Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas miljonāri piedzīvojuši otro graujošo gadu pēc kārtas – valsts simt bagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība gada laikā samazinājusies par 220 miljoniem latu, bet pēdējos divos gados tā no 3,17 miljardiem sarukusi līdz 1,8 miljardiem latu. To rāda jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts, kas publicēts žurnāla VIP Lounge nule iznākušajā numurā.

Arī pārējā jaunā miljonāru saraksta statistika ir tikpat nomācoša: „Pirmā desmitnieka kopvērtība šogad no 716 miljoniem latu sarukusi līdz 571 miljonam. No pagājušā gada pirmā desmitnieka puse tā dalībnieku šogad pārcēlušies uz būtiski zemākām saraksta vietām. Pašlaik desmitniekā atrodamie uzņēmēji kopumā gada laikā īpašumu vērtības kritumā zaudējuši 30 miljonus latu.” Gada laikā vēl tālāk sarukusi pirmā simtnieka dalībnieka vidējā „vērtība” pirms diviem gadiem tie bija 31,7 miljoni latu, pirms gada - 20,7 miljoni latu, tagad – vairs pat ne pilni 18 miljoni.

Iespaidīgas pārmaiņas notikušas arī Latvijas visbagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā – plecu pie pleca to pametuši veseli pieci esošie vai bijušie baņķieri vieni paši vai kopā ar ģimenēm: Parex bankas kraham sekojušie lēmumi par līdzekļu faktisko iesaldēšanu no pirmā desmitnieka izmetuši gan Viktoru Krasovicki un viņa meitu Aleksandru, gan Valēriju Karginu ar dēliem Maksimu un Remu, - uzņēmumu vērtētāji no korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars lēš, ka abām ģimenēm atlikušās mantības apjoms nepārsniedz 30 miljonus latu katrai.

Taču tāpat pirmo desmitnieku pametuši vēl trīs baņķieri no kaut krīzes skartām, tomēr joprojām funkcionējošām pašmāju bankām – abi lielie Aizkraukles bankas īpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, kā arī Trasta komercbankas saimnieks Igors Buimisters. Visu triju īpašumu vērtējumu un līdz ar to arī vietu sarakstā nopietni ietekmējis banku vērtības samazinājums krīzes ietekmē: Berņa īpašumu vērtība nu ir „tikai” 22 miljoni latu (pirms gada – 59 miljoni), Fiļa – tikpat (pirms gada – 57 miljoni), bet Buimistera – 16 miljoni (samazinājums gada laikā – par 31 miljonu latu).

Savukārt pirmo vietu sarakstā joprojām saglabājusi Lembergu ģimene (Aivars, Anrijs un Līga Lembergi), kuru īpašumu vērtējums ir 180 miljoni latu (salīdzinājumā ar iepriekšējo sarakstu – par 20 miljoniem latu mazāk). Saraksta veidotāji citē Lemberga izteikumu ziņu aģentūrai BNS: „Aizpildot savu ienākumu deklarāciju, es nevienu sekundi neesmu melojis. Pašlaik daudz tiek lietots termins „patiesā labuma guvējs”. Visu patieso labumu, ko es savā dzīvē esmu kaut kur guvis, esmu deklarējis!” Taču arī piebilst: ja mēs noticam šiem vārdiem, Lembergs Latvijas bagātāko cilvēku „zelta simtniekā” ierindotos kaut kur otrā piecdesmitnieka astē.

„Taču, ņemot vērā pieredzējušā polituzņēmēja piebildi, ka par to, vai viņa bērni ir patiesā labuma guvēji Ventspils tranzīta uzņēmumos, esot jājautā viņiem pašiem, Lembergu ģimenes īpašumu vērtējumā paliksim pie vidēji konservatīva viedokļa: neņemsim par pilnu itin visu, kas par ģimenes īpašumiem teikts Ventspils mēra krimināllietā atrodamajās liecībās, taču tās arī pilnībā neignorēsim,” skaidro VIP Lounge publicētā saraksta autori, gan piebilstot, ka īpašumu vērtību uz vienu vai otru pusi var mainīt neskaitāmi faktori – gan tiesas spriedumi un lēmumi, gan iespējamā Ventspils uzņēmumu grupas pārdošana ārvalstu investoriem.

