“Zaļais” vai “zilais” kurss? Par Latvijas tuvāko nākotni domājot
Egils Helmanis28.08.2023.
Komentāri (88)
Iesaki rakstu: 
Izdzirdot Evikas Siliņas paziņojumu, ka valdības sastāvu izšķiršot partiju attieksme pret “zaļo kursu”, sapratu, ka režisoram Hermanim ir pilnīga taisnība par to, ka mums tiek rādīts teātris. Turklāt gana draņķīgs, ar prognozējamu scenāriju, bez pavērsieniem un pārsteigumiem.
Ir pilnīgi skaidrs, ka Siliņas kundze ir tikai izpildītāja tam, ko priekšā uzrakstījuši scenāristi viņas partijas aizkulisēs. Tieši ar to arī skaidrojami viņas pretrunīgie izteikumi. Un scenārijs ir ļoti vienkāršs: paturēt varu, samaksājot nodevas “progresīvajiem zemniekiem” – iesaistot viņus valdībā. Te nav nekādu ideju vai principu – ir tikai vēss aprēķins un varaskāre.
Orvela romānā “1984” notiek nemitīga visu avotu un mediju pārlabošana, lai tie atbilstu mirkļa situācijai. Arī Latvijā “Okeānija nekad nav karojusi ar Eirāziju!”, mēs redzam, kā tā sauktie sabiedriskie mediji, mainoties “Jaunās vienotības” varas vajadzībām, Lemberga kunga virzienā izsaka aiz vien pieklusinātākus epitetus. Redzam arī to, ka progresists Briškens, šķiet, pārcēlies uz dzīvi tā sauktajos sabiedriskajos medijos un ik dienas tiek reklamēts kā galvenais valdības veidošanas eksperts.
Jaunā Rīgas teātra režisors Hermanis savā diskusijā ar Rēderu precīzi norādīja, ka LSM uzskatāmi nevis par sabiedriskiem medijiem, bet gan par varas kliķi apkalpojošu propagandas kantori. Tam varu absolūti piekrist.
LSM jau sen rāda deformētu un politiski angažētu ziņu salikumu, kuram ir tikai attāla saistība un nejaušas sakritības ar realitāti. Par to esmu bieži izteicies, un kārtējo apliecinājumu guvu Ogres Valsts ģimnāzijas jaunās ēkas atklāšanā. Fakts, ka Latvijā kāda skola tiek nevis slēgta, bet uzcelta, jau vien ir svarīga ziņa, bet šajā gadījumā ir runa par mūsdienīgāko un labāk aprīkoto skolu visā Baltijā. Protams, ka LSM šādiem “sīkumiem” nepievēršas. Daudz svarīgāk tiem ir veidot reportāžas par seksuālo minoritāšu labsajūtu.
Nepatīkami ir redzēt, ka propagandas ziņā, šķiet, jau drīz mūsu LSM sasniegs krievijas līmeni, protams, ar mazliet citiem ideoloģiskajiem uzstādījumiem.
Hermanim ir arī pilnīga taisnība par to, ka, ja mēs radikāli nemainīsim varas veidošanas principus, valsts amatpersonu atbildību, neizvirzīsim skaidrus nacionālajās interesēs un valstiskuma idejā balstītus mērķus, Latvija kā valsts neglābjami nonāks “brīvajā kritienā”, no kura varam arī vairs neatgūties.
“Jaunā vienotība” ir pandēmija, kas Latvijas cilvēkus ir mocījusi jau vairāk nekā desmit gadu. Es nezinu, kas ir tās potes, kuras spētu izbeigt daļas Latvijas pilsoņu mazohistisko vēlmi balsot par šo politisko biznesmeņu grupu. Arī jaunveidojamā valdība, kurā tiks iesaistīta partija, kuru saviem vēlētājiem JV solīja atstāt opozīcijā, ir solījumu nepildīšanas paraugs. Nezinu, kuram – “zaļajam” vai “zilajam” kursam tas atbilst…
Es ļoti ceru, ka mums visiem kopā izdosies lietas mainīt tā, lai E.Siliņas uznāciens būtu pēdējais cēliens šajā traģikomēdijā, kuru mums cenšas uzdot par politisko procesu!
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
