Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Zeme un tās saimnieki

Ex-Agronoms
08.02.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lauksaimnieks – lauku (zemes) saimnieks (īpašnieks, apsaimniekotājs) pēc definīcijas būtu persona, kura apsaimnieko sev vai citam piederošu lauksaimniecības zemes platību. Zemes apsaimniekošana attiecīgi būtu kā produkcijas iegūšana, izmantojot zemi kā resursu.

Protams, lai saimniekotu, nepieciešamas vēl daudzas citas lietas – kā zināšanas, aprīkojums, izejvielas, infrastruktūra u.t.t., bet kopīgais saimniekošanas veiksmes pamats ir kontrole pār zemes resursu.

Sauszemes platības uz zemeslodes mainās ļoti minimāli, bet to apsaimniekošana un īpašumtiesības mainās periodiski, pat 3 – 5 reizes 100 gadu laikā. Katra politiskā iekārta nāk ar savām pretenzijām uz kontroli pār zemi, un pārsvarā vienmēr ir bijusi cīņa par šo kontroli un ietekmi. Šo iekārtu maiņu rezultātā tādos reģionos kā Latvija un līdzīgas kaimiņvalstis, kur bieži ir notikušas varas maiņas, okupācijas un reformas, lauksaimniecības zemes ir sadalītas ļoti daudzos atsevišķos īpašumos. Savukārt pēdējos 30 gados šie atsevišķie zemes īpašumi faktiski ir bijuši brīvā tirgū un pamatā bijuši kā kapitāla uzkrāšanas resurss, bet apsaimniekošana tikai kā sekundārā izmantošana.

Pēc padomju iekārtas sabrukuma īpašumi tika atdoti to bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem pēc piederības, kāda tā bija pirms Padomju Savienības režīma. Tā kā tas bija pirms aptuveni 50 gadiem, tad iepriekšējie īpašnieki bija vai nu ļoti veci, miruši vai kaut kur ārzemēs. Tāpat ar mantiniekiem, - tikai reti kurš bija gatavs uzreiz uzsākt apsaimniekošanu. Ievērojama daļa zemes palika bez īpašniekiem, nonāca valsts pārziņā, kura savukārt organizēja to privatizāciju.

Lauksaimniecības zemes īpašumi Latvijā un kaimiņvalstīs gan tajā laikā, gan joprojām ir aptuveni 2 – 50 ha platībā. Ļoti reti ir īpašumi, kuri ir lielāki un arī tādi kā 40 – 50 ha ir reti, pārsvarā Zemgalē, kur bijuši turīgāki saimnieki iepriekšējā saimniekošanas iekārtā.

Tātad, sabrūkot padomju iekārtai, lauksaimniecības zemes, infrastruktūra, lopi, stādījumi u.t.t., uz kādu laiku palika bez īpašnieka, bezsaimnieka statusā. Tas bija laiks, kad visi, kuriem nebija slinkums, skrēja un grāba, ko vien var. Par sviestmaizēm, ar sarunāšanu ar vietējo pagaidu varu varēja dabūt lauksaimniecības kustamo mantu – lopus, traktorus, aprīkojumu, materiālus.

Bijušie kolhozu un sovhozu vadītāji, kā arī citi priekšnieki bija tie, kuri sagrāba lielāko un labāko daļu no tā, kas bija palicis. Pārējie skatījās, kur vēl kaut ko var aizstiept, jauca nost ēkas pa ķieģeļiem un citiem materiāliem, zāģēja metālu un kokus.

Rezultātā no lielākās daļas kolhozu palika pāri drupas kā pēc karadarbības. Atsevišķās vietās vietējie vadītāji spēja noturēt šo izlaupīšanu, nodibinot paju sabiedrības, šīs kolektīvās saimniecības nonāca vietējo ļaužu kolektīvā īpašumā, un viņi varēja turpināt strādāt, bet zemes varēja palikt kopējā apsaimniekošanā, vismaz kamēr tās nesadalīja citi zemes tīkotāji.

