Zatlera vajadzībām paslepus pērk papildu sabiedrisko attiecību pakalpojumus
PIETIEK31.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, papildus labi apmaksātajiem oficiālajiem padomniekiem un citiem darbiniekiem Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja sākusi paslepus apmaksāt arī citu speciālistu pakalpojumus: kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie kancelejas grāmatvedības dati, cita starpā Zatlera vajadzībām pieaicinātas sabiedrisko attiecību speciālistes pakalpojumi vien no kancelejas budžeta pērn izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus latu.
Kā rāda kancelejas slēptie grāmatvedības dati, kādreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses sekretāre Vita Savicka par saviem pakalpojumiem jau no Zatlera kancelejas pērn kopumā četros maksājumos saņēmusi 2200 latu: janvārī – 500 latu, maijā – 1000 latu, oktobrī – 150 latu un decembrī – 550 latu.
Turklāt Savickas pakalpojumus Zatlera kanceleja turpinājusi apmaksāt arī šogad – divos maksājumos janvāra sākumā un otrajā pusē viņai no kancelejas budžeta samaksāti attiecīgi 625 un 250 latu.
Interesanti, ka atšķirībā no citu darbinieku un pakalpojumu sniedzēju apmaksas, grāmatvedības ierakstos norādot, kāds rēķins vai cits dokuments bijis pamatā naudas izmaksai, attiecībā uz, piemēram, 500 latu izmaksu kā pamatojums veikts ieraksts (Ls 500).
Ceturtdien Pietiek Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Edgaram Rinkēvičam un Zatlera preses sekretārei Ilzei Rassai pajautāja, vai kanceleja 2010. gadā ir izmaksājusi kādas summas fiziskai personai Vitai Savickai un, ja jā, tad kādas, kad, par kādiem pakalpojumiem, kam bijuši nepieciešami šie pakalpojumi, kāda bijusi to atdeve, pēc kuras amatpersonas izteiktas vēlmes šie pakalpojumi izmantoti.
Tomēr ne Rinkēvičs, ne Rassa ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildes sniegt nevēlējās vai nespēja: kanceleja vienīgi informēja, ka uz šādiem jautājumiem atbildes varētu sniegt mēneša laikā.
Kā zināms, par Zatleru sabiedrisko attiecību jomā rūpējas gan Rassa kā preses sekretāre un preses padomniece, gan Kristīna Pelša kā prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece. Gan Pelša, gan Rassa ir labi apmaksātas – Pietiek šodien publisko abu padomnieču pērn pēc nodokļiem saņemtās summas pa mēnešiem.
Rassa pagājušajā gadā algā un dienas naudās saņēmusi šādas summas pēc nodokļiem:
Ls 376,67 - 2010.03.02
Ls 40 - 2010.03.09
Ls 84 - 2010.03.25
Ls 1515,79 - 2010.05.05
Ls 64 - 2010.05.07
Ls 84 - 2010.05.14
Ls 80 - 2010.05.26
Ls 1221,22 - 2010.06.01
Ls 40 - 2010.06.11
Ls 1217,38 - 2010.07.01
Ls 104 - 2010.07.10
Ls 1260,3 - 2010.08.02
Ls 4 - 2010.08.04
Ls 1221,22 - 2010.09.01
Ls 324 - 2010.09.16
Ls 1221,22 - 2010.10.01
Ls 144 - 2010.10.15
Ls 1221,22 - 2010.11.01
Ls 84 - 2010.11.16
Ls 1221,22 - 2010.12.01
Ls 128 - 2010.12.17
Ls 700 - 2010.12.27
Savukārt Pelša pagājušajā gadā algā un dienas naudās saņēmusi šādas summas:
Ls 20 - 2010.01.25
Ls 1087,58 - 2010.02.02
Ls 679,83 - 2010.03.02
Ls 1277,9 - 2010.05.05
Ls 1221,22 - 2010.06.01
Ls 1221,22 - 2010.07.01
Ls 39 - 2010.07.26
Ls 1221,22 - 2010.08.02
Ls 461,61 - 2010.08.06
Ls 771,35 - 2010.09.01
Ls 1221,22 - 2010.10.01
Ls 1222,27 - 2010.11.01
Ls 96 - 2010.11.02
Ls 1221,22 - 2010.12.01
Ls 64 - 2010.12.10
Ls 128 - 2010.12.17
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
