Zelta kilovats ģimenei: daudzbērnu ģimenes saņem sitienus vienu pēc otra
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība19.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība ir saņēmusi daudzu satrauktu ģimeņu zvanus par neprognozēti straujo elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, tādēļ veicām šī brīža situācijas izpēti, ar ko vēlamies iepazīstināt gan valdības pārstāvjus, gan pārējo sabiedrību, lai skaidrotu un pamatotu daudzbērnu ģimeņu lūgumus pēc atbalsta.
Elektroenerģijas izmaksu pieaugums
Daudzbērnu ģimenēm līdz šim nav bijusi liela izvēles iespēja – lai saņemtu aizsargātā lietotāja atbalstu, elektroenerģija bija jāpērk no „Elektrum” jeb AS “Latvenergo”. Gods kam gods – valsts kapitālsabiedrība līdz šim piedāvāja pievilcīgu “Universālo tarifu plānu”, kas lielai mājsaimniecībai bija mazāk riskantā izvēle ar draudzīgu tarifu 0.07671 EUR par kWh, ieskaitot PVN.
No 2022.gada 1.janvāra AS “Latvenergo” vairs nepiedāvās “Universālo tarifu plānu”. Daudzbērnu ģimeņu mājsaimniecības ir riskantas izvēles priekšā – vai izvēlēties “Dinamisko plānu” ar mainīgo biržas cenu vai nofiksēt cenu ar plānu “Izdevīgais”, kas ar šī brīža acīm ne pavisam nešķiet izdevīgs, jo piedāvātais tarifs ir vairāk nekā dubultojies un sasniedzis 0,15544 EUR par kWh.
Lētāko fiksētās cenas tarifu plānu 24 mēnešiem šobrīd piedāvā SIA “ENEFIT”, un tas ir 0,133 EUR par kWh. Tomēr daudzbērnu ģimenei tas ir lētāk par Latvenergo “Izdevīgo” tikai tad, ja vidējais ikmēneša elektronerģijas patēriņš ir virs 400kWh, jo SIA “ENEFIT” nenodrošina valsts piešķirtā atbalsta piemērošanu. Šobrīd aizsargātā lietotāja atbalsta nodrošināšanā ir iesaistījušies tikai AS “Latvenergo” („Elektrum”) un SIA “Tet”.
Atbalsta sarukums
Kā punktiņš uz “i” izmisumam par energoresursu sadārdzinājumu klāt ir nācis valdības lēmums no 2021.gada 1.septembra samazināt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm līdz 10 EUR mēnesī. Ja līdz šī gada augustam valsts ik mēnesi garantēja katrai daudzbērnu ģimenei iespēju iegādāties 300 kWh par 31.81 EUR (ieskaitot sadales un OIK izmaksas), tad jau šodien, izmantojot AS “Latvenergo” Elektrum “Izdevīgā tarifu plānu” un aizsargātā lietotāja 10 EUR atlaidi, daudzbērnu ģimenei ir jārēķinās ar 64,88 EUR par 300 kWh.
Pandēmijas apstākļos daudzbērnu ģimenes saņem sitienus vienu pēc otra. Kuplais bērnu pulciņš spiež vienam no vecākiem nepārtraukti būt kopā ar kādu no karantīnā sēdošajiem bērniem. Regulārie darba nespējas periodi ievērojami palielina ienākuma samazināšanās un darba zaudējuma riskus. Mājsēdes ir krietni palielinājušas energoresursu patēriņu mājokļos, un kopā ar pieaugošajiem tarifiem un sarukušo valsts atbalstu daudzbērnu ģimeņu elektroenerģijas izmaksas ir ne tikai divkāršojušās, bet daudziem pat trīskāršojušās.
Lai arī ir šogad pašvaldībās ir stiprināts trūcīgo vai maznodrošināto mājsaimniecību atbalsta mehānisms, aicinām valdību palielināt valsts atbalstu visiem aizsargātajiem lietotājiem, jo 1) izmaksu straujajam pieaugumam vairs nevar savlaicīgi sagatavoties un brīdis, kad ģimene var nonākt parādu jūgā, var pienākt ātri; 2) pašvaldību administratīvā kapacitāte izvērtēt pieaugošo atbalsta pieprasītāju skaitu ir ierobežota, kas novedīs pie novilcinātas palīdzības.
Visbeidzot, daudzbērnu ģimeņu ienākumu šķirošana un ģimeņu apzīmogošana ar trūcīgā statusu valstij godu nedara. Rūpes par kuplajām ģimenēm ir rūpes par valsts nākotni un drošību.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
