
Zaķēns (politiķis) mežā ezi (iedzīvotāju)… slauc, kur gan palicis mans draugs (vēlētājs)?
Armands Puče24.10.2025.
Komentāri (25)
Premjerei ir laba humora izjūta, viņa tikai nesmaida, kad nodarbojas ar joku dzīšanas izrādēm. Viņdien pat, izvaicāta par obligāto iepirkumu komponenti (OIK), kas “Jaunās Vienotības” un viņu iepriekšējo veco priekšgājēju dzīvē nozīmēja parastu shēmu, kur labumu gūst šauri vai iezīmēti grupējumi, viņa saka – nekā nelikumīga tur nav bijis.
Ko tad citu lai Evika runātu? Tad būtu jānosauc JV vecbiedri vai tie, kas tagad sauc sevi par vērotājiem no malas. Pieņemsim, ka nav bijušas nelikumības, lai gan Eiropas komisijā tā nedomā – bet kur tad ir galvenais rezultāts, kāpēc šis OIK tika ieviests? Vai atgādināt, ka mums visiem līdz ar šīm obligātajām piemaksām solīja lētāku elektrību? Pa kur ceļu šī pasaciņa aiztecēja? Vienlaikus premjere tā kā saprot, ka viss bijis nesmuki, bet uzreiz piedraud – ja šī nauda būtu jāatmaksā, to maksāšot paši iedzīvotāji. Jo “atmaksa būs jāveic no valsts budžeta”. Nopietni?
Varētu domāt, ka līdz šim nekas tāds nav bijis. It kā savas neizdarības politiķi apmaksātu paši un vēl ietu kaktā nokaunēties – lai tikai tauta par viņiem kaut ko sliktu nepadomā. Kaut kā nav dzirdēts, ka kāds no varnešiem upurējies nācijas labā – arī tad, kad galīgi izgāzies.
Līdzīgi kā par OIK arī par pašreizējā Valsts kancelejas vadītāja Kronberga bez jēgas ieviesto elektroauto uzlādes stacijas tīklu, ko nezin kāpēc viņam vajadzēja paveikt, vēl atrodoties Zemkopības ministrijas paspārnē, Siliņa saka – tur nekā nav bijis…
Trīs miljoni niezēja, Raivis pakasīja un – pat disciplinārlietu nenopelnīja. Valsts kontrole gan kliedz, ka šitā nevarēs, taču premjere nedzird – skatās tālumā. Ja pieņem, ka Kronbergs arī ir Latvijas iedzīvotājs, tad loģiski, ka premjere negrib, lai “iedzīvotāji par kaut ko maksātu”. Un Raivis nemaksās! Kas viņš, kaut kāds ierēdnis Citskovskis, kas sēdēja tautai uz sprandas? Kronbergs taču visu dara par savu naudu – arī birokrātiju sešus mēnešus apkaroja, līdz pašam nauda beidzās.
Interesanti, kādu naudu savulaik tērēja vesels bars ar pogainajiem, kad nolēma nelikumīgi glabāt kāda cita arestēto mantu? Izrādās, ka par šo tagad vajadzēs atdot cietušajai pusei vairāk nekā četrus miljonus un vēl teju pusotrs miljons ir aktuālājās tiesvedībās.
Tur arī spīd nesekmība. Te kaut kā fonā dzird runājam par izdienas pensijām, ko vieni prokuratūrās vai citi drošības struktūrās esot ļoti nopelnījuši. Šajā gadījumā ne KNAB, ne Valsts policija, ne Ģenerālprokuratūra, ne Valsts drošības dienests neko neizdarīja, lai ievērotu likumu. To likumu, kas ir uzrakstīts priekšā.
Kādu naudu šie nejēgas tagad taisās atdot tai otrai pusei? Savējo vai iedzīvotāju? Āūūū, Evika! Zaķēns mežā ezi… slauc?
ABLV bankas gadījumā kaut ko arestē un glabā savā nodabā, bet Lemberga stāstā arestē un… nearestē. 300 miljoni aktīvu, kas ar mūsu tiesiskuma doktoru gādīgajām roķelēs tika nodoti glabāšanā vienam Šveices advokātam, tagad, izrādās… nemaz nav nodoti.
Četri prokurori, astoņi tiesneši – astoņpadsmit gadus pelnīja izdienas pensijas. Manta neesot arestēta likumā noteiktajā kārtībā. Kurš vainīgs? Varētu pateikt, ka Lembergs, bet – kaut kā stulbi izskatās. Uz sevi arī neviens no likumu aranžētājiem nerāda, lai gan visi šie uzvārdi – vainīgie! – ir mūsu acu priekšā. Kā tur bija ar OIK atprasīšanu? Ja kāds vēlas taisīt politisko kapitālu, lai zina – par visu maksās iedzīvotāji, pareizi? Šajā Lemberga ķīselī – kurš par visu maksās? Kaut kā publiski nejūt, ka šos miljonus Evika ar savējiem ņems uz sevi vai – vismaz noslauks nekārtīgos mentus.
Bet, ja mēs nonākam, piemēram, līdz futbolam – te jau atkal iedzīvotāji noder. Vajagot nacionālo stadionu, jo tad izlase labāk spēlēšot. Eiropas futbola jumta organizācija saka, ka viņi varētu dot kaut kādu naudu, bet – lai iesaistās arī valsts. Kas nozīmē – iedzīvotāji. Izklausās jocīgi, bet Evika par šo nemaz nav sašutusi.
Ja birokrātija būtu tā apkarota, kā iepriekšējos mēnešos Ministru kabinetā tika izauklētas versijas par nākotnes futbola stadionu, mēs noteikti dzīvotu labāk. Taču birokrātija nav interesanta, bet futbols ir karalis. Kā tu nepieslēgsies šim jautājumam? Un drīz premjere pieslēgs futbola stadionam arī visus mūs – ar citām obligātajām nodokļu iemaksām. Tad jūs redzēsiet, ka gan likumi tiks izlasīti vai uztaisīti pareizi, gan nauda tiks noglabāta, kā un kam vajag, un – vēl celtniecības procesā būs pareizais sadārdzinājums. Likumā noteiktajā kārtībā.
Ja aiz OIK atgūšanas stāv kaut kādas intereses, kas stāv aiz tiem, kas valsti turpina drupināt ar savu nolaidību un neprofesionalitāti? Kurā brīdī šīm aprindām uztrauc valsts iedzīvotāji, bet kurā šie iedzīvotāji/vēlētāji/elektorāts ir tikai pa kājām, pa ceļam?





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.