Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas miljonāri piedzīvojuši otro graujošo gadu pēc kārtas – valsts simt bagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība gada laikā samazinājusies par 220 miljoniem latu, bet pēdējos divos gados tā no 3,17 miljardiem sarukusi līdz 1,8 miljardiem latu. To rāda jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts, kas publicēts žurnāla VIP Lounge nule iznākušajā numurā.

Arī pārējā jaunā miljonāru saraksta statistika ir tikpat nomācoša: „Pirmā desmitnieka kopvērtība šogad no 716 miljoniem latu sarukusi līdz 571 miljonam. No pagājušā gada pirmā desmitnieka puse tā dalībnieku šogad pārcēlušies uz būtiski zemākām saraksta vietām. Pašlaik desmitniekā atrodamie uzņēmēji kopumā gada laikā īpašumu vērtības kritumā zaudējuši 30 miljonus latu.” Gada laikā vēl tālāk sarukusi pirmā simtnieka dalībnieka vidējā „vērtība” pirms diviem gadiem tie bija 31,7 miljoni latu, pirms gada - 20,7 miljoni latu, tagad – vairs pat ne pilni 18 miljoni.

Iespaidīgas pārmaiņas notikušas arī Latvijas visbagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā – plecu pie pleca to pametuši veseli pieci esošie vai bijušie baņķieri vieni paši vai kopā ar ģimenēm: Parex bankas kraham sekojušie lēmumi par līdzekļu faktisko iesaldēšanu no pirmā desmitnieka izmetuši gan Viktoru Krasovicki un viņa meitu Aleksandru, gan Valēriju Karginu ar dēliem Maksimu un Remu, - uzņēmumu vērtētāji no korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars lēš, ka abām ģimenēm atlikušās mantības apjoms nepārsniedz 30 miljonus latu katrai.

Taču tāpat pirmo desmitnieku pametuši vēl trīs baņķieri no kaut krīzes skartām, tomēr joprojām funkcionējošām pašmāju bankām – abi lielie Aizkraukles bankas īpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, kā arī Trasta komercbankas saimnieks Igors Buimisters. Visu triju īpašumu vērtējumu un līdz ar to arī vietu sarakstā nopietni ietekmējis banku vērtības samazinājums krīzes ietekmē: Berņa īpašumu vērtība nu ir „tikai” 22 miljoni latu (pirms gada – 59 miljoni), Fiļa – tikpat (pirms gada – 57 miljoni), bet Buimistera – 16 miljoni (samazinājums gada laikā – par 31 miljonu latu).

Savukārt pirmo vietu sarakstā joprojām saglabājusi Lembergu ģimene (Aivars, Anrijs un Līga Lembergi), kuru īpašumu vērtējums ir 180 miljoni latu (salīdzinājumā ar iepriekšējo sarakstu – par 20 miljoniem latu mazāk). Saraksta veidotāji citē Lemberga izteikumu ziņu aģentūrai BNS: „Aizpildot savu ienākumu deklarāciju, es nevienu sekundi neesmu melojis. Pašlaik daudz tiek lietots termins „patiesā labuma guvējs”. Visu patieso labumu, ko es savā dzīvē esmu kaut kur guvis, esmu deklarējis!” Taču arī piebilst: ja mēs noticam šiem vārdiem, Lembergs Latvijas bagātāko cilvēku „zelta simtniekā” ierindotos kaut kur otrā piecdesmitnieka astē.

„Taču, ņemot vērā pieredzējušā polituzņēmēja piebildi, ka par to, vai viņa bērni ir patiesā labuma guvēji Ventspils tranzīta uzņēmumos, esot jājautā viņiem pašiem, Lembergu ģimenes īpašumu vērtējumā paliksim pie vidēji konservatīva viedokļa: neņemsim par pilnu itin visu, kas par ģimenes īpašumiem teikts Ventspils mēra krimināllietā atrodamajās liecībās, taču tās arī pilnībā neignorēsim,” skaidro VIP Lounge publicētā saraksta autori, gan piebilstot, ka īpašumu vērtību uz vienu vai otru pusi var mainīt neskaitāmi faktori – gan tiesas spriedumi un lēmumi, gan iespējamā Ventspils uzņēmumu grupas pārdošana ārvalstu investoriem.

