Zelta drudzis enerģētikā: "Latvenergo" rijīgumam nav robežu tāpat kā "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" nekaunībai
Pietiek lasītājs30.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gandrīz gadu enerģētikas uzņēmumi piedzīvo satraukumu, skatoties uzņēmumu peļņas zaudējumu aprēķinā. Satraukums ir nevis bailes, bet gan prieks par uzņēmumu izciliem finanšu rezultātiem. Valsts akciju sabiedrība Latvenergo (attēlā – uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čaksre) varēs pienest valsts kasei rekordlielas dividendes, kas būs iegūtas, sekmīgi darbojoties ierobežota tirgus situācijā.
Tas jau nav noslēpums, ka ar enerģijas avotiem nabadzīgajā apgabalā - Latvijā un Lietuvā - elektrības cenu nosaka Latvenergo piedāvājumi, kas ir balstīti uz gāzes iepirkumu rezultātiem. Varam tikai nojaust, par kādu cenu Latvenergo ir iepircis gāzi TEC vajadzībām, paskatoties Rīgas Siltuma rēķinos.
Visu vasaru Latvenergo ieguva rekordpeļņu, jo bija sistēmas ierobežojumi tirdzniecībai ar Igauniju. Igaunija rekonstruēja līniju no Tartu uz Valmieru, kas samazināja jaudas plūsmu no Igaunijas. Pats brīnišķīgākais ir tas fakts, ka šī līnija tiks rekonstruēta no Latvijas puses vēl divus gadus. Šoreiz to veiks slavenais Augstsprieguma tīkla uzņēmums. Tātad vēl divas vasaras Latvenergo droši varēs diktēt cenu Lietuvas Latvijas reģionā! Tas arī parāda to, cik draudzīgi uzņēmumi realizē starpvalstu projektus!
Protams, Augstsprieguma tīklam ir vienkāršāk segt savus zaudējumus, paaugstinot pārvades tarifu. Bet akcionāram ir augstāki mērķi, jāpapildina valsts kase ar lielākiem ieņēmumiem, lai dāsnāk varētu dalīt pabalstus nākošajiem vēlētājiem.
Peļņas līderis ir jau Latvenergo, kurš darbojas ar lozungu - pārdod mazāk, bet dārgāk! Zaudējot klientūru mājsaimniecību pusē, Sadales tīkls (ST) saņem akcionāru (Latvenergo) uzdevumu pārstrādāt tarifu tā, lai gūtu lielāku peļņu un ierobežotu gribētāju skaitu uzstādīt saules paneļus.
Kur vēl labāka doma - iekasēt par saules saražoto kWh trīskāršus maksājumus! Ražotājs maksā ST par nodoto tīklā enerģiju, tad patērētājs maksā par to pašu kWh par piegādi (īstenībā tas elektrons aizskrien uz kaimiņu mājām, kas atrodas blakus saules stacijai), un tad ražotājs ziemā maksā par atpakaļatdoto kWh. Kopā ST iekasē 3 reizes par 1kWh. Ja tas ir 4 centi, kaut kā var pieciest, bet, ja 23 centi, tad rodas jautājums, vai ir jēga ražot NETO sistēmā?
Papildus ST vēl iekasē mistisku maksājumu - 74EUR par saules paneļu pieslēgšanu tīklam, kaut gan lietotājs ir jau iegādājies pieslēgumu atbilstoši savām vajadzībām 16A vai 25A. Sadales tīklam ir pienākums šo ampēru robežās pārvadīt enerģiju abos virzienos, bet nevis papildus iekasēt saules nodokli! Bet vasarā samazinās sadales un pārvades elektrības daudzums, tāpēc lietderīgi būtu paaugstināt fiksēto maksājumu patērētājiem. Skaista shēma, ja tikai cilvēki nesāktu celt trauksmi.
Šajā gadījumā iedarbojas mehānisms – akcionāri neko nezināja, un abas valdes izstrādāja tarifu patvaļīgi. Pieņemsim, ka tauta tam notic. Tad rezultātā būtu jāatlaiž abas valdes, jo tās nav rīkojušās kā rūpīgs saimnieks un sagatavojušas graujošus ekonomikai tarifus, akcionāram nezinot!
Otrkārt, valdes ir rīkojušās, paklausot akcionāru rīkojumam. Tātad valdes ir darbojušās kā roboti, nesaprotot, kādas sekas ekonomikā varētu izraisīt tik krass enerģijas pārvades un sadales tarifa pieaugums. Izskatās, ka visus šos Latvenergo, Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla (AST) uzņēmumus steidzamības kārtā vajadzētu pārbaudīt Valsts kontrolei! Īstenībā jau SPRK šos tarifus vajadzēja pat nepieņemt, bet, kā jau mēs visi zinām, šāda sastāva regulators pagaidām tikai apstiprina tarifus, īpaši neiedziļinoties kalkulācijā! SPRK lozungs: saskaņo tarifu šodien, rīt varētu būt par vēlu!
Gribas uzdot jautājumu Guntai Jēkabsonei (AST valdes priekšsēdētājai). Kad viņa stājās amatā, viens no paziņojumiem bija - lai nepaaugstinātu tarifus, vajag paaugstināt patēriņu! Vai šāda veida tarifu paaugstināšana palielinās patēriņu? Kādus pasākumus AST veic, lai samazinātu zudumus Kurzemes loka līnijā, kas ir tikai 10% noslogota?
Savukārt Sadales tīkls varētu paskaidrot, kādā veidā pārvada mazās ģenerācijas saražoto elektrību un kāpēc iekasē trīskāršo tarifu par vienu saražoto kWh?
Jautājums Ekonomikas ministrijai - kāda ir plānota saražotā kWh cena topošajos vēja parkos, ko attīstīs Latvenergo un Latvijas Valsts mežu uzņēmums Latvijas vēja parki? Ja viens enerģijas ražotājs dominēs tirgū gan fosilo, gan atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražošanā, vai būs sagaidāms elektrības cenas samazinājums?
Pagaidām valsts kapitālsabiedrības valdes risina jautājumus, kas ir saistīti ar skaistuma kopšanu un stilu, kā arī risina jautājumus, kā iepirkt sev vēlamos transportlīdzekļus, izmantojot valsts uzņēmumu resursus, bet enerģētikas neatkarības jautājumu risināšana paliek sekundārs jautājums!
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
