Zagļu interešu aizstāve sporta skolā „Rīdzene”, jeb ko „De Facto” sižets jums neparādīja
Pietiek lasītājs29.04.2025.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
27. aprīlī Latvijas „sabiedriskās” televīzijas raidījums „De Facto” veidoja sižetu par gadiem ilgo Aglenieku ģimenes patvaļu sporta skolā Rīdzene: https://www.youtube.com/watch?v=lF3BwkxvOjY.
Lielu sašutumu raisīja sporta skolas direktores Zanes Drozdas nekompetence: kaut gan lēmums kasācijas instancē tika noraidīts 16.04.2025 https://www.elieta.lv/web/#/pakalpojumi/tiesvedibas-gaita/case/16870000920, sižeta filmēšanas dienā, 22.04.2025 Zaane Drozda solījās veikt pārrunas ar treneri - zagli Raivo Aglenieku un konkrēti neatbildēja uz jautājumu, vai trenerim - zaglim tiks uzteikts darbs. Šeit varam minēt izglītības likuma 50 pantu:
https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums
Zane Drozda pieļāvusi gadiem ilgo Aglenieku patvaļu sporta skolā Rīdzene, kas Rīgas nodokļu maksātajiem izmaksās ap 8000 eur atlaišanas pabalsta veidā. Jau 2023 gadā tika nosūtīts iesniegums Rīgas domei, kur minēta direktores Zanes Drozdas nespēja ieviest labas pārvaldības principus sporta skolā Rīdzene, norādot faktu par Raivo Aglenieka ap 200 neizņemtām atvaļinājuma dienām:
Lieki minēt, ka sporta skolas Rīdzene airēšanas bāzē netraucēti turpina strādāt par degvielas kontrabandu tiesātais Einārs Aglenieks:
https://www.youtube.com/watch?v=N8Z4RZeNLgA&list=PLj_kCBOe6TxgBJ56aig1LGrjVNqKehK80&index=57.
Lieli pieminēt Ivetas Aglenieces ilgo mobingu pret sporta skolas Rīdzene darbiniekiem un atrašanos Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākās ekspertes amatā, neskatoties uz faktu, ka atzīta par personu ar augstu korupcijas risku:
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