Nākamo trīs desmitnieka vietu ieņēmēji ir saraksta veterāni - Kirovs Lipmans un Anna Lipmane, kuru īpašumi tiek vērtēti ar 54 miljoniem latu (-11 miljoni latu, salīdzinot ar situāciju pirms gada), Liepājas metalurga saimnieks Sergejs Zaharjins ar 53 miljoniem latu (-9 miljoni latu) un Rietumu bankas lielākais pašmāju akcionārs Leonīds Esterkins, kura īpašumu vērtība tāpat tiek lēsta uz 53 miljoniem latu (-18 miljoni latu).

Savukārt lielākie pagājušā gada saraksta augšupkāpēji ir palielā Šķēļu ģimene (Andris Šķēle, Kristiāna Lībane–Šķēle, Madara Dobrāja un Anete Šķēle–Pētersone), kuru īpašumu vērtējums gada laikā palielinājies par 30 miljoniem latu un sasniedzis 52 miljonus latu. VIP Lounge šo sasniegumu arī paskaidro – tas, „protams, nenozīmē, ka atgriešanās politikā Tautas partijas dibinātājam ļāvusi strauji nopelnīt gandrīz trīs desmitus miljonu. Gluži vienkārši Šķēles iesniegtā priekšvēlēšanu deklarācija devusi skaidrību, kāds liktenis piemeklējis politbiznesa veterāna leģendāro vekseli, savukārt Laika Stars pirmoreiz novērtējis visu Šķēļu ģimenes īpašumu klāstu – un te papildus Valmieras pienam un veselam vēja ģeneratoru parkam ir vēl vismaz pusotrs desmits kompāniju”.

Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā vēl ir tā tradicionālais „iemītnieks”, Berga bazāra saimnieks Justs Karlsons (41 miljons latu, par 14 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš), mazpazīstamās, taču pasaules tirgū ļoti veiksmīgās bezvadu interneta risinājumu kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (38 miljoni latu), Skonto būves lielākais īpašnieks Guntis Rāvis (34 miljoni latu, par 8 miljoniem vairāk nekā pirms gada), kā arī Sentor Farm aptieku un medikamentu vairumtirgotāja Recipe Plus holdinga saimnieki Vadims Telica un Josifs Apts – attiecīgi 34 un 32 miljoni latu.

Kuri saraksta dalībnieki gada laikā piedzīvojuši lielāko īpašumu vērtības kritumu un kāpumu? Zaudējumu līderi ir baņķieri Bernis (–37 miljoni latu), Fiļs (–35 miljoni latu) un Buimisters (-31 miljons latu), savukārt lielākajos „plusos” gada laikā ir Šķēļu ģimene (+30 miljoni latu), stividorkompānijas Strek lielākais īpašnieks Mihails Gaņevs (+13 miljoni latu), kā arī Rāvis un Telica (pa +8 miljoniem latu). Savukārt „zelta simtnieku” pametušo vidū ir tādi pazīstami uzņēmēji kā Andris Griģis, Elko grupas līdzīpašnieki, Jevgeņijs Gombergs, Benita Sadauska, Raimonda Gerkena kompanjons Andrejs Vasiļjevs un, protams, Gunārs Ķirsons.

„Pērn mēs runājām par vērtības kritumu uz papīra, jo uzņēmumu vērtība tāpat kā akciju vērtība biržās var samazināties un palielināties, akciju īpašnieku vienā dienā padarot nabagu, bet otrā bagātu, reālus zaudējumus nodarot vien gadījumā, ja tiek veikts darījums – pārdota šī vērtību zaudējusī manta. Diemžēl 2009. gadā vērtības kritums sāka materializēties. Parādu jūga nomāktie uzņēmēji bija spiesti šķirties no saviem aktīviem, kas bija krietni zaudējuši vērtību, tādejādi ciešot reālus zaudējumus,” – tā saraksta uzrādītās kopējās tendences raksturo Laika Stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

Saraksts jau tradicionāli veidots, izmantojot Lursoft IT datu bāzes un aprēķinus, un uzņēmuma valdes locekle Daiga Kiopa teic – griboties cerēt, ka krīze būs atsijājusi vienas dienas pelnītājus no īsteniem uzņēmējiem: „Es uzskatu, ka mēs visi esam vienotā ķēdē. Ja kāds uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, tad arī darbinieki paliek bez darba. Ļaunākais ir, ja cilvēki dodas prom no valsts, dzīvot un pelnīt citur, līdz ar to viņi vairs nav patērētāji produkcijai, ko saražo palikušie uzņēmumi. Tas rada problēmas pārējiem uzņēmējiem, jo patērētāju skaits sarūk. Ir skaidrs, ka uzņēmēji, kas strādā Latvijā, šo problēmu apzinās un ikdienā izjūt...”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...