Zatlera Jūrmalas rezidencē par valsts noslēpumu pasludināts Ls 44 000 vērts mēbeļu komplekts
PIETIEK19.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadība, lai izvairītos no skandāla par izšķērdību, iegādājoties mēbeļu komplektu par aptuveni 44 000 latu, 2009. gadā radoši interpretējusi likuma normas, panākot, ka tiek noslepenota gan telpa, kurā šīs mēbeles atrodas, gan pie reizes arī paši priekšmeti. Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem Valsts kontrole, veicot revīziju par finanšu izlietojumu Valsts prezidenta kancelejā, atklājusi, ka Jūrmalas rezidences iekārtošanai bez iepirkuma procedūras iegādātas nekur līdz šim neminētas mēbeles par kopumā vairāk nekā 40 000 latu.
Valda Zatlera komandas cilvēki, aizbildinoties ar informācijas slepenību vai to, ka tas nav viņu kompetencē, iepriekš atteikušies apstiprināt vai noliegt šo informāciju. Tomēr Pietiek no vairākiem avotiem zināms, ka runa ir par ekskluzīvu mēbeļu komplektu, kas sastāv no pieciem ar sarkanu audumu pārvilktiem mīksto mēbeļu priekšmetiem – trīsvietīga dīvāna, diviem klubkrēsliem, pāris pufiem, kā arī galdiņa un etažeres. Mēbeļu komplekta kopējā cena pārsniegusi 40 000 latu. Pietiek zināms, ka sarkanais dīvāniņš vien maksājis vairāk nekā 7 000 latu.
Šīs mēbeles iegādātas 2009. gada sākumā un atrodas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidencē. Tomēr ne žurnālistiem un TV kamerām, kam savas prezidentūras laikā dārgi iekārtoto Jūrmalas rezidenci pēdējā darba dienā, atrodoties amatā, izrādīja Valdis Zatlers, ne plašākai sabiedrībai šīs mēbeles nav izdevies aplūkot vai pat uzzināt par to eksistenci. Prezidenta cilvēki tobrīd neformālās sarunās neslēpa, ka šāds neparasts veids, kā aizvadīt prezidentūras pēdējo dienu, ir nekas cits kā krīzes menedžments. „Jautājums bija, kurš tās visas ārišķības parādīs – Zatlers pats vai jau [jaunievēlētais prezidents] Bērziņš,” atzinuši avoti Rīgas pilī. Tieši ar nevēlēšanos izmantot Zatlera laikā iegādātos luksusa priekšmetus un uzņemties atbildību par šiem tēriņiem esot skaidrojams Andra Bērziņa lēmums Jūrmalas rezidenci neizmantot.
Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju, veicot revīziju par finanšu tēriņiem 2009. gadā Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kontrole atklājusi iepirkuma procedūras pārkāpumu attiecībā uz aptuveni 44 000 latu izlietojumu. Zatlera kancelejai nosūtīts starpziņojums, dodot laiku sniegt skaidrojumus un šos pārkāpumus novērst. Valsts kontroliere Inguna Sudraba Pietiek no komentāriem atteicās, liekot saprast, ka daļa no revīzijā atklātā ir klasificēta.
Bijusī Valsts prezidenta kancelejas vadība šo laiku kopš starpziņojuma saņemšanas izmantojusi, radoši interpretējot likumu Par Valsts noslēpumu. Visticamāk, lai izvairītos no skandāla par neadekvātiem tēriņiem, izdomāts ekskluzīvās mēbeles noslepenot kopā ar telpu, kurā tās atradās. Izmantots fakts, ka ar dārgajām mēbelēm iekārtota tā dēvētā „sarunu telpa” – kabinets, kurā Valsts prezidentam, uzturoties Jūrmalas rezidencē, notiek slepenas sarunas ar ārvalstu un pašmāju amatpersonām. Tādēļ telpa noformēta kā komandpunkts, pasludinot, ka vairāk nekā 7 000 latu vērtais dīvāns kopā ar klubkrēsliem un kāju pufiem ir valsts noslēpuma objektu klasificētajā sarakstā.
Kad pāris nedēļas pirms Valda Zatlera pilnvaru beigām Pietiek par dārgo dīvānu jautāja Valsts prezidenta kancelejas nu jau bijušajam vadītājam Edgaram Rinkēvičam, viņš ar jautājumiem par iepirkumiem mudināja vērsties pie sava vietnieka saimnieciskajos jautājumos. Ir versija, ka spožā ideja par dīvānu noslepenošanu ienākusi prātā tieši bijušajam Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Rinkēvičam. Pēc vairāku avotu teiktā, uz dārgo mēbeļu iegādi uzstājis Zatlers.
Šim mērķim izmantoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 887, kas 2004. gadā izdoti saskaņā ar likuma Par valsts noslēpumu 4. panta 1. daļu. Šie noteikumi faktiski sastāv no valsts noslēpuma objektu saraksta. Šie noteikumi noslepeno, piemēram, svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un tehniskos līdzekļus un to telpu plānojumu, kurās tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētā informācija, informācija par šo telpu un iekšējās drošības režīma organizāciju. Nesen, izmantojot šos noteikumus, bija mēģinājums ierobežot mediju piekļuvi amatpersonām un informācijai, par valsts noslēpuma objektu pasludinot Ministru kabineta ēkas augšējos stāvus, bet žurnālistiem ļaujot ieiet tikai valdības ēkas 1. un 2. stāvā. Pēc mediju protestiem, no šīs ieceres atteicās.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
