Zatlera kanceleja uz atvadām publisko savas idejas par īpašo pensiju Lilitai Zatlerei
PIETIEK12.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valda Zatlera prezidentūras pēdējos mēnešos Rīgas pils tiešām iedomājusies rosināt ar likumu noteikt, ka arī eksprezidenta laulātajam pienāktos īpaša pensija, - to liecina Valsts prezidenta kancelejas sākotnēji slēptā, bet pēc Pietiek oficiāla pieprasījuma tomēr atklātā informācija. Pietiek šodien pilnā apmērā publisko gan kancelejas īpaši pieprasīto informāciju par citu valstu praksi eksprezidentu nodrošinājuma jautājumos, gan izstrādātos, bet tomēr tālāk nevirzītos priekšlikumus šajā jautājumā, gan šo tēmu skarošo saraksti ar Valsts kontroli.
Šā gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām Latvijas vēstniecības Eiropā bija saņēmušas Zatlera kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam. Atsevišķi diplomāti šo interesi bija uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā.
Tikmēr prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs toreiz skaidroja, ka uzdevums tādā gadījumā esot pārprasts – vismaz attiecībā uz prezidenta laulāto interese esot bijusi tikai par sociālajām garantijām uz laiku, kamēr otrā puse pilda prezidenta pienākumus. Pietiek rīcībā esošā informācija liecināja, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.
Nu no kancelejas publiskotās dokumentācijas redzams, ka bijis plāns likumam Par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu pievienot pantu, kas paredzētu, ka Valsts prezidenta laulātajam pienāktos gan Valsts prezidenta kancelejas norīkota darbinieka -sekretāra - lietveža palīdzība lietvedības un citu ar Valsts prezidenta laulātā darbību saistīto lietu kārtošanai, gan tiesības izmantot valsts apmaksātus transporta, sakaru un viesnīcu (naktsmītņu) pakalpojumus, gan iespēja saņemt ikmēneša reprezentācijas izdevumu kompensāciju 30 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma.
Savukārt pēc Valsts prezidenta amata pilnvaru termiņa beigām un līdz sava laulātā mūža beigām Valsts prezidenta laulātais ik mēnesi saņemtu valsts pabalstu (pensiju) 20 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Pēc personas, kas ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, atraitņa vai atraitnes lūguma Ministru kabinets varētu lemt pagarināt tiesības izmantot valsts apmaksātu dzīvokli un pakalpojumus, kas saistīti ar tā apsaimniekošanu un uzturēšanu, turklāt Valsts prezidenta laulātais varētu „saņemt un izmantot valsts atbalstu un pakalpojumus, kas noteikti citos likumos”.
Tomēr, kā norāda nu jau bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Rinkēvičs, „vēlamies uzsvērt, ka pēc Valsts kontroles ieteikuma uzsāktās izpētes rezultātā iegūtā informācija tika pieņemta zināšanai, priekšlikumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā Valsts prezidenta kanceleja neplāno”.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
