Zelta kilovats ģimenei: daudzbērnu ģimenes saņem sitienus vienu pēc otra
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība19.10.2021.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība ir saņēmusi daudzu satrauktu ģimeņu zvanus par neprognozēti straujo elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, tādēļ veicām šī brīža situācijas izpēti, ar ko vēlamies iepazīstināt gan valdības pārstāvjus, gan pārējo sabiedrību, lai skaidrotu un pamatotu daudzbērnu ģimeņu lūgumus pēc atbalsta.
Elektroenerģijas izmaksu pieaugums
Daudzbērnu ģimenēm līdz šim nav bijusi liela izvēles iespēja – lai saņemtu aizsargātā lietotāja atbalstu, elektroenerģija bija jāpērk no „Elektrum” jeb AS “Latvenergo”. Gods kam gods – valsts kapitālsabiedrība līdz šim piedāvāja pievilcīgu “Universālo tarifu plānu”, kas lielai mājsaimniecībai bija mazāk riskantā izvēle ar draudzīgu tarifu 0.07671 EUR par kWh, ieskaitot PVN.
No 2022.gada 1.janvāra AS “Latvenergo” vairs nepiedāvās “Universālo tarifu plānu”. Daudzbērnu ģimeņu mājsaimniecības ir riskantas izvēles priekšā – vai izvēlēties “Dinamisko plānu” ar mainīgo biržas cenu vai nofiksēt cenu ar plānu “Izdevīgais”, kas ar šī brīža acīm ne pavisam nešķiet izdevīgs, jo piedāvātais tarifs ir vairāk nekā dubultojies un sasniedzis 0,15544 EUR par kWh.
Lētāko fiksētās cenas tarifu plānu 24 mēnešiem šobrīd piedāvā SIA “ENEFIT”, un tas ir 0,133 EUR par kWh. Tomēr daudzbērnu ģimenei tas ir lētāk par Latvenergo “Izdevīgo” tikai tad, ja vidējais ikmēneša elektronerģijas patēriņš ir virs 400kWh, jo SIA “ENEFIT” nenodrošina valsts piešķirtā atbalsta piemērošanu. Šobrīd aizsargātā lietotāja atbalsta nodrošināšanā ir iesaistījušies tikai AS “Latvenergo” („Elektrum”) un SIA “Tet”.
Atbalsta sarukums
Kā punktiņš uz “i” izmisumam par energoresursu sadārdzinājumu klāt ir nācis valdības lēmums no 2021.gada 1.septembra samazināt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm līdz 10 EUR mēnesī. Ja līdz šī gada augustam valsts ik mēnesi garantēja katrai daudzbērnu ģimenei iespēju iegādāties 300 kWh par 31.81 EUR (ieskaitot sadales un OIK izmaksas), tad jau šodien, izmantojot AS “Latvenergo” Elektrum “Izdevīgā tarifu plānu” un aizsargātā lietotāja 10 EUR atlaidi, daudzbērnu ģimenei ir jārēķinās ar 64,88 EUR par 300 kWh.
Pandēmijas apstākļos daudzbērnu ģimenes saņem sitienus vienu pēc otra. Kuplais bērnu pulciņš spiež vienam no vecākiem nepārtraukti būt kopā ar kādu no karantīnā sēdošajiem bērniem. Regulārie darba nespējas periodi ievērojami palielina ienākuma samazināšanās un darba zaudējuma riskus. Mājsēdes ir krietni palielinājušas energoresursu patēriņu mājokļos, un kopā ar pieaugošajiem tarifiem un sarukušo valsts atbalstu daudzbērnu ģimeņu elektroenerģijas izmaksas ir ne tikai divkāršojušās, bet daudziem pat trīskāršojušās.
Lai arī ir šogad pašvaldībās ir stiprināts trūcīgo vai maznodrošināto mājsaimniecību atbalsta mehānisms, aicinām valdību palielināt valsts atbalstu visiem aizsargātajiem lietotājiem, jo 1) izmaksu straujajam pieaugumam vairs nevar savlaicīgi sagatavoties un brīdis, kad ģimene var nonākt parādu jūgā, var pienākt ātri; 2) pašvaldību administratīvā kapacitāte izvērtēt pieaugošo atbalsta pieprasītāju skaitu ir ierobežota, kas novedīs pie novilcinātas palīdzības.
Visbeidzot, daudzbērnu ģimeņu ienākumu šķirošana un ģimeņu apzīmogošana ar trūcīgā statusu valstij godu nedara. Rūpes par kuplajām ģimenēm ir rūpes par valsts nākotni un drošību.
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
