
Zagļu interešu aizstāve sporta skolā „Rīdzene”, jeb ko „De Facto” sižets jums neparādīja
Pietiek lasītājs29.04.2025.
Komentāri (45)
27. aprīlī Latvijas „sabiedriskās” televīzijas raidījums „De Facto” veidoja sižetu par gadiem ilgo Aglenieku ģimenes patvaļu sporta skolā Rīdzene: https://www.youtube.com/watch?v=lF3BwkxvOjY.
Lielu sašutumu raisīja sporta skolas direktores Zanes Drozdas nekompetence: kaut gan lēmums kasācijas instancē tika noraidīts 16.04.2025 https://www.elieta.lv/web/#/pakalpojumi/tiesvedibas-gaita/case/16870000920, sižeta filmēšanas dienā, 22.04.2025 Zaane Drozda solījās veikt pārrunas ar treneri - zagli Raivo Aglenieku un konkrēti neatbildēja uz jautājumu, vai trenerim - zaglim tiks uzteikts darbs. Šeit varam minēt izglītības likuma 50 pantu:
https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums
Zane Drozda pieļāvusi gadiem ilgo Aglenieku patvaļu sporta skolā Rīdzene, kas Rīgas nodokļu maksātajiem izmaksās ap 8000 eur atlaišanas pabalsta veidā. Jau 2023 gadā tika nosūtīts iesniegums Rīgas domei, kur minēta direktores Zanes Drozdas nespēja ieviest labas pārvaldības principus sporta skolā Rīdzene, norādot faktu par Raivo Aglenieka ap 200 neizņemtām atvaļinājuma dienām:
Lieki minēt, ka sporta skolas Rīdzene airēšanas bāzē netraucēti turpina strādāt par degvielas kontrabandu tiesātais Einārs Aglenieks:
https://www.youtube.com/watch?v=N8Z4RZeNLgA&list=PLj_kCBOe6TxgBJ56aig1LGrjVNqKehK80&index=57.
Lieli pieminēt Ivetas Aglenieces ilgo mobingu pret sporta skolas Rīdzene darbiniekiem un atrašanos Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākās ekspertes amatā, neskatoties uz faktu, ka atzīta par personu ar augstu korupcijas risku:





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.