Iesaki rakstu: 
Par “zemes baronu impēriju” Latvijas presē, tajā skaitā portālā Pietiek[1], ir pietiekoši daudz rakstīts, un šoreiz pacelsim jautājumu par to, kam ir izdevīgi “baronu” ierosinātie tiesvedības procesi, kuru skaits jau skaitāms simtos.
Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪLA), kuras dibināšanas pamatmērķis ir visu Latvijas nekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) lietotāju interešu aizstāvēšana, konstatēja šādu “baronu” un to pārstāvju Normunda Šlitkes un Artas Snipes darbības shēmu, kuru uz doto brīdi ar saviem nekonsekventiem, iespējams, apzināti pretrunā likumam taisītiem lēmumiem atbalsta dažas no Latvijas tiesām un to tiesnešiem. Tiesas prakse strīdos par zemes lietošanu ir pretrunīga, un bieži vien dažādas tiesas pieņem diametrāli pretējus lēmumus par vienu un to pašu - ēkas, kas atrodas uz svešas, “jaunbaroniem” piederošās zemes, īpašnieku tiesībām un pienākumiem.
“Jaunbaronu” darbības shēma izpaužas šādi. Sākumā - mēģinājumi noslēgt ar māju (dzīvokļu) īpašniekiem viņiem neizdevīgus līgumus ar zemes lietošanas maksu 2018.gadā 6% no zemes gabala kadastrālās vērtības, plus vēl papildus PVN 21%, neskatoties uz to, ka likums šogad noteic maksimālo zemes lietošanas maksas apmēru 5%, kurā atbilstoši tiesu praksei jau ir iekļauts PVN 21% apmērā.
Kad mājas (dzīvokļu) īpašnieki, atsaucoties un likumu, to darīt atsakās un piedāvā savus līgumu variantus, “jaunbaroni” to vienkārši ignorē. Dzīvokļu īpašnieki, kuri savā domāšanā balstās uz elementāri godīgiem demokrātiskā sabiedrībā nodibinātiem lietišķo attiecību principiem, nonākot piespiedu nomas attiecībās ar “jaunbaroniem”, nevar pat iedomāties, ar ko viņi ir sastapušies.
Bez šaubām, ir grūti izprast, ka Padomju Savienības laikā audzināto “jaunbaronu” morālās vērtības kardināli atšķiras no īsto baronu-aristokrātu un citu labi izglītoto un audzināto cilvēku tādām vispārpieņemtajām vērtībām kā gods, pašcieņa un uzvedības kultūra, viņi objektīvi neizprot īsto baronu-aristokrātu vērtības, nerakstītos likumus un vienkāršu patiesību, ka cilvēki ir radīti cilvēces visaugstāko mērķu un misiju izpildei šajā pasaulē.
Pieklājība, proti, iekšēja nepieciešamība ievērot sabiedrībā un likumā noteiktos lietišķo attiecību principus, piemēram – elementāri un savlaicīgi atbildēt uz adresētajām lietišķām vēstulēm, kas ir pats primitīvākais jebkura homo sapiens labas audzināšanas un iekšējas kultūras izpausmes veids, Latvijas pašmāju fiktīvajiem “jaunbaroniem” objektīvi nav izprotama.
Latvijas tiesu praksē ir nostiprināts, ka zemes piespiedu “nomas” līguma neesamības gadījumā mājas (dzīvokļu) īpašniekiem ir jāmaksā zemes īpašniekam zemes lietošanas maksu atbilstoši likumam. NĪLA zemes piespiedu nomas attiecībās par kļūdainu uzskata termina “noma” pielietojumu, jo šīm atticībām piemīt īres attiecību un/vai servitūta juridisks konteksts un tādu NĪLA uzskatu atbalsta arī Tieslietu ministrija, bet kas tomēr neuzskata par iespējamu nomainīt juridiski nekorekto terminu tā plašā pielietojuma dēļ jau spēkā esošos likumdošanas aktos – skat. Tieslietu ministrijas atbildes vēstuli šajā sakarā www.niila.lv.
“Jaunbaronu” izdomātās shēmas apraksts. Atbilstoši likuma prasībām zemes īpašnieka pienākums piestādīt ēkas īpašniekam rēķinus un mājas (dzīvokļu) īpašnieku pienākums piestādītos un likumam atbilstošos rēķinus apmaksāt. Latvijas pašmājas “jaunbaroni” likumam atbilstošus rēķinus nepiestāda un, apzinoties, ka zemes lietotāji, nesaņemot rēķinu, nemaksās, uzreiz iesniedz pieteikumus tiesā pret māju (dzīvokļu) īpašniekiem, vienlaicīgi lūdzot tiesu piedzīt no atbildētājiem zvērināto advokātu Šlitkes un Snipes atlīdzību.
Satraucoša ir shēmai atbilstošo notikumu turpmākā gaita, proti, tiesas bieži vien pretrunā likumam (skat. Civilprocesa likuma 132. panta 7.punktu, kas noteic, ka ārpustiesas izskatīšanas kārtības neievērošana un pasākumu, lai noregulētu strīdu līdz prasības celšanai ir pamats prasības pieteikumu nepieņemt) prasību apmierina. Ņemot vērā ierosināto tiesvedības procesu skaitu visā Latvijā, kas sasniedz vairākus simtus, nav grūti aprēķināt, ka “jaunbaronu” un shēmas dalībnieku tīrie ienākumi no tiesvedības tikai ar vienas mājas (dzīvokļu) īpašniekiem sasniedz vairākus tūkstošus euro.
