Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušā Valsts prezidenta dzīvesbiedres Lilitas Zatleres prihvatizētās Spānijas karaļpāra dāvinātās kristāla vāzes liek atminēties tos greznumpriekšmetiņus, ko savulaik tāpat par sev un tikai sev dāvātiem uzskatīja cita izbijusi Valsts prezidente – Vaira Vīķe-Freiberga. Par to – šī Pietiek ekskluzīvi publicētā nodaļa no apgāda Atēna izdotās grāmatas Va(i)ras virtuve. Interesanti, ka šajos notikumos figurē arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols, ko jaunais prezidents uzskatījis par pietiekami vērtīgu, lai paturētu savu darbinieku skaitā.

„Prezidentūras sākumā viņa, kaut uzskatot sevi kā prezidenti par valsts simbolu, kam pienākas atbilstošs respekts un cieņa, tomēr nesāka uz sevi lūkoties kā uz pašu galveno, to, kuras spriedumi ir svarīgākie, noteicošie un vienīgie. Bet pēdējos pāris gados ik pa brīdim skaidri varēja nolasīt - likumi ir rakstīti parastajiem cilvēkiem, bet es taču esmu tiem pāri. Es esmu valsts – vismaz kaut kādā mērā, un man attiecīgi pienākas tas, tas un arī tas,” – tā skaidro „mūsu cilvēks” kancelejas tuvumā. Un turpina:

„Atminaties – viņa ij pirkstu nepakustināja, kad tika paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejai ir savi komercnoslēpumi? Jo tieši par to viņa arī bija pārliecināta. Un pēc dažiem gadiem viņa neparko negribēja atteikties no Jūrmalas zemes – viņa bija pārliecināta, ka šī zeme viņai personiski tiešām pienākas, ka viņa to ir pelnījusi, bet kaut kādi skaudīgi, nenovīdīgi ļautiņi grib viņai to noskaust. Par to, ka likums kaut ko nosaka vai nenosaka, vairs nebija ne runas. Tāpat kā par ētiku – karaļi taču stāv pāri morāles normām, vai ne?

Savā ziņā var teikt, ka, gadiem ejot, Vīķe-Freiberga aizvien vairāk sāka dzīvot nevis pēc likuma, bet po poņatijam. Pati viņa šādu salīdzinājumu, protams, uztvertu kā klaju nepatiesību, bet viņai aizvien skaidrāk parādījās sava personiskā izpratne, kas ir kas pasaulē, kas un kāpēc viņai pienākas. Likums? Likums taču reizēm ir dumjš un nepareizs! Jau dzīvokļa stāsts patiesībā bija ļoti ilustratīvs. Un gadījums ar pulksteni visas šīs pārmaiņas atspoguļoja pilnā mērā: es stāvu pāri visam, un nevajag mēģināt mani ierobežot ar kaut kādām sīkumainām normām – es taču labāk zinu, kas ir godīgi un kas nav, kas man pienākas pēc nopelniem. Un, ja es uzskatu, ka man kaut kas pienākas, tad man lojālo cilvēku pienākums ir to nokārtot. Jo es taču aizstāvu viņus, un viņiem ir pienākums pret mani... Patiesībā – viss kā tādā itāliešu mafijas ģimenē...”

Jā, nevar noliegt, ka atgadījums ar pulksteni (ja precīzāk – ar diviem pulksteņiem un vienu glezniņu), iespējams, visuzskatāmāk parādīja tās pārmaiņas, kas nepilnu astoņu gadu laikā notika prezidentē – 1999. gadā kategoriski noliegtā viesnīcniece prezidentūras beigās viņā ņēma un galvu sāka celt aizvien augstāk, atbilstoši latviski praktiskajai mentalitātei pieprasot – man pienākas tas, tas, tas un arī vēl tas. Kaut patiesībā pulksteņa stāsts patiesībā sākās daudzus gadus pirms 2008. gada, kad tas nonāca atklātībā un kad V. Vīķe-Freiberga laikrakstam Kurzemes vārds paziņoja: „Bailes par manu atgriešanos politikā ir radījušas nomelnojošu kampaņu. Es neteikšu, ka tā ir īpaši patīkama. Mana izšķiršanās būs tāda – vai nu visu to pieciest stoiskā mierā un ļaut tam turpināties tālāk, vai tādā vai citādā veidā reaģēt. To es vēl apsveru. (..) Iesaistīšos tādā veidā, ka tie, kas mani nomelno, to nožēlos.”

