Iesaki rakstu: 
Eksprezidents Valdis Zatlers neredzot pamatu jaunu Valsts prezidenta vēlēšanu sarīkošanai pēc 11. Saeimas ievēlēšanas. Tāda ir Zatlera reformu partijas pārstāvju atbilde uz politikas kuluāros aktuālajām versijām, ka pēc ārkārtas vēlēšanām, ja Zatleram un Saskaņas centram izdotos iegūt Satversmē noteikto balsu skaitu – 67 –, varētu tikt sarīkots balsojums par atlaistās Saeimas ievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa atlaišanu. Atbilde uz jautājumu, vai Zatlers šāda pavērsiena gadījumā būtu gatavs kandidēt prezidenta amatam, netika sniegta.
Pamatu versijām par kādu politisko spēku vēlmi pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām pārvēlēt Valsts prezidentu ir devis pats Zatlers, pēc Andra Bērziņa ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā nekavējoties norādīt, ka viņu ievēlējuši tie paši politiskie spēki, kuru dēļ tika pieņemts lēmums par 10. Saeimas atlaišanu.
Nu jau eksprezidents Zatlers ar savas preses pārstāves Daigas Holmas starpniecību Pietiek otrdien norādīja, ka šiem divus mēnešus vecajiem politiskajiem vērtējumiem nav sakara ar kādiem plāniem par prezidenta pārvēlēšanu. „Lai arī kādu politisku raksturojumu eksprezidents Valdis Zatlers ir sniedzis 10. Saeimai, tā līdz referendumam bija tiesīga (vēl jo vairāk - tai bija uzlikts par pienākumu) noteiktā termiņā ievēlēt Valsts prezidentu. Tāpēc nav nekāda pamata jaunu Valsts prezidenta vēlēšanu sarīkošanai,” uzsvēra Holma.
Jāatgādina, ka Zatlers 2. jūnijā tūlīt pēc sev nelabvēlīgā Valsts prezidenta vēlēšanu iznākuma paziņoja, ka Saeima, nobalsojot par Andri Bērziņu prezidenta amatā, ir raidījusi negatīvu signālu sabiedrībai. Zatlers vilka tiešas paralēles starp šo balsojumu un nedēļu iepriekš notikušo, kad Saeima nedeva kratīšanas atļauju Aināra Šlesera dzīvesvietās, norādot, ka par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā visticamāk balsojuši tie paši politiskie spēki. „Šis bija negatīvs signāls. Tas deva vairāk iespēju pārliecināties, ka visam ir likumsakarības un ka Šlesera balsojums nebija nejaušība,” pirms diviem mēnešiem sacīja Zatlers.
Politiskajiem spēkiem, kuri vēlētos panākt esošā Valsts prezidenta atlaišanu, saskaņā ar Satversmi jaunajā Saeimā būtu nepieciešams konstitucionālais vairākums – 67 balsis. Tas ir grūti panākams un versiju par Valsts prezidenta pārvēlēšanu daudziem liek uztvert skeptiski. Satversmes 51. pants noteic, ka pēc ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikuma, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts prezidentu.
Kāds konstitucionālo tiesību eksperts, nevēlēdamies ar savu vārdu komentēt šādas versijas, Pietiek neoficiāli skaidroja, ka balsojums par Valsts prezidenta atlaišanu ir politisks, tādēļ no juridiskā viedokļa tam nav jābūt konkrēti motivētam.
Vismaz pašlaik nav jūtams arī citu politisko spēku iespējams atbalsts šādai ierosmei, tomēr situāciju var mainīt ārkārtas vēlēšanu iznākums. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no prezidenta Bērziņa taktikas sarunās ar partijām par jaunās valdības izveidi un tā, kuram premjera kandidātam viņš uzticēs valdības sastādīšanu. Spekulācijas par jaunu Valsts prezidenta vēlēšanu sarīkošanu ir sasniegušas arī Rīgas pili, kur, pēc avotu neoficiāli teiktā, tās uztvertas kā provokācija ar mazu iespēju tikt realizētai.
Viens no Vienotības līderiem Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka neredz pamatu jaunu prezidenta vēlēšanu sarīkošanai, un gan morāli ētisku, gan racionālu apsvērumu dēļ viņš arī apšaubot, vai kāds uz to varētu rosināt. „Man par šādu plānu ir pirmā dzirdēšana. Neticu šādai spekulācijai ne iespējamo iniciatoru un sabiedrības veselā saprāta un morāli ētisko apsvērumu dēļ, ne arī matemātikas dēļ,” norādīja Vienotības politiķis. Pēc Kristovska domām, ja arī kāds šādu jautājumu pēc ārkārtas vēlēšanām rosinātu, viņam būtu grūti atrast nepieciešamo skaitu sabiedroto, lai šādu plānu realizētu.
Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs izvairījās paust konkrētu attieksmi pret jaunu Valsts prezidenta vēlēšanu sarīkošanu. Politiķis vienīgi pauda izbrīnu, ka kāds varētu apšaubīt Bērziņa ievēlēšanas leģitimitāti, bet pats atturējās sniegt skaidru atbildi, vai redz tam pamatu. Neoficiāli prezidenta vēlēšanu dienā 2. jūnijā Saeimas kuluāros valdīja pārliecība, ka Bērziņš amatā ievēlēts, pateicoties Saskaņas centra balsīm. Tomēr Saskaņas centra iespējas nonākt valdībā pēc ārkārtas vēlēšanām vairāk tiek saistītas ar Zatleru kā tā sabiedroto.
Zatlera pārstāve Holma noraidīja, ka jautājums par jaunu Valsts prezidenta vēlēšanu sarīkošanu būtu Zatlera reformu partijas dienaskārtībā, jo arī pēc prezidenta rīkojuma Nr.2, ar kuru viņš ierosināja Saeimas atlaišanu, parlaments bija tiesīgs pieņemt lēmumus līdz pat 23. jūlija referendumam. „Šis jautājums jau tika izdiskutēts tūdaļ pēc Saeimas atlaišanas. Saeima de facto un de iure bija leģitīma savās pilnvarās līdz 23. jūlijam,” atgādināja Holma.
Zatlers vēl aizvien nav noformulējis, vai būs Zatlera reformu partijas premjera amata kandidāts. Versiju līmenī izskanējušas iespējas, ka viņš varētu pretendēt arī uz ārlietu ministra vai Saeimas priekšsēdētāja amatu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
