Iesaki rakstu: 
Valdim Zatleram, pirms izšķirties, kuru ceļu iet – kļūt par vienu no Vienotības līderiem vai veidot savu politisko partiju – būtu jāapsver, uz ko viņš ir spējīgs personība, kas ir pagūstams laikā līdz ārkārtas vēlēšanām un, kādu attīstības ceļu var sagaidīt no Vienotības, uzskata politologs Juris Rozenvalds. Zatlers, viņaprāt, nav tik spilgta personība, lai ilgstoši noturētos Vienotības līderu spicē, arī partiju apvienības attieksme pret pašreiz „nācijas glābēja” statusā esošo Zatleru ar laiku varētu mainīties. No otras puses, vai Zatleram pietiktu laika un cilvēkresursu, lai līdz ārkārtas vēlēšanām pagūtu izveidot savu politisko spēku. Par atskaites punktu, lemjot, vai pievienoties Vienotībai, Zatleram arī būtu jāņem tas, kādu attīstības ceļu šis politiskais spēks varētu iet. Ja Vienotībā turpinās dominēt Pilsoniskā savienība, Zatlera iespējas šāda politiskā spēka ietvaros, ko mainīt nacionālā līmenī, būtu ierobežotas, uzskata Rozenvalds.
„Zatlera iešana pie Vienotības ir pirmām kārtām Vienotības interesēs, jo tomēr Zatlera paziņojums [rosināt Saeimas atlaišanu] izdarīja sitienu pirmām kārtām pa Vienotību. Vai iekļaušanās Vienotībā ir Zatlera interesēs, tas, manuprāt, nav viennozīmīgi atbildams jautājums, jo Zatlers tomēr nav tik spilgts līderis, lai varētu spēlēt Vienotībā tādu lomu, kādu viņš droši vien vēlētos pēc tam, kad viņš uztverts bez maz vai tā kā tautas varonis.
Ja mēs runājam par Zatlera paša partijas izveidi, tad te ir objektīvas problēmas saistītas ar laika trūkumu un cilvēkresursu trūkumu, jo nav īsti skaidrs, uz kāda cilvēciskā kontingenta pamata viņš veidos vai varētu veidot partiju. Kaut arī tādai partijai pašreizējā situācijā būtu objektīvs pieprasījums ieņemt nišu, kuru nav ieņēmusi Vienotība.
Vienotība pirms vēlēšanām sevi pozicionēja kā izteikti nacionālu spēku, un tajā bija spilgta pilsoniskās sabiedrības ietekme. Manuprāt, Latvijā būtu vietā pašreiz veidot partiju, kas būtu orientēta uz abām kopienām un stāvētu uz, es negribētu teikt „pārnacionālām” pozīcijām, bet mēģinātu pārvarēt šo plaisu, kas veidojas starp kopienām.
No otras puses, Zatleram būtu problēma to veidot, jo viena no kļūdām, kuru viņš, manuprāt, ir pieļāvis savas prezidentūras laikā, ko prezidentam nevajadzēja darīt – aizejot nacionālistisku spēku pavadā, atteicās runāt krieviski. Es nedomāju, ka prezidentam tas būtu pareizi – viņš ir Latvijas prezidents, nevis latviešu prezidents, kurš saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem lieto tikai latviešu valodu. Līdz ar to, Zatleram, es domāju, būtu objektīva interese veidot kaut ko savu, bet ir problēmas gan ar laiku, gan ar resursiem, gan ar viņa iepriekšējo darbību, kas liek jautāt, cik viņš būs pārliecinošs šajā jomā.
Zatlera iekļaušanās Vienotībā ir saistīta ar bīstamību, jo, protams, sākumā viņu uzņems ar lielu godu un izrādīs visādu cieņu, bet, vai viņš tur noturēsies kā līderis ilgāku laiku, par to domas var dalīties. Vienu var teikt – Zatlers ir apliecinājis savu spēju uz mācīšanos, izdarot daudz ko tādu, ko no viņa negaidījām. Protams, diez vai par Zatleru var runāt par šķīstu balto tēlu, kas nez no kurienes parādīsies un uzliks visu uz pareizā ceļa, tāpat daudzi soļi, kurus viņš varētu spert, nebūs absolūti viennozīmīgi.
Skaidrs, ka Zatlera solis lielā mērā bija saistīts gan ar pārvēlēšanu, gan ar sava tēla veidošanu, gan arī ar idejiskiem apsvērumiem, apzinoties, ka naudas vara Latvijas politikā ir aizgājusi par tālu. Es katrā ziņā esmu tālu no tā, lai demonizētu Latvijas trīs oligarhus, bet ir virkne institucionālu problēmu, kādēļ kontrole pār naudas varu politikā nav tāda, kādai tai būtu jābūt demokrātiskā valstī. Tai pat laikā, ar vienu kliedzienu: „Nost ar oligarhiem!” viss tas nav izdarāms. Tas viss jādara kompleksi, mainot sabiedrību un mainot likumdošanu.
Es domāju, daudz kas būs atkarīgs no pašas Vienotības, no tā, uz kāda pamata tā konsolidēsies, jo skaidrs, ka pašreiz apvienībā ir daudz dažādas tendences. Ja Pilsoniskās savienības spiediens būs efektīvs, tad diez vai Vienotībā kaut kāda liela transformācija var notikt. Ja Vienotībā paliks un dominēs Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai, tad tā lieta varētu būt perspektīvāka.
Es, protams, negribu zīmēt baltu Saskaņas centru (SC), bet tomēr Vienotība pēc pēdējām vēlēšanām ir izdarījusi ļoti daudz kļūdu saistībā ar SC nākšanu valdībā pieļaujot tādu retoriku, kāda, manuprāt, tobrīd nebija vajadzīga. Tas nav stāsts tikai par Vienotību, tas ir stāsts, pa kuru ceļu aizies politiskais spēks, kas pārstāv ļoti ievērojamu Latvijas iedzīvotāju daļu. Ja Vienotība pieļaus, ka SC metīsies Zaļo un zemnieku savienības apskāvienos, tad es nedomāju, ka tā būs ļoti pozitīva tendence, un tas jau ir iezīmējies pēdējos notikumos.
Vēlreiz uzsveru: es neuzskatu Valdi Zatleru par nācijas glābēju, kas vienam otram cilvēkam no ielas šķiet. Es nedomāju, ka Zatlers izglābs mūsu demokrātiju, bet es domāju, ka principā tas nebija slikts darbs, kas izdarīts.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