Sākās visa šī „nomelnojošā kampaņa” (žurnālā Patiesā Dzīve eksprezidente tajā saskatīja vēl arī vēlmi „vulgārā veidā mēģināt man uzbrukt”) diezgan senos laikos, 2000. gada nogalē ar to, ka laikrakstā Čas un arī laikraksta Diena pielikumā SestDiena parādījās reklāmas, no kurām varēja noprast – vai nu kā laikraksta Čas lasītāju dāvanu vai arī kā kompānijas Rado un veikalu Ženēva velti Valsts prezidente kā „pirmā Latvijas sieviete – prezidente” saņēmusi un laipni pieņēmusi pēc skata padārgu Rado Cerix modeļa rokaspulksteni.

Gandrīz neviens šo reklāmu nepamanīja pēc būtības – ka Valsts prezidentes dāvanu krājums papildinājies ar pietiekami vērtīgu velti, kas saskaņā ar likumdošanu bija nekavējoties jāreģistrē (jo likums skaidri paredzēja, ka Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas laikā saņemtas dāvanas ir valsts īpašums). Turklāt dāvanu – ņemot vērā, ka valsts pirmajai personai tā acīmredzami gāja pie sirds – veikli „nepamanīja” arī svītas atbildīgās amatpersonas, kuras tolaik jau bija iemanījušās pietiekami skaidri noprast „saules” noskaņojumus. Un tā nu 2001. gada sākumā, no prezidenta kancelejas saņemot V. Vīķes-Freibergas oficiāli saņemto dāvanu sarakstu, izrādījās, ka tajā bija ierakstīta gan zirga skulptūra un mežģīņu salvetes, gan medaļas par Ave Sol un dainu tēmu, gan pat altāra svečturis, taču greznais nieciņš gan tajā nebija reģistrēts.

Šai dīvainībai nākot gaismā, prezidentes pārstāvji sāka daudzveidīgi taisnoties. Tā, piemēram, prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga publiski paziņoja, ka „šāda dāvana ir un tā ir mūsu uzskaitē, bet nav novērtēta kā ļoti vērtīga dāvana – tāda kā valstu vadītāju un starptautisko organizāciju vadītāju sniegtās dāvanas". Vēl pēc tam, kad par šo faktu nācās ieinteresēties prokuratūrai, pils pārstāvji ķērās jau pie atklātiem meliem – piemēram, paziņojot, ka prezidentes Jūrmalas rezidencē esot savs dāvanu saraksts un tieši tajā tad arī esot reģistrēts vērtīgais laikrādis.

Tie patiešām bija meli, - jau pēc V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām kancelejas jaunā vadība apliecināja, ka nekāda atsevišķa dāvanu saraksta Jūrmalas rezidencē nemaz nav. Taču Jāņa Maizīša vadītās Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta nozīmētās pārbaudes veicējus šādi „sīkumi” neinteresēja, un rezultātā tika paziņots, ka pulkstenis pieņemto dāvanu sarakstā tomēr esot reģistrēts, savukārt informācija par to, ka prezidentei ir nereģistrēta dāvana, esot radusies, sniedzot nepilnīgas ziņas par viņas pieņemto dāvanu sarakstu. Lieki teikt, ka svīta varēja būt gandarīta par paveikto darbu, un publiski to paziņoja arī „rūķis” Juris Ruško - prezidenta kanceleja esot gluži vienkārši apmierināta ar Ģenerālprokuratūras atzinumu.

Skandāls beidzās, bet pulkstenis – nu jau patiešām oficiāli reģistrēts – turpināja tikšķēt un priecēt tā nēsātājas sirdi. Kā nu netikšķēt, ja reiz saskaņā ar kompānijas Rado oficiālo informāciju tajā bija ievietots drošs Šveices pulksteņmehānisms, safīra stikliņš bija skrāpējumdrošs (to ieskrambāt varēja ja nu vienīgi dimants) gluži tāpat kā hi-tech keramikas korpuss, - tas varēja vienīgi sašķīst gabalos, nokrītot no liela augstuma uz betona vai marmora virsmas. Un kā nu nepriecēt – spriežot pēc oficiālajiem dokumentiem, visus nākamos gadus V. Vīķe-Freiberga jauko laikrādi lietoja labprāt un regulāri.

