Iesaki rakstu: 
Savas pēdējās nedēļas Valsts prezidenta amatā Valdis Zatlers izmanto arī aktivitātēm, kuras var tikt uzskatītas par viņa personiskās popularitātes celšanu un atbalsta veidošanu jaunas politiskās partijas tapšanai. Tas rada jautājumu par administratīvo resursu izmantošanu politiskā kapitāla krāšanai, kas tiks izmantots jau pēc prezidenta amata atstāšanas. Politologs Valts Kalniņš Pietiek atzīst, ka šis ir viens no administratīvo resursu izmantošanas piemēriem, tomēr, kā nereti šādos gadījumos, runa esot par rīcības ētisko, ne juridisko izvērtējumu.
Ārpus prezidenta oficiālās dienaskārtības Zatlers būtisku daļu sava darba laika velta, lai uz neafišētām sarunām Rīgas pilī aicinātu sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, ar kuriem pēc neoficiālas informācijas tiek apspriesta iespēja sadarboties jaunas partijas izveidē. Turklāt Zatlers 3. jūlijā – četras dienas pirms pilnvaru beigām rīkos atvadu pasākumu Likteņdārzā, kur cer sajust „atbalstošu plecu”. Pēdējās prezidentūras nedēļās Zatlers arī uzsācis līdzšinējos četros gados nepraktizētu lietu – katru jaundzimušo sveikt ar personisku apsveikumu.
„Kas attiecas uz publiskiem pasākumiem, svarīgi, lai to dienaskārtība un saturs būtu pienācīgi Valsts prezidentam, nevis Saeimas deputāta kandidātam. Skaidrs, ka kā ar lineālu te novilkt nevar, bet prezidentam nepieklātos rīkot pasākumus vai dienaskārtību tādu, kas būtu dēvējama kā partijiska. Skaidrs, ka īstais atskaites punkts būs tikai pēc dažām nedēļām, kad noskaidrosies, vai Zatlers veidos jaunu partiju. Jo tīri juridiski jau šobrīd nevar novilkt robežu. Bet tas nekas, ka Zatlera rīcības novērtējums iespējams tikai ar laika nobīdi – neaizmirsīsim, ka nāk taču Saeimas ārkārtas vēlēšanas, un tieši tas jau būs tas kritiskākais brīdis, kad visjutīgāk politiķu darbība tiek izvērtēta. No amata ētikas viedokļa jau būtu pareizāk kaut kā laikā un telpā nodalīt prezidenta amatu no partijas veidošanas aktivitātēm. Un, ja tas netiek nodalīts, tad tā zināmā mērā ir problēma. Es varu saprast tos reālpolitiskos apstākļus, kāpēc Zatlers rīkojas šādi un ne citādi – laika trūkums līdz ārkārtas vēlēšanām ir viens no galvenajiem, bet no pareizuma viedokļa, kā amats būtu vai nebūtu jāizmanto, nav tīri pareizi prezidenta resursus izmantotu dienaskārtībai, kas nav prezidenta pienākumu pildīšana.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
