Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policijas (DP) izmeklēšana par iespējamo balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanu laikā Latgalē, kas Vienotības Saeimas frakcijai lika izšķirties par Dzintara Zaķa nostumšanu no tās priekšsēdētāja krēsla, nav vienīgā, kas met ēnu uz veidu, kā ietekmīgās varas partijas vecbiedrs sev nodrošinājis deputāta mandātu nākamajā Saeimā.

Zaķa priekšvēlēšanu reklāmas dažādās Latvijas Radio programmās apmaksājuši vairāki Latgales uzņēmēji, par kuriem Zaķis otrdien apgalvoja, ka viņus nepazīstot un nav to viņiem lūdzis. Radio reklāmas vēlētājus aicināja balsot tieši par Vienotības 3. numuru Latgales sarakstā – Zaķi.

Viena no Zaķa radio reklāmu apmaksātājām – kokapstrādes firmas RIKO-RI valdes priekšsēdētāja Regīna Kozlovska no Ciblas novada uz jautājumu, kurš viņu palūdzis apmaksāt Zaķa priekšvēlēšanu reklāmas, lāga negrib atbildēt. „Ne Zaķis,” vienīgi noskalda Kozlovska. „Es dzīvoju brīvā Latvijā, ko es gribu, to es daru! Ja esmu kādu likumu pārkāpusi, tad sauciet mani pie atbildības! Kāpēc es nevaru maksāt par Zaķi – viņš ir Latgales cilvēks!” Kozlovskai uz pusēm ar radinieku piederošā firma pērngad strādājusi ar 354 222 latu (506 031 eiro) apgrozījumu un tikai 1 427 latu (2 038 eiro) peļņu, rāda Lursoft dati.

Šāda priekšvēlēšanu reklāmu apmaksa nav nelikumīga, ja vien maksātāji nav trešās personas, aiz kurām slēpjas īstais naudas devējs. Fiziska persona var apmaksāt politiķa priekšvēlēšanu reklāmu līdz summai, kas nepārsniedz 4 800 eiro, skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Laura Dūša.

Vēl viens Zaķa priekšvēlēšanu reklāmu apmaksātājs rēzeknietis Raitis Baltpurviņš ir valdes loceklis ceļubūves firmā SIA Krustpils, kas pieder Aļonai Kozulei - vienai no Zaķa ceļabiedrēm slavenajā politiķu un uzņēmēju atpūtas braucienā uz Gruziju, kas notika augustā neilgi pirms vēlēšanām, par ko Pietiek jau rakstījis. Starp Zaķa un vēl vairāku politiķu - kā Valda Dombrovska un Raimonda Vējoņa - līdzbraucējiem bija arī SIA Vlakon īpašnieki Aļona un Andris Kozuļi, kuru apsaimniekotais karjers Pērtnieki pēdējos gados bijis galvenais dolomīta šķembu piegādātājs valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ceļa darbiem Latgalē.

Zaķis pirms dažām nedēļām tik vien apstiprināja, ka tiešām ir braucis makšķerēt uz Kozuļiem piederošajiem zivju dīķiem, bet LAU iepirkumus par labu Kozuļu biznesam viņš neesot ietekmējis, lai gan Vienotība viņu bija neformāli norīkojusi par Satiksmes ministrijas „pieskatītāju”, kamēr to vadīja bezpartejiskais ministrs Aivis Ronis.

Baltpurviņš faktiski vada Kozuļiem piederošo ceļubūves firmu SIA Krustpils, kas, startējot viena pati vai kopā ar vēl kādu, ir uzvarējusi daudzos ceļu un ielu remontdarbu pasūtījumus gan Latgales pašvaldībās, gan Zaķa dzimtajā Jēkabpilī. Pēdējo iepirkuma līgumu par 69 889 eiro Baltpurviņš jūnijā SIA Krustpils vārdā parakstījis par trīs ielu remontdarbiem Jēkabpilī. No Jēkabpils pašvaldības puses līgumu parakstījis domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps (Vienotība). Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka jūlijā SIA Krustpils kopā ar Saldus ceļinieku tikusi pie vēl viena 291 277 eiro vērta līguma par ielu remontdarbiem Jēkabpilī.

Dažādos iepirkumu dokumentos norādītais Baltpurviņa e-pasta adrese [email protected] ļauj spriest, ka viņam ir cieša saikne arī ar citu Kozuļu biznesu. Baltpurviņš uz zvaniem neatbildēja, tādēļ viņa skaidrojumu Zaķa priekšvēlēšanu kampaņas daļējai apmaksāšanai noskaidrot neizdevās. Ar uzņēmēju sazināties centies arī Latvijas Radio, kam Baltpurviņš komentāru atteicis.

Vēl viens Zaķa priekšvēlēšanu reklāmu finansētājs, Rēzeknes uzņēmējs Arnolds Laizāns pērnvasar pašvaldību vēlēšanās kandidējis no Vienotības saraksta. SIA RALL, kurā Laizānam pieder 33%, šogad par 295 797 eiro siltinājis pamatskolu Rēzeknes novadā, par 133 108 eiro renovējis Zilupes vidusskolu un par 122 786 eiro siltinājis Zilupes mūzikas un mākslas skolu. Cita firma – RPKK, kurā Laizānam pieder 20,05%, iznomā tai Rēzeknē piederošu ēku dažādām valsts un pašvaldības, kā arī komerciestādēm. Firmas darbiniece norādīja, ka Laizāns šobrīd neatrodoties Latvijā un komentāriem nav pieejams.

Raksts pirmo reizi publicēts laikraksta Diena 8. oktobra numurā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...