Iesaki rakstu: 
Kad janvāra beigās Pietiek, atsaucoties uz kriminālprocesa datiem, informēja, ka finanšu grūtībās nonākušajā un valdības palīdzību atkal lūgušā AS Liepājas metalurgs vadības pārstāvjiem fiksēts pat 170 000 latu liels mēneša atalgojums, uzņēmums nikni protestēja un solīja vērsties tiesībsargāšanas iestādēs. Taču nu pirmie dokumenti no valdības noslepenotā audita, kas nonākuši Pietiek rīcībā, rāda, kādu iemeslu dēļ Liepājas metalurga solījumi palikuši tikai apņemšanos līmenī, - jau pirms astoņiem gadiem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja un faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina gada atalgojums bijis gandrīz miljons latu vai aptuveni 81 000 latu mēnesī.
Kad janvāra beigās Pietiek publiskoja informāciju par uzņēmuma vadības atalgojumu, oficiāli tā tika noliegta, - Liepājas metalurga valdes loceklis un izpilddirektors Leons Ptičkins paziņoja, ka uzdot jautājumus par šādu tēmu esot nepieklājīgi.
Savukārt pats Zaharjins medijiem vispirms atbildēja ar pretjautājumu - vai tad saprātīgi domājošs cilvēks vispār varot noticēt publicētajai informācijai, bet pēc ilgākas taujāšanas paziņoja, ka viņa atalgojums esot ap 5000 latiem un vēl samazināts, kad sākusies krīze, bet iepriekš "bijis augstāks".
Nu no pēc valdības pasūtījuma veiktā uzņēmuma audita noplūdušais dokuments rāda, ko Zaharjins noklusēja, - ka jau pirms astoņiem gadiem viņa mēnešalga bijusi sešpadsmit reizes lielāka par viņa nosauktajiem 5000 latiem.
Šis dokuments, ko šodien publicējam, ir Liepājas metalurga oficiāla, ar uzņēmuma zīmogu apzīmogota, ne tikai uzņēmuma Darba un darba algas organizācijas daļas vadītājas, bet arī jau pieminētā izpilddirektora Ptičkina parakstīta izziņa - "Paziņojums par algas nodokli" 2005. gadā.
Kā izriet no šī dokumenta, jau tālajā 2005. gadā Zaharjins atalgojumā uzņēmumā saņēmis kopumā 968 668 latus pirms nodokļu nomaksas - tātad vidēji 80 722 latus mēnesī.
Savukārt nākamajos gados, pēc drošas informācijas, uzņēmuma saimnieka atalgojums vēl palielinājies. Pietiek ir pamats domāt, ka tuvākajās dienās būs iespējams publiskot vēl citus dokumentus par Zaharjina atalgojuma patiesajiem apmēriem.
Ne Zaharjins, ne uzņēmuma preses pārstāve, kas vēl nupat izplatījusi optimistisku paziņojumu par labajiem audita rezultātiem, pirmdien Pietiek ne apstiprināja, ne noliedza šos datus.
Kā zināms, 2010. gadā Liepājas metalurgs saņēma valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma modernizācijai. Galvojumu pirms trim gadiem parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše. Savukārt šā gada sākumā Zaharjins paziņoja, ka uzņēmumam vajagot jaunu valdības atbalstu.
Pietiek jau informējis, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par AS Liepājas metalurgs amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus.
Kriminālprocess sākts jau pagājušā gada 21. augustā, un tā ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada.
Pietiek zināms, ka Ekonomikas policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši Liepājas metalurgu kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.
Viens no līdzekļu „izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem, - šī informācija tagad sāk dokumentāli apliecināties.
Tāpat ievērojami līdzekļi „izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies Liepājas metalurgs, taču jau par būtiski augstākām (starpība – 20-30 latu par tonnu) cenām.
Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis.
Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo Liepājas metalurga produkciju.
Uzņēmumu pašlaik reāli kontrolē tā padomes priekšsēdētājs Zaharjins (49% akciju) un valdes loceklis Iļja Segals (21% akciju), savukārt trešais lielais akcionārs Kirovs Lipmans pēdējos gados aizvien asāk konfliktē ar abiem saviem bijušajiem kompanjoniem.
Uzņēmuma formālais valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Terentjevs, valdē vēl ir Ptičkins, bet padomē, kā rāda Lursoft dati, - Lipmans, Andris Deniņš, Māris Pomerancis, Guntis Vilnītis un Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins, kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
