„Zaļās spēkstacijas” uzņēmums iet no rokas rokā, bet pašu spēkstaciju neviens negrib celt
PIETIEK21.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Zaļo spēkstaciju” projektu iegūtās licences, kas ļauj pārdot saražoto elektroenerģiju par daudz augstāku cenu, tiešām ir tik vilinoša prece, ka šādu licenci ieguvis uzņēmums var tikt vēl un vēl pārdots, kamēr pašas spēkstacijas būvniecībai laika nevienam neatliek un to neviens gadiem ilgi pat nemēģina darīt: to uzskatāmi parāda Pietiek apkopotie Lursoft dati par to, kā piecu gadu laikā notikušas vairāk nekā desmit īpašnieku maiņas SIA Madonas Eko – uzņēmumā, kas nesen tika pieķerts iespējamās blēdībās, „zaļās spēkstacijas” vietā uzrādot elektrību ražojošu pārvietojamu granulu katlu.
Vispirms – no 2012. gada aprīļa SIA Madonas Eko, kā rāda Lursoft dati, vienādās daļās piederējusi pieciem īpašniekiem – Jānim Paeglītim, Līgai Šaplakai, Jānim Šubrovskim, Kasparam Ģirģenam un Uldim Milhertam.
Taču pēc 2013. gada augusta no šiem pieciem īpašniekiem kapitāldaļas uzņēmumā saglabājis tikai Milherts, savukārt par pārējo 80% kapitāldaļu īpašniekiem kļuvuši SIA SK Gold (40%), SIA PowerHeat (īpašniece – tā pati Līga Šaplaka) un kādam Lietuvas pilsonim piederošā SIA Bioenergy (pa 20%).
Nākamās īpašnieku maiņas notikušas 2014. gadā. Vispirms janvārī Aleksandram Spulim piederošā SIA SK Gold (nu jau tā ir likvidēta) savas kapitāldaļas pārdevusi divām citām SIA – Brīvības projekti un Ābeļdārza projekti (katrai pa 20%).
Savukārt jau nepilnus četrus mēnešus vēlāk – tā paša gada maijā notikusi pilnīga īpašnieku maiņa: tās rezultātā par jaunajiem uzņēmumu īpašniekiem kļuvušas Krievijas pilsoņa Vladimira Kisika kontrolētā SIA KR Energo (30%), Krievijas iedzīvotājs Sergejs Mamotovs (23,80%), Krievijas pilsonim Kirilam Ivanovam (nu jau miris) piederošā SIA Conauelica (23,80%), Ukrainas iedzīvotāja Katerina Bandura (11,90%) un Krievijas iedzīvotāja Jeļena Kononova (10,50%).
Taču arī šis īpašnieku sadalījums nav noturējies ilgi – 2014. gada 30. septembrī kapitāldaļas pārdalītas šādi: SIA KR Energo (42,75%), Sergejs Mamotovs (33,85%), SIA Conauelica (33,85%), Katerina Bandura (16,90%) un Jeļena Kononova (14,90%). (Tiesa, šajā laikā kopējais kapitāldaļu skaits būtiski pārsniedzis 100% - kā tas iespējams, nav zināms.)
Jau pēc nedēļas šī anomālija gan beigusies: 7. oktobrī par jauno lielāko kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi Lielbritānijā reģistrētā Benefit Energy LLP (70,02%), bet SIA KR Energy palikuši 29,98% kapitāldaļu. Tiesa, šī SIA divus mēnešus vēlāk 8,99% kapitāldaļu tālāk nodevusi Lielbritānijā reģistrētajai Altera Management LP.
Jau 8. decembrī notikusi atkal jauna īpašnieku maiņa, pēc kuras to struktūra jau bijusi šāda: Benefit Energy LLP – jau 84,99%, bet SIA KR Energo – vairs tikai 10,51% un Altera Management LP – 4,5%.
Pēc tam iestājies miers uz aptuveni pusgadu, līdz 2015.gada jūnijā uz nepilniem diviem mēnešiem par vienīgo uzņēmuma īpašnieci kļuvusi Altera Management LP. Taču 2015. gada augustā atkal sākušās īpašnieku maiņas: Altera Management LP palikuši 50% kapitāldaļu, bet otri 50% nonākuši Igaunijas uzņēmumam Marine and goods services piederošās Piena 13 (tagad jau nosaukums mainīts) īpašumā.
Pēc tam, 2016. gada augustā atkal par vienīgo uzņēmuma īpašnieci kļuvusi Altera Management LP, bet 2017. gada jūnijā tās vietā par 100% kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi kādam Sergejam Radčenko piederošā SIA MayBright.
Arī šīs īpašumtiesības gan nav bijušas uz ilgu laiku, - jau trīs mēnešus vēlāk, šā gada septembra sākumā par SIA Madonas Eko īpašniecēm līdzīgās daļās kļuvušas AS Nilex grupa un Igaunijā reģistrētā Mannid ja rahnud.
Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskā datu bāze, pirms trim gadiem – 2014. gada rudenī mazpazīstamā uzņēmēja, 1979. gadā dzimusī Santa Reitere (pirmslaulību uzvārdā Garenčika) ir izjutusi nepieciešamību Vienotībai ziedot kopumā 5000 eiro. Ar vienas dienas starpību viņa partijai ziedojusi vispirms 3000 un tad vēl 2000 eiro.
Lursoft dati rāda, ka tieši šī uzņēmēja ir vienīgā oficiālā īpašniece un vienīgā valdes locekle uzņēmumā Nilex grupa, kurš dibināts 2012. gadā. Nilex grupai pieder kapitāldaļas kopumā vairāk nekā desmit uzņēmumos, tostarp 50% kapitāldaļu SIA Madonas Eko, SIA E Seda, SIA E Strenči un 49,98% kapitāldaļu SIA Elektro Rīdzene.
Šie ir četri no septiņiem uzņēmumiem, par kuriem šoruden kļuva zināms, ka tie piecu gadu laikā kopš 2012. gada nav spējuši pabeigt savus „zaļo spēkstaciju” projektus, taču nav vēlējušies zaudēt iespēju saražoto elektroenerģiju pārdot par daudz augstāku cenu un atraduši inovatīvu veidu, kā pārbaudītājiem demonstrēt, ka kaut ko tiešām ražo.
Šie uzņēmumi pārbaudītājiem uzrādījuši nomātu un no vienas „spēkstacijas” uz otru pārvadātu zilu konteineru ar mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu: tā kā katls tiešām kūries un elektrība mikroskopiskos apmēros ražota, AS Sadales tīkls pārbaudītājiem tas bijis pietiekami, lai pagarinātu vērtīgo licenci.
Karikatūras fragments no Dienas Biznesa.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
