaros tikuši piesaistīti papildus finanšu līdzekļi LNO.
Atlīdzība par šo programmu izstrādi par kopējo vērtību Ls 16 011 (bruto) ir tikusi finansēta no veiksmīgi realizētajām finanšu līdzekļu piesaistīšanas programmām un jaunu ziedotāju un reklāmdevēju piesaistes."
Pietiek jau ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar aicinājumu noskaidrot, kādus tieši ziedojumus LNO saņēmusi, it kā pateicoties Magones darbībai, un vai šie ziedotāji patiesībā neapliecina, ka ziedošana nav bijusi atkarīga no šādas ziedojumu starpnieces darbības.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