Par tiesas un tiesnešu konsumantu lomu “jaunbaronu” un valsts labā. Vārda konsumācija saknes ir jāmeklē vārdā consumer – patērētājs – skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Consumer. Par konsumantēm pasaulē sauc bāra meitenes, kuras izmanto, lai viņu skaistuma dēļ apmeklētāji bārā pasūtītu dārgus dzērienus – sev un meitenei. Skaidrības labad par profesijas pārstāvēm skat. publikāciju portālā delfi http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/karjera/virietis-galas-gabals-ar-maku-ka-dzivo-un-iztiek-rigas-konsumantes.d?id=47978277&page=1.
Parasti konsumantes pienākumus bāros pilda dejotājas, "go-go" vai oficiantes. Mūsu gadījumā konsumantes, proti - “dejotāju un go-go meiteņu” lomu pilda Latvijas (no likuma izpildes?) neatkarīgās un “taisnīgās” tiesas, bieži vien arī jau sirmie tiesneši, kurus šī loma nemaz nemulsina, jo tādā veidā viņi pelna naudu – gan sev, gan arī Latvijas valstij.
Proti, pēc nelabvēlīga pirmās instances lēmuma pieņemšanas atbildētāji, šokēti par tādu atklātu tiesas visdrīzāk apzināti veikto prettiesisko lēmumu un spriedumu taisīšanu, iesniedz blakus un apelācijas sūdzības, iemaksājot valsts budžetā drošības naudu vai valsts nodevu vismaz 70 EUR apmērā. Tādējādi ne tikai “jaunbaroni”, bet arī tiesneši un valsts no minētās shēmošanas iegūst vairākus simtus tūkstošus euro. Taisnīgu lēmumu un spriedumu pieņemšana jau pirmās instances tiesā tādus ienākumus valstij nedotu. Vai kādam ir šaubas, ka tā ir konsumācija? Vai šajā gadījumā tiesneši ir korumpēti? Pamēģiniet to pierādīt un droši vien Jūs saņemsiet Nobeļa prēmiju.
Vēl viens interesants fakts, kuru uzskatām par nepieciešamu pieminēt šajā rakstā. Pētot Rīgas apgabaltiesas (turpmāk – RAT) tiesu sēžu kalendāru 2018.gada septembrī un oktobrī, kas ir brīvi pieejams Tiesu informācijas sistēmā (turpmāk - TIS) – skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/index_201808.html, NĪLA ievēroja, ka “jaubaronu impērijas” civillietas, kas RAT tiek datorizēti sadalītas, “automātiski un nejaušā kārtībā” dīvainā kārtā nonāk pie vieniem un tiem pašiem RAT tiesnešiem, proti, Civillietu kolēģijas tiesas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai (3 lietas), Laumai Volbergai (3 lietas), Ilzei Ramanei (2 lietas), Olitai Blumfeldei (3 lietas).
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” lietas RAT uzticēts izskatīt arī tiesnešiem Leldei un Inesei Graudai, Ligitai Gavarei, Mārtiņam Sviķim, RAT priekšsēdētājas p.i. viņas prombūtnes laikā Dzintrai Baltai, Mildai Zelmenei, Lidijai Pličai, Inesei Strelčai, Ilzei Celmiņai un Svetlanai Beļajevai – pa vienai lietai katram no tiesnešiem. Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētas” sadalīšanas rezultātā nav pielaisti.
Aicinām pieprasīt no RAT un Tiesu administrācijas, kas uztur TIS, informāciju par civillietu sadalīšanas kritērijiem, kurus par procedūru atbildīgai RAT amatpersonai - kancelejas vadītājai Intai Simakovai - ir iespēja ar roku atzīmēt pirms lietu datorizētās sadalīšanas, tādējādi padarot procedūru par precīzi kontrolējamu, kad katra konkrētā lieta tiek sadalīta konkrētiem tiesnešiem.
Kā redzams, aprakstītajā shēma “jaunbaroni” un tiesa rīkojas kā personu grupa Krimināllikuma izpratnē, kad tiesa apzināti, ar tīšu nodomu taisa pretlikumīgus lēmumus un spriedumus, tomēr nedz KNAB, nedz Latvijas prokuratūru minētā krimināla rakstura darbība acīmredzot nemaz neinteresē. Vai kāds ir dzirdējis, ka kādu no Latvijas tiesnešiem notiesātu par apzināti nepatiesa sprieduma taisīšanu?
Taisnības labad teiksim, ka protams, ne visu tiesu tiesneši ir shēmotāji, konsumanti un korumpēti, tomēr, kā jau zināms, “darvas pile sabojā mucu medus”.
Aicinām valsts tiesībsargājošas institūcijas un plašu sabiedrību konstruktīvai diskusijai.
[1] Skat. Jānis Kučinskis, Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pubikāciju ”Zemes piespiedu noma: īss ceļvedis par Normunda Šlitkes darbības mērogiem un īpatnībām http://pietiek.org/raksti/zemes_piespiedu_noma_iss_celvedis_par_normunda_slitkes_darbibas_merogiem_un_ipatnibam
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
