Iesaki rakstu: 
2018.gada 15. augustā NĪLA jau rakstīja par “zemes baronu” iespējamu atbalstu Latvijas tiesā un publikācija “Zemes baronu” astoņkājis, vai Latvijas tiesas konsumācija[1]? portālā Pietiek[2] bija pārtulkota arī krievu valodā[3]. Kāda ir situācija šajā jautājumā uz pašlaik?
Pirmkārt, precizēsim NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪLA), kuras dibināšanas pamatmērķis ir visu Latvijas Nekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) lietotāju interešu aizstāvēšana, iepriekšējā publikācijā pieļauto kļūdu. Proti, NĪLA aicināja žurnālistus pieprasīt no Rīgas apgabaltiesas (RAT) un Tiesu administrācijas, kas uztur TIS, informāciju par civillietu sadalīšanas kritērijiem.
Atbilstoši RAT Lietu sadales plānam par procedūru atbildīgā amatpersona - kancelejas vadītāja I.S., iespējams, ar roku atzīmē “īpašus tiesnešus” pirms lietu datorizētās sadalīšanas, tādējādi padarot procedūru par precīzi kontrolējamu, kad katra konkrētā lieta tiek sadalīta konkrētiem tiesnešiem. Tieši publikācijas tapšanas laika periodā kancelejas vadītāja I.S. bija atvaļinājumā, tādējādi par lietu “datorizēto” sadalīšanu tajā laikā ir atbildīga viņas aizvietotāja.
Tas tomēr nemaina lietas būtību: atbilstoši RAT tiesu sēžu kalendāram 2018.gada septembrī un oktobrī, kas ir brīvi pieejams Tiesu informācijas sistēmā (turpmāk - TIS) – skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/index_201808.html, “baronu impērijas” civillietas, kas RAT tiek datorizēti sadalītas “automātiski un nejaušā kārtībā”, dīvainā kārtā nonāk pie vieniem un tiem pašiem 14 (četrpadsmit) no 37 (trīsdesmit septiņiem)[4] RAT tiesnešiem - Civillietu kolēģijas tiesas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai (3 lietas), Laumai Volbergai (3 lietas), Ilzei Ramanei (2 lietas), Olitai Blumfeldei (3 lietas).
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” lietas RAT uzticēts izskatīt arī tiesnešiem Leldei un Inesei Graudai, Ligitai Gavarei, Mārtiņam Sviķim, RAT priekšsēdētājas p.i. viņas prombūtnes laikā Dzintrai Baltai, Mildai Zelmenei, Lidijai Pličai, Inesei Strelčai, Ilzei Celmiņai un Svetlanai Beļajevai – pa vienai lietai katram no tiesnešiem. Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvajai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētās sadalīšanas” rezultātā nav pielaisti.
2018.gada 25.septembrī Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisija asās diskusijās izskatīja jautājumu par tādu “problēmas atrisināšanas” variantu kā piespiedu nomā esošo zemes gabalu izpirkšanu[5]. Ņemot vērā priekšvēlēšanas kampaņu, jautājuma galīga atrisināšana būs, iespējams, jau citu Saeimas deputātu uzdevums, tomēr “baronu” ierosinātie tiesvedības procesi, kuru skaits jau skaitāms simtos.
Šoreiz NĪLA pētīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas (turpmāk – RPVPT) tiesas sēžu kalendāru 2018.gada septembrī[6], oktobrī[7], novembrī[8] un decembrī[9]. Situācija RPVPT ir absolūti līdzīga situācijai RAT un ir sekojoša.
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” 50 (piecdesmit!) lietas tiesa “datorizēti” uzticēja izskatīt šiem 17 (septiņpadsmit) no 43 (četrdesmit trim)[10] RPVPT tiesnešiem: Ina Baiko, Imants Dzenis, Svens Lorencs, Aelita Ignatjeva, Kristīne Zdanovska, Inese Strode, Antra Zute, - pa vienai lietai katram no tiesnešiem, kopā 7 lietas; Agnese Feldmane (2 lietas), Inga Pujate (2 lietas), Inguna Casno (2 lietas), Rinalds Silakalns (3 lietas), Sandra Meliņa (4 lietas), Inese Sniķere (5 lietas), Inga Krigena-Jurkāne (5 lietas), Kristīne Maike (5 lietas), Doloresa Bambere (6 lietas). Visvairāk “zemes jaunbaronu” lietas RPVPT “datorizēti” sadalīja tiesnesei Anitai Moļņikai – 9 lietas(!). Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvajai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētās sadalīšanas” rezultātā, tāpat kā RAT, nav pielaisti.
Atgādināsim, ka šajā gadījumā runa ir par zemi, kas iegūta un ir nevis vēsturisko zemes īpašnieku vai viņu mantinieku īpašums likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta pirmās daļas izpratnē[11], bet zeme, ko gan no mantiniekiem nopirka komersants komercdarījumu rezultātā un tikai ar mērķi gūt peļņu. Proti, “jaunbaronu” lietās nevar būt ne runas par vēsturisko zemes īpašnieku un/vai viņu mantinieku īpašuma tiesību aizsardzību.
Vēršam valsts tiesībsargājošu institūciju un sabiedrības uzmanību, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir tikai viena no 9 (deviņām) Rīgas tiesu apgabala tiesām (Latvijā ir vēl Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales tiesu apgabalu tiesas), kurā, kā redzams, “zemes jaunbaronu” lietas, tāpat kā RAT, izskata “tumsā ievēlētie īpaši” tiesneši. Turklāt, “datorizētās un nejaušās” lietu sadales rezultātā dažiem no minētajiem “īpašiem” tiesnešiem “jaunbaronu” lietas bieži vien tiek sadalītas pa divām lietām vienam “īpašam” tiesnesim vienā lietu sadales dienā.
Par to, kādā veidā daži no minētājiem “īpašiem” pieņem lēmumus, rakstīsim nākamajā publikācijā, tomēr aicinām plašu sabiedrību konstruktīvai diskusijai par tādas “nejaušas datorizētās” lietas sadales procedūras pieļaujamību Latvijas tiesu sistēmā.
* Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība
[1] Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Consumer
[2] Skat. https://www.pietiek.com/raksti/zemes_baronu_astonkajis_vai_latvijas_tiesas_konsumacija
[3] Skat. http://www.press.lv/post/sprut-zemelnyh-baronov-ili-konsumatsiya-sudov/
[4] Skat. RAT Lietu sadales plānu šeit: https://www.tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-apgabaltiesa-666/LietuSadale
[5] Skat. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/saeimas-komisija-asas-diskusijas-par-zemes-piespiedu-atpirksanu-zem-daudzdzivoklu-majam.a29361
[6] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201809.html
[7] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201810.html
[8] Skat.http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201811.html
[9] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201812.html
[10] Skat. RPVPT Lietu sadales plānu šeit: https://www.tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-841/LietuSadale
[11] Skat. Tieslietu ministrijas skaidrojums par Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajiem jautājumiem šeit: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/piespiedu-nomas-tiesisko-attiecibu-aktualie-jautajumi
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
