Zelta drudzis enerģētikā: "Latvenergo" rijīgumam nav robežu tāpat kā "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" nekaunībai
Pietiek lasītājs30.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gandrīz gadu enerģētikas uzņēmumi piedzīvo satraukumu, skatoties uzņēmumu peļņas zaudējumu aprēķinā. Satraukums ir nevis bailes, bet gan prieks par uzņēmumu izciliem finanšu rezultātiem. Valsts akciju sabiedrība Latvenergo (attēlā – uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čaksre) varēs pienest valsts kasei rekordlielas dividendes, kas būs iegūtas, sekmīgi darbojoties ierobežota tirgus situācijā.
Tas jau nav noslēpums, ka ar enerģijas avotiem nabadzīgajā apgabalā - Latvijā un Lietuvā - elektrības cenu nosaka Latvenergo piedāvājumi, kas ir balstīti uz gāzes iepirkumu rezultātiem. Varam tikai nojaust, par kādu cenu Latvenergo ir iepircis gāzi TEC vajadzībām, paskatoties Rīgas Siltuma rēķinos.
Visu vasaru Latvenergo ieguva rekordpeļņu, jo bija sistēmas ierobežojumi tirdzniecībai ar Igauniju. Igaunija rekonstruēja līniju no Tartu uz Valmieru, kas samazināja jaudas plūsmu no Igaunijas. Pats brīnišķīgākais ir tas fakts, ka šī līnija tiks rekonstruēta no Latvijas puses vēl divus gadus. Šoreiz to veiks slavenais Augstsprieguma tīkla uzņēmums. Tātad vēl divas vasaras Latvenergo droši varēs diktēt cenu Lietuvas Latvijas reģionā! Tas arī parāda to, cik draudzīgi uzņēmumi realizē starpvalstu projektus!
Protams, Augstsprieguma tīklam ir vienkāršāk segt savus zaudējumus, paaugstinot pārvades tarifu. Bet akcionāram ir augstāki mērķi, jāpapildina valsts kase ar lielākiem ieņēmumiem, lai dāsnāk varētu dalīt pabalstus nākošajiem vēlētājiem.
Peļņas līderis ir jau Latvenergo, kurš darbojas ar lozungu - pārdod mazāk, bet dārgāk! Zaudējot klientūru mājsaimniecību pusē, Sadales tīkls (ST) saņem akcionāru (Latvenergo) uzdevumu pārstrādāt tarifu tā, lai gūtu lielāku peļņu un ierobežotu gribētāju skaitu uzstādīt saules paneļus.
Kur vēl labāka doma - iekasēt par saules saražoto kWh trīskāršus maksājumus! Ražotājs maksā ST par nodoto tīklā enerģiju, tad patērētājs maksā par to pašu kWh par piegādi (īstenībā tas elektrons aizskrien uz kaimiņu mājām, kas atrodas blakus saules stacijai), un tad ražotājs ziemā maksā par atpakaļatdoto kWh. Kopā ST iekasē 3 reizes par 1kWh. Ja tas ir 4 centi, kaut kā var pieciest, bet, ja 23 centi, tad rodas jautājums, vai ir jēga ražot NETO sistēmā?
Papildus ST vēl iekasē mistisku maksājumu - 74EUR par saules paneļu pieslēgšanu tīklam, kaut gan lietotājs ir jau iegādājies pieslēgumu atbilstoši savām vajadzībām 16A vai 25A. Sadales tīklam ir pienākums šo ampēru robežās pārvadīt enerģiju abos virzienos, bet nevis papildus iekasēt saules nodokli! Bet vasarā samazinās sadales un pārvades elektrības daudzums, tāpēc lietderīgi būtu paaugstināt fiksēto maksājumu patērētājiem. Skaista shēma, ja tikai cilvēki nesāktu celt trauksmi.
Šajā gadījumā iedarbojas mehānisms – akcionāri neko nezināja, un abas valdes izstrādāja tarifu patvaļīgi. Pieņemsim, ka tauta tam notic. Tad rezultātā būtu jāatlaiž abas valdes, jo tās nav rīkojušās kā rūpīgs saimnieks un sagatavojušas graujošus ekonomikai tarifus, akcionāram nezinot!
Otrkārt, valdes ir rīkojušās, paklausot akcionāru rīkojumam. Tātad valdes ir darbojušās kā roboti, nesaprotot, kādas sekas ekonomikā varētu izraisīt tik krass enerģijas pārvades un sadales tarifa pieaugums. Izskatās, ka visus šos Latvenergo, Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla (AST) uzņēmumus steidzamības kārtā vajadzētu pārbaudīt Valsts kontrolei! Īstenībā jau SPRK šos tarifus vajadzēja pat nepieņemt, bet, kā jau mēs visi zinām, šāda sastāva regulators pagaidām tikai apstiprina tarifus, īpaši neiedziļinoties kalkulācijā! SPRK lozungs: saskaņo tarifu šodien, rīt varētu būt par vēlu!
Gribas uzdot jautājumu Guntai Jēkabsonei (AST valdes priekšsēdētājai). Kad viņa stājās amatā, viens no paziņojumiem bija - lai nepaaugstinātu tarifus, vajag paaugstināt patēriņu! Vai šāda veida tarifu paaugstināšana palielinās patēriņu? Kādus pasākumus AST veic, lai samazinātu zudumus Kurzemes loka līnijā, kas ir tikai 10% noslogota?
Savukārt Sadales tīkls varētu paskaidrot, kādā veidā pārvada mazās ģenerācijas saražoto elektrību un kāpēc iekasē trīskāršo tarifu par vienu saražoto kWh?
Jautājums Ekonomikas ministrijai - kāda ir plānota saražotā kWh cena topošajos vēja parkos, ko attīstīs Latvenergo un Latvijas Valsts mežu uzņēmums Latvijas vēja parki? Ja viens enerģijas ražotājs dominēs tirgū gan fosilo, gan atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražošanā, vai būs sagaidāms elektrības cenas samazinājums?
Pagaidām valsts kapitālsabiedrības valdes risina jautājumus, kas ir saistīti ar skaistuma kopšanu un stilu, kā arī risina jautājumus, kā iepirkt sev vēlamos transportlīdzekļus, izmantojot valsts uzņēmumu resursus, bet enerģētikas neatkarības jautājumu risināšana paliek sekundārs jautājums!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