Lauksaimniecības zemes īpašumi, kamēr tiem mainījās īpašnieki, kuri nepalika paju sabiedrību apsaimniekošanā, sākumā, pārsvarā, palika neapsaimniekoti un pat sāka aizaugt ar nezālēm un krūmiem. Zeme tajā laikā bija mazvērtīga, tā brīvajā tirgū maksāja 50 – 200 LVL/ha. To sāka izmantot arī dažādi spekulanti un pat ārzemnieki, kuri saskatīja varenas peļņas iespējas investējot zemē.

Paralēli sāka veidoties jaunsaimniecības, kur jaunie mantinieki vai īpašnieki uzsāka patstāvīgu lauksaimniecības nodarbi. Tās sākumā bija nelielas saimniecības, jo nebija resursu, jaudas un iemaņu vairāk apsaimniekot. Iesākumā to bija salīdzinoši daudz, jo arī zemes īpašnieku bija daudz. Tad sāka izdalīties tie,  kuriem izdevās saimniekot veiksmīgi un tie, kuriem nekas prātīgs nesanāca.

Attīstījās arī zemes nomas tirgus. Īpašnieki, kuri ieguva zemi, bet neplānoja to ne pārdot, ne apsaimniekot, bija spiesti to piedāvāt kādam, kurš bija ar mieru to apsaimniekot un lai zemei nepasliktinās kvalitāte. Tajā laikā zemes nomas cenas bija smieklīgi zemas 0 – 20 LVL/ha un arī termiņi bija ilgi, līdz pat 25 gadiem. Daudzi īpašnieki nodeva savu zemi apsaimniekošanai pat bez nomas maksas, citreiz tikai par zemes nodokli, lai tik kāds kaut ko dara.

Tāda situācija nepastāvēja ilgi, strauji ienāca ārzemju tehnoloģijas, un saradās firmas, kuras gribēja pelnīt uz lauksaimnieku rēķina. Attīstījās graudu, izejvielu un tehnikas tirgus, attiecīgi uzlabojās arī ražas līmenis un iemaņas. Tā arī uzsākās un līdz šim brīdim turpinās zemes cenu palielināšanās, saimniecību pārstrukturizācija un konkurence zemes tirgū. Arī komercbankas sāka aktīvi iesaistīties procesā, kreditējot gan zemes iegādi, gan aprīkojumu, gan apgrozāmos līdzekļus pret zemes ķīlu. Tā kā zemes vērtība pastāvīgi pieauga, arī ķīlas vērtība palielinājās, un saimnieki varēja ņemt lielākus kredītus saimniecību attīstībai.

Konkurenci īpaši palielināja ārzemju kapitāla ienākšana, īpaši pēc iestāšanās ES. Ārzemnieki nāca ar plašu vērienu un bieži vien izkonkurēja vietējos zemniekus, jo salīdzinot ar zemes cenām viņu mītnes zemēs, šeit zeme bija gandrīz par velti. Tā vēl pirms 25 gadiem neviens neticēja, ka zemes cena LV kādreiz sasniegs 1000 eur/ha, tad, ka 2000, vēl pirms 10 gadiem augsta cena bija 5000 eur/ha, bet tagad par labu zemi Zemgalē jau grib 12 – 15 000 eur/ha. Šo procesu stimulēja arī subsīdiju maksāšana, kura joprojām korelē ar zemes cenām, īpaši nomas maksām. Līdztekus kāpa arī pieprasījums pēc nomas platībām, kas bija izdevīgi zemes īpašniekiem, ne apsaimiekotājiem.

Visā šajā procesā notika aktīva savstarpēja zemju pārdale. Veidojās lielākas saimniecības, pakāpeniski aprijot privātos zemju īpašniekus un mazās saimniecības. Aktīvā zemju grābšanas laikā zemes tīkotāji ķēra visu, ko vien varēja tajā brīdī dabūt, ar pārliecību, ka cenas vēlāk būs augstākas un peļņa garantēta.