Beidzoties prezidentūras otrajam termiņam, dažas oficiāli saņemtās dāvanas V. Vīķe-Freiberga, kopumā par dažādu valstu vadītāju pasniegtajām veltēm samaksājot aptuveni deviņarpus tūkstošus latu. Par šo naudu tika atpirkta Nīderlandes karalienes dāvinātā tulpju vāze, divas bijušā Francijas prezidenta dāvinātās tējas tases, tējas servīze no Lielbritānijas karalienes un tējas tases no bijušā Krievijas prezidenta, Dalailamas dāvātais zīda dekors, gobelēns no Gruzijas prezidenta un vēl virkne citu dāvanu.

V. Vīķei-Freibergai šie izdevumi nekādas problēmas nesagādāja: saskaņā ar oficiāliem datiem viņas 2006. gada ienākumi bija vairāk nekā 170 tūkstoši latu, bet, amatu atstājot, dažādos kontos bija aptuveni 35 tūkstoši latu. Taču daudzo izpirkto dāvanu vidū Rado Cerix rokaspulksteņa nebija: varēja domāt, ka tas pēc ķibelēm 2000.-2001. gada tā arī atstāts valsts īpašumā, - lai nu nākamā Valsts prezidenta kancelejas vadība domā, ko ar to darīt...

Kas notika tālāk? Ar ko sākās rokaspulksteņa stāsta otrā, skaļākā sērija? Ļoti vienkārši: gadu vēlāk, nopietni ķeroties pie V. Vīķes-Freibergas „komercnoslēpumu” izpētes, viens no daudzajiem jautājumiem Valsts prezidenta kancelejai bija arī par šo pulksteni – kāds liktenis tad to piemeklējis. Un, ja uz daudziem citiem jautājumiem Valda Zatlera līdzgaitnieki – un pirmām kārtām jau kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols – enerģiski centās izvairīties no skaidras atbildes, tad šajā jautājumā atsaucība bija vienkārši pārsteidzoša. Maksimāli ātrā tempā Ē. Ozols ar palīgiem sameklēja faktiski pilnu dokumentu paketi par laikrādi, - varēja pat rasties iespaids, ka tā jau laikus sagatavota un tiek tikai gaidīts pirmais interesents.

Kas tad bija šajā dokumentu paketē? Pirmām kārtām jau izraksts no oficiālā Valsts prezidentes saņemto dāvanu saraksta, kurā par pulksteni bija fiksēta šāda informācija: laikraksta Čas izsludināta konkursa balva, 600-2000 latus vērts avangardiska un asimetriska dizaina formas sieviešu pulkstenis Rado Diastar ar rokassprādzi, it kā reģistrēts sarakstā (turklāt nevis neeksistējošajā Jūrmalas rezidences, bet gan vienīgajā reāli pastāvošajā dāvanu uzskaitījumā), turklāt „tiek izmantots”.

Taču pārsteidzoši izrādījās nākamie dokumenti, - no tiem izrietēja, ka kompānija Rado laikam taču pilnīgi velti ir publiski lielījusies ar savu augsto tehnoloģiju pulksteņu nesaskrāpējamajiem korpusiem un stikliņiem, kā arī uzticamajiem mehānismiem.

Īsi pirms prezidentes pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja, kuru tolaik vadīja Andrejs Pildegovičs un mums jau labi zināmais J. Ruško, ar speciālu iesniegumu bija lūgusi ekspertus novērtēt V. Vīķes-Freibergas iemīļotā rokaspulksteņa stāvokli. 2007. gada jūnija beigās – nedēļu pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – speciāla ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpa Valsts prezidenta kancelejas fondu glabātāja Sarmīte Fogele, kā arī SIA Mākslas un antikvāro priekšmetu eksperti pārstāves Inese Sakne un Liāna Liepa, šādu vērtējumu arī veica.

Vērtējuma rezultāts bija – prezidentes izmantotais pulkstenis pēkšņi izrādījās baisi nolietots: „Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22. martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums.”

Balstoties uz šo vērtējumu (kurā gan nebija teikts, ka valsts īpašumā esošais pulkstenis būtu kļuvis pilnīgi nevērtīgs), Valsts prezidenta kancelejas vadība operatīvi – divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām – nonāca pie secinājuma, ka „objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs”. Nekādi apsvērumi, kuru dēļ līdz šim brīdim prezidentes aktīvi lietotais pulkstenis pēkšņi būtu kļuvis nederīgs, netika pieminēti, taču lēmums vienalga bija – ņemt pulksteni izslēgt no pamatlīdzekļiem.

