Zelta drudzis enerģētikā: "Latvenergo" rijīgumam nav robežu tāpat kā "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" nekaunībai
Pietiek lasītājs30.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gandrīz gadu enerģētikas uzņēmumi piedzīvo satraukumu, skatoties uzņēmumu peļņas zaudējumu aprēķinā. Satraukums ir nevis bailes, bet gan prieks par uzņēmumu izciliem finanšu rezultātiem. Valsts akciju sabiedrība Latvenergo (attēlā – uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čaksre) varēs pienest valsts kasei rekordlielas dividendes, kas būs iegūtas, sekmīgi darbojoties ierobežota tirgus situācijā.
Tas jau nav noslēpums, ka ar enerģijas avotiem nabadzīgajā apgabalā - Latvijā un Lietuvā - elektrības cenu nosaka Latvenergo piedāvājumi, kas ir balstīti uz gāzes iepirkumu rezultātiem. Varam tikai nojaust, par kādu cenu Latvenergo ir iepircis gāzi TEC vajadzībām, paskatoties Rīgas Siltuma rēķinos.
Visu vasaru Latvenergo ieguva rekordpeļņu, jo bija sistēmas ierobežojumi tirdzniecībai ar Igauniju. Igaunija rekonstruēja līniju no Tartu uz Valmieru, kas samazināja jaudas plūsmu no Igaunijas. Pats brīnišķīgākais ir tas fakts, ka šī līnija tiks rekonstruēta no Latvijas puses vēl divus gadus. Šoreiz to veiks slavenais Augstsprieguma tīkla uzņēmums. Tātad vēl divas vasaras Latvenergo droši varēs diktēt cenu Lietuvas Latvijas reģionā! Tas arī parāda to, cik draudzīgi uzņēmumi realizē starpvalstu projektus!
Protams, Augstsprieguma tīklam ir vienkāršāk segt savus zaudējumus, paaugstinot pārvades tarifu. Bet akcionāram ir augstāki mērķi, jāpapildina valsts kase ar lielākiem ieņēmumiem, lai dāsnāk varētu dalīt pabalstus nākošajiem vēlētājiem.
Peļņas līderis ir jau Latvenergo, kurš darbojas ar lozungu - pārdod mazāk, bet dārgāk! Zaudējot klientūru mājsaimniecību pusē, Sadales tīkls (ST) saņem akcionāru (Latvenergo) uzdevumu pārstrādāt tarifu tā, lai gūtu lielāku peļņu un ierobežotu gribētāju skaitu uzstādīt saules paneļus.
Kur vēl labāka doma - iekasēt par saules saražoto kWh trīskāršus maksājumus! Ražotājs maksā ST par nodoto tīklā enerģiju, tad patērētājs maksā par to pašu kWh par piegādi (īstenībā tas elektrons aizskrien uz kaimiņu mājām, kas atrodas blakus saules stacijai), un tad ražotājs ziemā maksā par atpakaļatdoto kWh. Kopā ST iekasē 3 reizes par 1kWh. Ja tas ir 4 centi, kaut kā var pieciest, bet, ja 23 centi, tad rodas jautājums, vai ir jēga ražot NETO sistēmā?
Papildus ST vēl iekasē mistisku maksājumu - 74EUR par saules paneļu pieslēgšanu tīklam, kaut gan lietotājs ir jau iegādājies pieslēgumu atbilstoši savām vajadzībām 16A vai 25A. Sadales tīklam ir pienākums šo ampēru robežās pārvadīt enerģiju abos virzienos, bet nevis papildus iekasēt saules nodokli! Bet vasarā samazinās sadales un pārvades elektrības daudzums, tāpēc lietderīgi būtu paaugstināt fiksēto maksājumu patērētājiem. Skaista shēma, ja tikai cilvēki nesāktu celt trauksmi.
Šajā gadījumā iedarbojas mehānisms – akcionāri neko nezināja, un abas valdes izstrādāja tarifu patvaļīgi. Pieņemsim, ka tauta tam notic. Tad rezultātā būtu jāatlaiž abas valdes, jo tās nav rīkojušās kā rūpīgs saimnieks un sagatavojušas graujošus ekonomikai tarifus, akcionāram nezinot!
Otrkārt, valdes ir rīkojušās, paklausot akcionāru rīkojumam. Tātad valdes ir darbojušās kā roboti, nesaprotot, kādas sekas ekonomikā varētu izraisīt tik krass enerģijas pārvades un sadales tarifa pieaugums. Izskatās, ka visus šos Latvenergo, Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla (AST) uzņēmumus steidzamības kārtā vajadzētu pārbaudīt Valsts kontrolei! Īstenībā jau SPRK šos tarifus vajadzēja pat nepieņemt, bet, kā jau mēs visi zinām, šāda sastāva regulators pagaidām tikai apstiprina tarifus, īpaši neiedziļinoties kalkulācijā! SPRK lozungs: saskaņo tarifu šodien, rīt varētu būt par vēlu!
Gribas uzdot jautājumu Guntai Jēkabsonei (AST valdes priekšsēdētājai). Kad viņa stājās amatā, viens no paziņojumiem bija - lai nepaaugstinātu tarifus, vajag paaugstināt patēriņu! Vai šāda veida tarifu paaugstināšana palielinās patēriņu? Kādus pasākumus AST veic, lai samazinātu zudumus Kurzemes loka līnijā, kas ir tikai 10% noslogota?
Savukārt Sadales tīkls varētu paskaidrot, kādā veidā pārvada mazās ģenerācijas saražoto elektrību un kāpēc iekasē trīskāršo tarifu par vienu saražoto kWh?
Jautājums Ekonomikas ministrijai - kāda ir plānota saražotā kWh cena topošajos vēja parkos, ko attīstīs Latvenergo un Latvijas Valsts mežu uzņēmums Latvijas vēja parki? Ja viens enerģijas ražotājs dominēs tirgū gan fosilo, gan atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražošanā, vai būs sagaidāms elektrības cenas samazinājums?
Pagaidām valsts kapitālsabiedrības valdes risina jautājumus, kas ir saistīti ar skaistuma kopšanu un stilu, kā arī risina jautājumus, kā iepirkt sev vēlamos transportlīdzekļus, izmantojot valsts uzņēmumu resursus, bet enerģētikas neatkarības jautājumu risināšana paliek sekundārs jautājums!
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
