Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas programma “Zaļais kurss” (Green Deal), kuras centrā ir stratēģija “No lauka līdz galdam” (Farm to fork), ir ambiciozi mērķi lauksaimniecības “zaļināšanai” un planētas glābšanai no klimata pārmaiņu ietekmes. Eiropas ierēdņi to ir sagatavojuši, un deputāti pieņēmuši, tātad tas ir jāsāk īstenot dzīvē. Mūsu vietējie ierēdņi savukārt ir izstrādājuši Latvijas KLP stratēģisko plānu, un no šī gada mūsu lauksaimnieki jau varēs to novērtēt ar saviem maciņiem. Šoreiz par Eiropas kopējiem mērķiem, kuri būtu jāsasniedz līdz 2030. gadam, un kā tas izskatās no mūsu pozīcijām.

Viens no stratēģijas mērķiem ir 25% no lauksaimniecības zemes platības apsaimniekot ar bioloģiskām metodēm. Latvijai, kura šobrīd ir salīdzinoši labākās pozīcijās ar aptuveni 16% bioloģiskās platības, tās jāpalielina par aptuveni 60 000 ha, bet virknei ES dalībvalstu tas ir ļoti nereāli sasniedzams mērķis.

Nav skaidrības, kādā veidā šo palielinājumu plāno panākt, jo vismaz ar platībmaksājumiem jaunajam periodam netiek piedāvāti pietiekoši interesanti nosacījumi bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Tie drīzāk ir zemāki, nekā bija iepriekš.

Skatoties no esošo bioloģisko lauksaimnieku pozīcijām, pieļauju, ka lielākā daļa no tiem noteikti neatteiktos no apsaimniekojamās zemes platības palielināšanas par šiem nepieciešamajiem aptuveni 10%, bet šo zemi neviens viņiem netaisās piedāvāt. Tieši otrādi, iepriekšējos periodos iespējas palielināt bioloģiskās platības bija stipri ierobežotas, jo tam atvēlētie līdzekļi bija izsmelti.

Pastāvošajā situācijā  ar konkurenci lauksaimniecības zemes tirgū bioloģiskie drīzāk nespēj konkurēt ar konvencionālajiem un nereti zaudē cīņā par zemes nomas vai iegādes iespējām. Kopējo situāciju var raksturot kā tādu, ka bioloģiski saimniekot gribošus un varošus lauksaimniekus mēs varētu atrast, bet iespēju to darīt mēs nepiedāvājam un neatbalstām.

Pastāv bažas, ka trūkstošo apjomu var aizpildīt kādu lielu korporāciju ienākšana, kas ar lielu kapitālu (ne vietējo) un modernām tehnoloģijām sagrābs platības un ražos bioprodukciju ļoti lielos apjomos. Tāda situācija jau ir vērojama arī citur pasaulē, ir piemēri pat tepat Lietuvā.

Arī nākamā iniciatīva, kura paredz vēl 10% no lauksaimniecības zemju platības atgriezt dabīgā stāvoklī, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, būtu saistīta ar šo platību pieejamību. Matemātiski tas ir ap 190 000 ha lauksaimniecības zemes, kuru „Zaļais kurss” grib atvēlēt ainavām un biodaudzveidībai.

Vēl pirms 10 – 15 gadiem Latvijā bija plašas teritorijas, kur padomju laikos nepaspēja veikt meliorāciju vai kuru saimnieciskā vērtība bija zema. Tās pārsvarā bija daļēji apmežojušās dabiskās pļavas, kuras izmantot varēja tikai ekstensīvām ganībām vai appļaušanai. Šo platību apsaimniekotājus mēs nosaucām par “dīvāna zemniekiem”.

Tā kā tie nosmēla daļu no pieejamiem platību maksājumiem, kā arī aizņēma zemi, ražojošo zemnieku organizācijas uzsāka kampaņu, lai tiem atņemtu platībmaksājumus un zemi it kā atgrieztu ražošanā. To aktīvi atbalstīja arī Zemkopības ministrija, kuras galvenie mērķi bija palielināt intensīvo ražošanu, eksportu un it kā atgriezt zemi ražošanā.

Tādā veidā līdz ar nosacījumu maiņu šīs dabīgās, aizaugušās platības kļuva pieejamas rapsi un kviešus audzēt gribošām lielsaimniecībām. Paralēli tam pēkšņi parādījās ES atbalsta programmas, kur ar lielu intensitāti (līdz 90%) varēja veikt meliorācijas darbus.

Tādā veidā Latvijā diezgan strauji atsākās aktīvi meliorācijas darbi, kādi nebija redzēti ļoti sen. Tikai tagad to veica ar modernu un jaudīgu rietumu tehniku, kas īsā laikā ainaviskas pļavas ar krūmāju puduriem un dabīgiem purvājiem pārvērta klajos tīrumos. Dzirdēts, ka, it kā “pareizi sakārtojot papīrus”, šos darbus varēja paveikt, 100% izmantojot ES naudas.