Vēl vairāk – vēlreiz apliecinot, ka īsti smalkas lietas viņam īsti nav pa spēkam, J. Ruško pulksteņa oficiālās norakstīšanas aktā pat vispār „piemirsa” aizpildīt ailīti „Apskatē komisija konstatēja, ka objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs šādu apsvērumu dēļ...”, taču tas nekādi netraucēja komisijai izdarīt slēdzienu – pulkstenis ir izslēdzams no pamatlīdzekļiem. Šo lēmumu valstij atteikties no savas mantas gandrīz tūkstoš latu vērtībā parakstīja komisija, kurā līdz ar J. Ruško bija arī kancelejas saimniecības daļas vadītājs, viņa vietniece un finanšu uzskaites daļas vadītāja vietniece. Savukārt šo aktu apstiprināja kancelejas vadītājs A. Pildegovičs.

Interesanti, ka vērtēšanā piedalījusies eksperte I. Sakne gadu vēlāk savos spriedumos vairs nebūt nebija tik kategoriska: „Mēs vērtējam visas prezidentes dāvanas, un to ir ļoti daudz, tādēļ mūsu uzdevums ir novērtēt to nolietojumu. Nodiluma pakāpe bija pietiekami liela, lai varētu redzēt, ka pulkstenis ir krietni nēsāts, nolietojies. Turklāt vēl ieplīsis stikls. Sprādze bija salūzusi...”

Taču eksperti nebūt neesot devuši slēdzienu, ka pulkstenis zaudējis jebkuru vērtību un tāpēc norakstāms: „Mēs noteicām, ka Rado pulksteņa vērtība ir 600-2000 latu. To, ka šis pulkstenis ir norakstāms, mēs nenoteicām. Mēs nosakām tikai pamatvērtību. Tā ir prece, un mēs tik labi neorientējamies cenās. Mēs varam noteikt mākslas priekšmetu cenas. Taču to, ka pulkstenim ir nulles vērtība un tas ir norakstāms, mēs noteikti nenoteicām!”

Taču tas vēl būtu sīkums, - daudz interesantākas izrādījās pulksteņa „pēcnāves” gaitas. Tiesa, nez vai tiktāl būtu nonācis, taču te nu V. Vīķi-Freibergu, kura 2008. gadā jau bija palikusi bez daudzgalvainās svītas aizstāvības un uzraudzības, iegāza... viņas sekretāres Karīnas Rāviņas-Vimbas neveiklie izteikumi, kas, ļoti iespējams, vēl turklāt bija balstīti uz pašas eksprezidentes skaidrojumiem. Lūk, elektroniskā pasta sarakste 2008. gada jūnija beigās – gadu pēc pulksteņa norakstīšanas:

„Lato Lapsa <latolapsa@gmail.com> 26 June 2008 19:25

To: karina.ravina@president.lv

Sveiki, mana kolēģe Kristīne Jančevska, ar kuru kopā gatavojam publikāciju par amatpersonu saņemtām dāvanām, Jums jau apjautājās par Rado markas pulksteni Cerix, ko Valsts prezidente bija saņēmusi no laikraksta Čas lasītājiem ap 2000. gadu. Lai izvairītos no pārpratumiem, pārjautāšu vēlreiz - vai Kristīne ir sapratusi Jūs pareizi: Vīķes-Freibergas kundze šo pulksteni ir lietojusi laikā, kad bija amatpersona, taču šo pulksteni kā amatpersonas dāvanu nav izpirkusi, tas oficiāli ticis norakstīts, Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas, un viņai nav ziņu, kur tas atrodas?

Ar cieņu, Lato Lapsa.

Karina Ravina <karina.ravina@president.lv> 27 June 2008 10:12

To: Lato Lapsa <latolapsa@gmail.com>

Cik man zināms, tas tā ir.

Cieņā, Karīna.

Lato Lapsa <latolapsa@gmail.com> 27 June 2008 10:16           

To: Karina Ravina <karina.ravina@president.lv>

Ļoti atvainojos par uzstājību, bet - vai tomēr būtu iespējams to precīzi noprasīt Vīķes-Freibergas kundzei?

Cieņā, Lato.