Kas no tā visa ir iznācis, mēs redzam šodien. Lielākās saimniecības, kuras kontrolē lielāko daļu no visas zemes platības valstī, apsaimnieko zemi, kura ir izkliedēta 10 – 30 km rādiusā, citviet pat ievērojami tālāk. Platība sastāv no vairākiem desmitiem (citiem pat simtiem) atsevišķu lauku dažādās vietās. Pat vidējie un mazie zemnieki, kuriem vairs nav iespēju iegūt zemi saimniecības tuvumā, ir spiesti to meklēt tālāk un tālāk. Protams, ir jau arī piemēri, kad saimniecības zemes platības ir labi konsolidētas un tajās ir ērti un praktiski saimniekot, bet tādu ir maz. Ļoti maz.

Tātad aptuveni 30 gadu laikā Eiropas brīvais tirgus mums ir izveidojis tik haotisku lauksaimniecības vidi, kurā lielākoties nav iespējams īstenot resursus taupošu, ilgtspējīgu saimniekošanas modeli, kas varētu sekmīgi darboties bez pastāvīga atbalsta un dotācijām, kā arī kādu tagad pieprasa Eiropas Zaļais kurss un klimata mērķi. Praktiski skatoties, šādā lauksaimnieciskajā ražošanā ļoti liela daļa laika un resursu tiek patērēti, pārvietojoties no lauka uz lauku, pārvadājot izejvielas un ražu, papildus noslogojot arī publisko infrastruktūru.

Iedomājieties, kad kāda tipiska piensaimniecība savāc zāles un kukurūzas lopbarību no vairākiem simtiem ha ar ražību 30 – 40 t/ha un vadā to 15 – 20 km līdz kūtij, un pēc tam tik pat tālu jāaizved arī mēsli. Kas tas ir par apjomu izmaksām un arī izmešiem! Šī, ļoti iespējams, ir tā daļa, ko mums liek samazināt klimata ietekmes dēļ, vai tā, kura sadārdzina pašizmaksu par tik, cik tas liedz gūt peļņu bez papildu finansēšanas no sabiedrības kabatas.

Arī nesakārtotais zemes nomas tirgus nepieļauj ilgtspējīgu saimniekošanas metožu pielietošanu, jo šīs metodes prasa īpašu prakšu ilglaicīgu pielietošanu noteiktajā platībā. Ja šī platība nav ilgstošā lietošanā (īpašumā vai ilgtermiņa nodrošinātā nomā), tad saimnieki attiecīgi nav motivēti ilgtermiņā ieguldīties. Īstermiņa un nedrošie zemes nomas nosacījumi spiež saimniekus no nomas zemes “izspiest” maksimumu pēc iespējas īsākā laikā. Tas savukārt veicina zemes strauju degradēšanos, te nevar būt runas par ilgtspējību un ekoloģiju.

Pastāvošā lauksaimniecības atbalsta sistēma pārsvarā ir vērsta uz konkrētu nozaru atbalstu. Kad kādā no nozarēm klājas grūti, tā nozares lobiji skrien pie valdības un kliedz cik viss ir slikti. Attiecīgi valdībā tiek lemts par finansiālu atbalstu, līdz galam neiedziļinoties, kāds ir grūtību cēlonis. Šādas sadrumstalotas saimniecības ar lielām kredītsaistībām vienmēr būs ar ievērojami lielāku saražotās produkcijas pašizmaksu un zemāku efektivitāti, salīdzinot ar kompaktām, pakāpeniski paaudzēs attīstītām saimniecībām, kādas pārsvarā ir vecajās Eiropas valstīs.

Lai kā tas arī izklausās, bez nopietnas iejaukšanās lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas tiesību nodrošināšanā un reformēšanā panākt Latvijā efektīvu, ilgtspējīgu, bet papildu atbalstīšanas pastāvēt spējīgu lauksaimniecību, visticamākais, neizdosies.

Novērtē šo rakstu:

39
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...