Tātad sanāk, lai izpildītu „Zaļā kursa” prasības, šobrīd atkal būs nepieciešami “dīvāna zemnieki” vai arī daļu no platībām vairs nedrīkstēs izmantot ražošanai. Jau ar šo gadu ir obligāta prasība par 4% lauksaimniecības zemes atvēlēšanu bioloģiskai daudzveidībai un ainavu elementiem, iespējams, ka nākotnē var būt vēl.

Nākamā iniciatīva ir saistīta ar pesticīdu izmantošanas samazinājumu par 50%. Lai gan pastāv uzskats, ka Latvija pesticīdus lieto mazāk nekā citur ES, ir arī citas uzskaites metodikas, kuras sniedz atšķirīgu informāciju. No tā izriet jautājumi par pesticīdu izlietojuma uzskaites metodēm. Ja, piemēram, pesticīdus uzskaita fiziskās mērvienībās, kā tonnas, tad pesticīdu samazinājumu var viegli pierādīt ar to, ka pesticīdu koncentrācijai ir tendence palielināties, līdz ar to fiziski to normas ir mazākas.

Piemēram, ja agrāk tipiska herbicīda deva bija 2 – 3 l/ha, tad tagad ir produkti, kuri līdzīgu efektu sasniedz, lietojot vien dažus desmitus vai simtus gramu uz ha. Pesticīdu izmantošanas pieaugums valstiskā mērogā ir saistīts ar iepriekš apskatīto aramzemes platības un intensīvu sējumu apjoma palielināšanos.

Nav jau tā, ka šobrīd zemnieki ļoti grib izmantot pesticīdus. Tās tomēr ir izmaksas un papildu darbības. Ar pesticīdu lietošanu zemnieki risina savas problēmas uz lauka, līdzīgi kā mēs lietojam medikamentus, kad ir kāda vaina.  Viena no problēmām ir zināšanu un informācijas trūkums par iespējām samazināt devas, bet cita ir specializācija audzēt pārsvarā intensīvas kultūras kā kviešus un rapsi. Salīdzinoši rapšiem un kviešiem nepieciešams ievērojami vairāk pesticīdu un minerālmēslu nekā, piemēram, auzām, rudziem, miežiem, pākšaugiem u.c.

Mūsu valstī darbojas spēcīgs pesticīdu ražotāju un tirgotāju lobijs. Pesticīdu ražotāji līdzīgi kā farmācijas nozares pārstāvji darbojas agresīvi ar spēcīgām mārketinga aktivitātēm un tās praktiski netiek ierobežotas. Tie organizē un apmaksā neskaitāmus pētījumus, rīko seminārus ar dāsniem banketiem, ar bonusu sistēmām stimulē lielāku pesticīdu patēriņu. Tādā veidā lielākie pesticīdu pircēji regulāri “nopelna” apmaksātus ceļojumus uz siltajām zemēm un nemaz nenojauš, ka paši ir samaksājuši ar pārmērīgu pesticīdu izmantošanu.

Tikai pieredzējuši, izglītoti un zinoši zemnieki un agronomi māk būtiski samazināt pesticīdu nepieciešamību un devas, objektīvi pieņemot lēmumus atkarībā no dažādiem apstākļiem. Pesticīdu izmantošanu var ievērojami samazināt, arī izmantojot ilgtspējīgas metodes kā paplašināta augu maiņa (diversifikācija), zaļmēslojumu un starpkultūru audzēšana, samazināta intensitāte ar ekstensīvākām kultūrām. Zemnieki audzēs to, kas viņiem ir izdevīgi, un, ja izdevīgāk būs audzēt mazāk, bet zaļāk, tad to arī darīs. Viss atkarīgs no atbalsta nosacījumiem un prioritātēm.

Apkopojot šo, ja tiks īstenotas pirmās iniciatīvas par bioloģiskās platības palielināšanos un zemju atgriešanu dabiskā stāvoklī, kā arī intensitātes samazināšana, tad pesticīdu samazināšanas mērķi sasniegt ir diezgan reāli.

Līdzīgi ir arī ar minerālmēslu patēriņa samazinājumu, kurš ir paredzēts vismaz 20% apmērā līdz 2030 gadam. Ar šobrīd izmantotajām tehnoloģijām kultūraugu raža pārsvarā ir proporcionāla mēslojuma daudzumam. Audzējot kviešus vai rapsi, ir jānodrošina noteikts daudzums mēslojuma, lai sasniegtu attiecīgu ražas līmeni. Samazinot mēslojumu – samazināsies ražas.