Karina Ravina <karina.ravina@president.lv> 27 June 2008 10:18

To: Lato Lapsa <latolapsa@gmail.com>

Precizēšu.

Cieņā, Karīna.

Lato Lapsa <latolapsa@gmail.com> 27 June 2008 10:20           

To: Karina Ravina <karina.ravina@president.lv>

Paldies!

Ar cieņu, Lato.

Karina Ravina <karina.ravina@president.lv> 27 June 2008 15:12

To: Lato Lapsa <latolapsa@gmail.com>

Labdien, Vaira Vīķe-Freiberga prezidentūras laikā šo pulksteni lietoja. Pēc prezidentūras to nav izpirkusi, jo tas neatgriezenisku bojājumu dēļ tika norakstīts, ko apliecina 2007. gada 4. jūlija rīkojums.

Cieņā, Karīna Rāviņa-Vimba, bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre.

Lato Lapsa <latolapsa@gmail.com> 27 June 2008 15:47           

To: Karina Ravina <karina.ravina@president.lv>

Labdien, diemžēl Jūsu epastā nav atbildēts uz mana jautājuma beigu daļu, proti, vai šis pulkstenis Vīķes-Freibergas kundzes rīcībā neatrodas un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas. Vai tas nozīmētu, ka uz šo jautājuma daļu atbilde netiks sniegta?

Karina Ravina <karina.ravina@president.lv> 27 June 2008 15:51

To: Lato Lapsa <latolapsa@gmail.com>

Tas ir viss, ko varu sacīt.

Cieņā, Karīna.”

Ar vārdu sakot, eksprezidentes sekretāre apliecināja tikai to, ka V. Vīķe-Freiberga iepriekš lietoto rokaspulksteni tiešām nav izpirkusi, jo tas norakstīts „neatgriezenisku bojājumu dēļ”, taču vienlaikus tīši vai netīši, bet būtībā paziņoja – eksprezidente neparko negrib runāt par jautājumu, kur tad šis it kā nekam nederīgais pulkstenis īsti palicis. Un šajā brīdī kļuva patiešām interesanti – jā, kur tad tiešām tas ir, ja reiz eksprezidente un viņas sekretāre par to tik kategoriski nevēlas runāt? Ja reiz būtu iznīcināts vai atstāts valstij, šāda stomīšanās noteikti nebūtu jāvēro.

Ātri noskaidrojās, ka pulkstenis izskatās vienkārši izgaisis – jo prezidenta kancelejā neatradās nekāds oficiāls „bezvērtīgā” laikrāža iznīcināšanas akts. Savukārt J. Ruško, kā izrādījās, jau bija piemeklējis ērts atmiņas zudums – lai gan viņa teiktais vienalga bija gana interesants: „Norakstītās dāvanas tika iznīcinātas, nodotas firmai, kas nodarbojas ar atkritumu iznīcināšanu, lai tās tiek utilizētas, līdzīgi kā dokumenti un citas lietas. Es vairs neatceros, kā sauca firmu. Tas bija tik sen. Prezidenta kancelejā nebūs dokuments par šo lietu nodošanu iznīcināšanai. Tās vienkārši tika iznīcinātas kā atkritumi, ne gluži tā kā piena paka. Kādā veidā notiek iznīcināšana, es nedrīkstu teikt, šādu informāciju mēs neizpaužam. Par pulksteni es neatceros. Domāju, ka tas ir iznīcināts. Nevarētu būt, ka tas ir palicis pie prezidentes. Taču es labāk teikšu, ka neatceros, tas bija tik sen un šis gads bija ļoti saspringts, tādēļ, lai nesamelotu, es labāk teikšu, ka neatceros...”

Tā nu V. Vīķe-Freiberga par pulksteņa izčibēšanu vienkārši stomījās, savukārt pats galvenais norakstītājs J. Ruško, kurš taču bija galvenais „saules” kancelejas saimniecisko lietu un „komercnoslēpumu” pārzinātājs, izrādījās, pēkšņi neatcerējās pat pulksteni it kā iznīcinājušās kompānijas nosaukumu. To, loģiski, nezināja arī jaunā kancelejas vadība, kam priekšgājēji, kā atceramies, dokumentāciju bija atstājuši, sabērtu atkritumu maisos. It kā visi gali būtu ūdenī, - taču eksprezidenti iegāza fakts, ka jaukais rokaspulkstenis patiešām viņai izrādījās mīļš un tuvs, tā ka dāvanu sarakstā minētais „tiek izmantots” nebūt nebija melots.

