Iesaki rakstu: 
Topošā Zatlera reformu partija īsajā laikā, kas atlicis līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām, grasās nokomplektēt vēlēšanu sarakstus, arī piesaistot deputātu kandidātus no sīkpartijām un biedrībām, kuras izveidojuši no citām partijām atšķēlušies politiķi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Runa ir par organizācijām, kas saistītas gan ar bijušajiem Pilsoniskās savienības, Tautas partijas un Par labu Latviju politiķiem, gan arī sīko reģionālo partiju cilvēkiem. "Viņš [Zatlers] runā ar visiem un atlasīs labākos," sprieda kāds procesā iesaistīts zinātājs.
Šai sakarā Valdim Zatleram personiski jau bijusi tikšanās ar biedrības Demokrātiskie patrioti izveidotāju, Rīgas domnieku Dāvi Staltu, kurš pirms dažām nedēļām kopā ar domubiedriem atšķēlās no Pilsoniskās savienības. Nākamnedēļ ar eksprezidentu plāno tikties Reģionu partijas līderis, Babītes novada vadītājs Andrejs Ence. Viņam tāpat kā Vidzemes partijas veidotājam, bijušajam Tautas partijas Saeimas deputātam Ventam Armandam Krauklim līdz šim bijušas konsultācijas tikai ar Zatleram pietuvinātiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar Zatlera reformu partijas organizēšanu.
Sadarbības forma, kuru ar pašu Zatleru vai viņa pārstāvjiem apsprieduši šo organizāciju līderi, ir kandidātu deleģēšana Zatlera reformu partijas vēlēšanu sarakstos. Dāvis Stalts Pietiek informēja, ka biedrība Demokrātiskie patrioti Zatlera sarakstā varētu deleģēt atvaļināto Latvijas armijas majoru Druvi Kleinu, kurš pašlaik ir Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra vadītājs, tajā varētu parādīties arī no Pilsoniskās savienības (PS) Rīgas domē ievēlētais bijušais Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics, bijusī žurnāliste Sallija Benfelde, kura pēdējos gados pārstāvēja PS, un no PS aizgājusī Ieva Brante. Citi Pietiek norādījuši, ka Zatlera sarakstā varētu kandidēt arī pats Stalts.
Bijušais TP 9. Saeimas deputāts Krauklis Pietiek atzina, ka „ir bijusi tāda kā taustīšanās, konsultēšanās starp cilvēkiem, kas ir ap mums un ap prezidentu Zatleru”. „Es būtu pārdrošs, ja teiktu, ka šos cilvēkus ir pilnvarojis prezidenta kungs, tā ir vairāk taustīšanās pagaidām,” atzina Krauklis. Ar „mēs” ir domāta topošā Vidzemes partija, kuru Krauklis plāno dibināt 23. jūlijā – vienā dienā ar Zatlera reformu partiju, kad arī notiks referendums par Saeimas atlaišanu. Vidzemes partijā apvienojušies vairāki ar likvidējamo TP saistīti cilvēki, piemēram, Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un Vidzemes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Bet Krauklis uzsver, ka partijā „absolūti lielākā daļa būs cilvēki, kuri nav bijuši politikā un tas ir mīts, ka Vidzemes partija būs Tautas partijas reinkarnācija”. Viņš prognozē, ka „īstās sarunas sāksies pēc 23. jūlija”.
Krauklis pieļauj, ka sadarbības forma ar Zatlera reformu varētu būt reģionu cilvēku deleģēšana eksprezidenta vēlēšanu sarakstā. Tiesa, iekšienē notiekot diskusijas, un esot arī viedoklis, ka ar Zatleru jāslēdz sadarbības līgums, kurā puses apņemas īstenot noteiktus mērķus, piemēram, godīgā ES fondu naudas apguvē un pakalpojumu pieejamības uzlabošanā laukos. „Reģionu cilvēki visvairāk ir ieinteresēti godīgā politikā,” saka bijušais TP politiķis Krauklis.
Vairāku pašvaldību deputātus apvienojošās Reģionu partijas līderis Ence Pietiek atzina, ka ir notikušas konsultācijas ar Zatlera reformu partijas izveidē iesaistītiem cilvēkiem, bet nevēlējās nosaukt viņu vārdus. Nākamnedēļ viņam solīta tikšanās ar eksprezidentu, kurā Ence vēloties noskaidrot, ko Zatlers domājis, kad savā atvadu runā no Saeimas tribīnes solīja būt virzītājs tautas kustībai. Ja ar to domāta arī vietu došana vēlēšanu sarakstā pārstāvjiem no reģionālām partijām, Reģionu partija lems par kandidātu deleģēšanu. Pirms kāda laika Ences vadītā partija nosūtīja Zatleram oficiālu aicinājumu pievienoties tās rindām, uz kuru nekāda atbilde personiski no eksprezidenta neesot saņemta.
Reģionu partija ir pārstāvēta 11 pašvaldībās, 7 no tām ir valdošajā koalīcijā, tai skaitā 4 partijas pārstāvji ir pašvaldību vadītāji, bet 3 ieņem pašvaldības vadītāja vietnieka amatus. Par iesaistīšanos Reģionu partijā nesen paziņoja Jelgavas domes deputāts, Aināram Šleseram vēl nesen pietuvinātais Dainis Liepiņš, kurš pirms 10. Saeimas vēlēšanām aktīvi darbojās apvienībā Par labu Latviju (PLL). Uzrunāta arī Ogres mēra Edvīna Bartkeviča vadītā partija Ogres novadam, kurai ir sadarbības līgums ar PLL, ko savulaik izveidoja LPP/LC un Tautas partija (TP). Tas gan Reģionu partijas līderi Enci medijos nav kavējis paust, ka nebūs iespējama sadarbība ar Kraukļa veidoto Vidzemes partiju, jo tā esot „TP piedēklis”.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