Šīm prasībām bija ļoti aktīva pretestība no lauksaimnieku puses, kamēr minerālmēsli bija salīdzinoši lēti. Šobrīd, kad minerālmēslu cenas ir strauji pieaugušas pat par 3 – 4 reizēm, daudzi vairs nemaz nevar atļauties to iegādāties un ir spiesti pāriet uz ekstensīvākām kultūrām un metodēm. Tāpat būs jāizmanto visas iespējas taupīt mēslojumu novēršot to zudumus un veicinot to uzkrāšanos augsnē. Attiecīgi gaidāma ražības samazināšanās, un, ja graudu realizācijas cenas zemniekiem nebūs atbilstošas, tad pastāv iespēja, ka daļa saimniecību, kuras nespēs pārorientēties atbilstoši jaunajām prasībām, nonāks nopietnās grūtībās.

Vēl pie “zaļajām” iniciatīvām ir antibiotiku samazināšana lauksaimniecības dzīvniekiem par 50% līdz 2030. gadam. Arī šeit līdzīgi kā ar pesticīdiem un minerālmēsliem piedāvātie risinājumi ir saistīti ar intensitātes samazināšanu, uzlabojot dzīvnieku labturību, barības sastāvu u.t.t., kas attiecīgi it kā nodrošinātu labāku veselību  un mazāku ārstēšanu. Tātad arī lopkopībā, lai izpildītu šīs prasības, ir vai nu jāsamazina intensīvo lopu skaits, vai arī jāsamazina produktivitāte, laižot govis atkal ganos kā senāk vai tamlīdzīgi.

Jebkurā gadījumā tas samazinās lopkopības produkcijas apjomu un, ļoti iespējams, palielinās pašizmaksu vēl vairāk. Bez apskatītajām galvenajām iniciatīvām stratēģijā ir vēl daudz citu faktoru, kas ietekmēs mūsu ikdienu, piemēram, ēšanas un pārvietošanās paradumu būtiskas izmaiņas, dzīvnieku labturība, augu veselība, ekoshēmas u.t.t..

Zinot šos apstākļus, varam mēģināt iztēloties, kāda izskatīsies Latvijas lauksaimniecība, īstenojot ES „Zaļo kursu”. No sabiedrības viedokļa izskatās ļoti jauki – zemnieki mazāk miglos un mēslos, būs tīrāks gaiss un ūdens, pārtika būs ekoloģiski tīra, un visapkārt varēs priecāties par bioloģisko daudzveidību, un vēl būsim glābti no klimata pārmaiņām...

Bet kas notiks ar ekonomiku? Iestāsies transformācija? Transformācija tā, visticamāk, būs, jo šie mērķi un stratēģija, sanāk, ir diametrāli pretēji iepriekšējiem mērķiem un attīstībai. Ja līdz šim ZM mērķi ES naudas izmantošanai bija modernizēt lauksaimniecību un kāpināt eksporta apjomus, tad tagad, izrādās, tas vairs nederēs un ir jātransformējas par “zaļo zemi” ar minimālu ražošanu?

Faktiski visi iepriekšējie ieguldījumi lauksaimniecībā tika orientēti uz ražošanas apjoma palielināšanu, modernu lieljaudas tehniku, lielām, automatizētām un robotizētām piena fermām, produkcijas uzglabāšanas un pirmapstrādes kompleksiem, mēslu pārstrādē biogāzē u.t.t. Tad tagad tas, izrādās, bijis veltīgi, ja tagad visu ražošanu jāsamazina par 20 – 50%?

Jau no šī gada Latvijas lauksaimniekiem piedāvātais atbalsts ir piedāvāts tāds, ka to var pilnvērtīgi “apgūt” tikai tie, kuriem ir iespēja un resursi strādāt ar “zaļajām” tehnoloģijām. Lielākajai daļai, īpaši mazo zemnieku, tādas iespējas nav, jo transformācijai ir nepieciešamas lielas investīcijas. Šai zemnieku daļai jau no šī gada atbalsta apjoms būtiski samazināsies, un mēs vēl redzēsim sekas.

Tā kā Latvija pārsvarā ir lauksaimniecības produkcijas eksportētājvalsts, tad vismaz bads no pārtikas trūkuma mums it kā nedraud, vienīgi mēs nezinām, cik mums izmaksās šis „Zaļais kurss” un cik dārga būs atlikusī pārtika. Kā tas ietekmēs pārējās ekonomikas nozares un lauku iedzīvotāju dzīves līmeni, to pat ir grūti iztēloties.

Citās Eiropas valstīs zemnieki jau aktīvi protestē pret „Zaļā kursa” iniciatīvām, bet pie mums kaut kā viss ir mierīgi. Mēs bez ierunām pieņemam visu, ko mums norāda, un bez ierunām pakļaujamies. Kādam tagad kviešu vietā būs jāliek saules paneļi, vēja ģeneratori vai jāaudzē biomasa enerģijai. Lopu vietā jāaudzē kukaiņi, bet zeme jāatstāj savvaļas puķītēm, lai pasargātu sevi no globālās sasilšanas.

Novērtē šo rakstu:

66
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...