Nākamo trīs desmitnieka vietu ieņēmēji ir saraksta veterāni - Kirovs Lipmans un Anna Lipmane, kuru īpašumi tiek vērtēti ar 54 miljoniem latu (-11 miljoni latu, salīdzinot ar situāciju pirms gada), Liepājas metalurga saimnieks Sergejs Zaharjins ar 53 miljoniem latu (-9 miljoni latu) un Rietumu bankas lielākais pašmāju akcionārs Leonīds Esterkins, kura īpašumu vērtība tāpat tiek lēsta uz 53 miljoniem latu (-18 miljoni latu).

Savukārt lielākie pagājušā gada saraksta augšupkāpēji ir palielā Šķēļu ģimene (Andris Šķēle, Kristiāna Lībane–Šķēle, Madara Dobrāja un Anete Šķēle–Pētersone), kuru īpašumu vērtējums gada laikā palielinājies par 30 miljoniem latu un sasniedzis 52 miljonus latu. VIP Lounge šo sasniegumu arī paskaidro – tas, „protams, nenozīmē, ka atgriešanās politikā Tautas partijas dibinātājam ļāvusi strauji nopelnīt gandrīz trīs desmitus miljonu. Gluži vienkārši Šķēles iesniegtā priekšvēlēšanu deklarācija devusi skaidrību, kāds liktenis piemeklējis politbiznesa veterāna leģendāro vekseli, savukārt Laika Stars pirmoreiz novērtējis visu Šķēļu ģimenes īpašumu klāstu – un te papildus Valmieras pienam un veselam vēja ģeneratoru parkam ir vēl vismaz pusotrs desmits kompāniju”.

Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā vēl ir tā tradicionālais „iemītnieks”, Berga bazāra saimnieks Justs Karlsons (41 miljons latu, par 14 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš), mazpazīstamās, taču pasaules tirgū ļoti veiksmīgās bezvadu interneta risinājumu kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (38 miljoni latu), Skonto būves lielākais īpašnieks Guntis Rāvis (34 miljoni latu, par 8 miljoniem vairāk nekā pirms gada), kā arī Sentor Farm aptieku un medikamentu vairumtirgotāja Recipe Plus holdinga saimnieki Vadims Telica un Josifs Apts – attiecīgi 34 un 32 miljoni latu.

Kuri saraksta dalībnieki gada laikā piedzīvojuši lielāko īpašumu vērtības kritumu un kāpumu? Zaudējumu līderi ir baņķieri Bernis (–37 miljoni latu), Fiļs (–35 miljoni latu) un Buimisters (-31 miljons latu), savukārt lielākajos „plusos” gada laikā ir Šķēļu ģimene (+30 miljoni latu), stividorkompānijas Strek lielākais īpašnieks Mihails Gaņevs (+13 miljoni latu), kā arī Rāvis un Telica (pa +8 miljoniem latu). Savukārt „zelta simtnieku” pametušo vidū ir tādi pazīstami uzņēmēji kā Andris Griģis, Elko grupas līdzīpašnieki, Jevgeņijs Gombergs, Benita Sadauska, Raimonda Gerkena kompanjons Andrejs Vasiļjevs un, protams, Gunārs Ķirsons.

„Pērn mēs runājām par vērtības kritumu uz papīra, jo uzņēmumu vērtība tāpat kā akciju vērtība biržās var samazināties un palielināties, akciju īpašnieku vienā dienā padarot nabagu, bet otrā bagātu, reālus zaudējumus nodarot vien gadījumā, ja tiek veikts darījums – pārdota šī vērtību zaudējusī manta. Diemžēl 2009. gadā vērtības kritums sāka materializēties. Parādu jūga nomāktie uzņēmēji bija spiesti šķirties no saviem aktīviem, kas bija krietni zaudējuši vērtību, tādejādi ciešot reālus zaudējumus,” – tā saraksta uzrādītās kopējās tendences raksturo Laika Stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

Saraksts jau tradicionāli veidots, izmantojot Lursoft IT datu bāzes un aprēķinus, un uzņēmuma valdes locekle Daiga Kiopa teic – griboties cerēt, ka krīze būs atsijājusi vienas dienas pelnītājus no īsteniem uzņēmējiem: „Es uzskatu, ka mēs visi esam vienotā ķēdē. Ja kāds uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, tad arī darbinieki paliek bez darba. Ļaunākais ir, ja cilvēki dodas prom no valsts, dzīvot un pelnīt citur, līdz ar to viņi vairs nav patērētāji produkcijai, ko saražo palikušie uzņēmumi. Tas rada problēmas pārējiem uzņēmējiem, jo patērētāju skaits sarūk. Ir skaidrs, ka uzņēmēji, kas strādā Latvijā, šo problēmu apzinās un ikdienā izjūt...”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...