Un... pārskatot fotoaģentūras AFI arhīvu, izrādījās, ka viegli atpazīstamais īpatnā izskata rokaspulkstenis (vai tā dvīņubrālis) uz V. Vīķes-Freibergas rokas greznojies gan 2008. gada februārī notikušajā Latvijas Universitātes 66. konferencē, gan 2007. gada oktobrī notikušajā starptautiskajā Rīgas konferencē – un nebūt neizskatījās ne tikai iznīcināts, bet arī ne pilnīgi nolietots un tālākai ekspluatācijai nederīgs. Turklāt aizdomas šajā brīdī vēl pastiprināja K. Rāviņas-Vimbas kārtējā stomīšanās – pēc tam, kad viņai tika nosūtīts konferences attēla fragments, V. Vīķes-Freibergas privātsekretāre teicās pulksteni neatpazīstam, jo... nekad to neesot redzējusi.

Nu jau aizdomas kļuva pietiekami nopietnas, lai V. Vīķei-Freibergai uzdotu veselu virkni jautājumu – ņemot vērā, ka eksprezidente uzskatīja par labāku nesniegt atbildi ne uz vienu no tiem, ir vērts šos jautājumus publicēt pilnībā. Un tātad V. Vīķei-Freibergai tika jautāts:

„1) vai taisnība, ka V. Vīķe-Freiberga laikā, kad bija Valsts prezidente, šo pulksteni izmantoja personiskām vajadzībām, kaut arī Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā” noteica, ka šādu dāvanu var izmantot tikai „apdāvinātās valsts amatpersonas pārstāvētās valsts vai pašvaldību institūcijas vai valsts vai pašvaldību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vajadzībām”? Ja jā, tad – kā V. Vīķe-Freiberga var izskaidrot šo savu rīcību? Ja nē, tad – kā V. Vīķe-Freiberga var izskaidrot to, ka Valsts prezidenta kancelejas dokumentos viņas prezidentūras laikā norādīts, ka „pulkstenis tiek izmantots” un ka faktu, ka pulksteni izmantojusi V. Vīķe-Freiberga, apliecina arī viņas pašreizējā sekretāre K. Rāviņa-Vimba?

2) vai V. Vīķe-Freiberga pirms savu pilnvaru beigām kādā veidā lika manīt Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem Jurim Ruško un Andrejam Pildegovičam, ka viņa šo pulksteni vēlētos paturēt savā īpašumā arī pēc savu pilnvaru beigām Valsts prezidenta amatā? Ja jā, tad – kāpēc? Ja nē – kā viņa varētu skaidrot, ka minētie Valsts prezidenta kancelejas darbinieki pieņēma lēmumu viņas joprojām lietotu pulksteni pēkšņi atzīt par nolietotu, defektīvu un tālākai ekspluatācijai nederīgu, kaut arī ekspertu slēdzienā nebija minēts, ka pulkstenis ir ekspluatācijai nederīgs?

3) kā izriet no K. Rāviņas-Vimbas rakstiski sniegtām atbildēm, V. Vīķe-Freiberga bijusi lietas kursā, ka minētais viņas nēsātais ekskluzīvais, ar 950 latiem novērtētais rokaspulkstenis īsi pirms viņas pilnvaru beigām ar Valsts prezidenta kancelejas komisijas rīkojumu (aktu) atzīts par neatgriezeniski bojātu un norakstīts. Kāpēc V. Vīķe-Freiberga ētisku vai kādu citu iemeslu dēļ neprotestēja pret šādu lēmumu, kaut arī bija par to lietas kursā? Vai V. Vīķe-Freiberga neuzskata, ka, neiebilstot pret šādu lēmumu, viņa faktiski ir bijusi līdzdalīga vērtīga valstij piederoša īpašuma faktiskā nozagšanā un piesavināšanā?

4) kaut arī piektdien, 27. jūnijā, no K. Rāviņas-Vimbas saņēmu skaidrojumu, ka bijusī prezidente nesniegšot atbildi uz manu jautājumu, vai šis pulkstenis neatrodas viņas rīcībā un vai viņai nav ziņu, kur tas atrodas, vēlreiz jautāšu: vai V. Vīķei-Freibergai ir ziņas, kur atrodas šis pulkstenis? Vai tas joprojām neatrodas V. Vīķes-Freibergas rīcībā? Ja atrodas – tad kādā veidā tas nonācis viņas rīcībā un vai viņa šo veidu uzskata par ētisku un likumīgu? Ja neatrodas – tad ar ko skaidrojama tieši šāda pulksteņa atrašanās uz viņas rokas vairākos šogad un pagājušā gada beigās notikušos pasākumos? Ja tas ir tas pats pulkstenis, tad kā V. Vīķe-Freiberga skaidro tā nēsāšanu, ja reiz šis pulkstenis tika norakstīts kā defektīvs, neatgriezenisko bojāts un ekspluatācijai nederīgs?

5) Kā V. Vīķe-Freiberga var komentēt šādu ar minēto pulksteni notikušā traktējumu: „Atklātībā nonākuši dokumenti rāda, ka, atvadoties no Valsts prezidentes posteņa, Vaira Vīķe-Freiberga, iespējams, nepamatoti un nelikumīgi tikusi pie gandrīz tūkstoš latu vērtas „dāvanas” uz valsts rēķina. Šādu summu vērts V. Vīķei-Freibergai savulaik uzdāvināts un viņas lietots ekskluzīvs rokaspulkstenis ar ekspertu un Valsts prezidenta kancelejas bijušās vadības gādību pagājušā gada 5. jūlijā, divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, oficiāli izslēgts no pamatlīdzekļiem un, pēc visa spriežot, palicis pulksteni līdz tam bieži lietojušās eksprezidentes rīcībā. Taču, neraugoties uz oficiālo atzinumu, saskaņā ar kuru pulkstenis pēkšņi bija kļuvis sabojāts un tālākai ekspluatācijai nederīgs, uz V. Vīķes-Freibergas rokas asimetriskā dizaina dēļ viegli atpazīstamais pulkstenis pat svinīgos pasākumos redzams arī šogad – un nav šķitis ne sabojāts, ne defektīvs, ne galēji nolietots.”? Kas no šī traktējuma, pēc V. Vīķes-Freibergas domām, neatbilst patiesībai? Kā V. Vīķe-Freiberga to varētu pamatot?

6) Nākamajā dienā pēc minētā pulksteņa norakstīšanas V. Vīķe-Freiberga intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei paziņoja: „Valstī vēl ir daudz cilvēku, kuru ētikas standarti neatbilst tam, ko mēs vēlētos redzēt, un mums ir jāturpina ar to cīnīties. Tas nav vienas dienas darbs, mēs nevarēsim vienu dienu kalendārā atķeksēt, redz, korupcija ir izskausta. Nebūs tā.” Kā viņa šī izteikuma kontekstā varētu raksturot viņas demonstrētos ētikas standartus saistībā ar augstāk minētā pulksteņa norakstīšanu?

7) Vai V. Vīķe-Freiberga atbalsta kriminālprocesa sākšanu, lai noskaidrotu, vai minētais valsts īpašums – 950 latus vērtais pulkstenis ir norakstīts likumīgi un pamatoti?

Ceru, ka V. Vīķe-Freiberga, sniedzot precīzas atbildes uz visiem šiem jautājumiem, demonstrēs tikpat augstus ētikas un godprātības standartus kā citkārt.”

Uz visiem šiem jautājumiem eksprezidente neteica ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, un arī aicinājumi uz godprātības standartu ievērošanu neguva V. Vīķes-Freibergas vērību. Tikmēr jaunatklājušos faktu lavīna turpināja velties. Pirmkārt jau, kā redzams no neatbildētajiem jautājumiem, izrādījās: oficiālā „Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā” skaidri noteica, ka šādu dāvanu var izmantot tikai „apdāvinātās valsts amatpersonas pārstāvētās valsts vai pašvaldību institūcijas vai valsts vai pašvaldību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vajadzībām, - un dāvināta pulksteņa nēsāšana šādām vajadzībām nu nekādi nebija atbildusi.

Taču tas vēl bija tīrais nieks, - Valsts prezidenta kanceleja vēlreiz sarosījās, un no Ē. Ozola jaunpiegādātiem dokumentiem kļuva skaidrs, ka šis nebūt nav bijis vienīgais īsi pirms prezidentūras beigām norakstītais V. Vīķei-Freibergai oficiāli dāvinātais rokaspulkstenis. Bet par to – rīt portālā Pietiek.

Novērtē šo rakstu:

15
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

FotoLatviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Lasīt visu...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...