Iesaki rakstu: 
2018.gada 15. augustā NĪLA jau rakstīja par “zemes baronu” iespējamu atbalstu Latvijas tiesā un publikācija “Zemes baronu” astoņkājis, vai Latvijas tiesas konsumācija[1]? portālā Pietiek[2] bija pārtulkota arī krievu valodā[3]. Kāda ir situācija šajā jautājumā uz pašlaik?
Pirmkārt, precizēsim NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪLA), kuras dibināšanas pamatmērķis ir visu Latvijas Nekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) lietotāju interešu aizstāvēšana, iepriekšējā publikācijā pieļauto kļūdu. Proti, NĪLA aicināja žurnālistus pieprasīt no Rīgas apgabaltiesas (RAT) un Tiesu administrācijas, kas uztur TIS, informāciju par civillietu sadalīšanas kritērijiem.
Atbilstoši RAT Lietu sadales plānam par procedūru atbildīgā amatpersona - kancelejas vadītāja I.S., iespējams, ar roku atzīmē “īpašus tiesnešus” pirms lietu datorizētās sadalīšanas, tādējādi padarot procedūru par precīzi kontrolējamu, kad katra konkrētā lieta tiek sadalīta konkrētiem tiesnešiem. Tieši publikācijas tapšanas laika periodā kancelejas vadītāja I.S. bija atvaļinājumā, tādējādi par lietu “datorizēto” sadalīšanu tajā laikā ir atbildīga viņas aizvietotāja.
Tas tomēr nemaina lietas būtību: atbilstoši RAT tiesu sēžu kalendāram 2018.gada septembrī un oktobrī, kas ir brīvi pieejams Tiesu informācijas sistēmā (turpmāk - TIS) – skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/index_201808.html, “baronu impērijas” civillietas, kas RAT tiek datorizēti sadalītas “automātiski un nejaušā kārtībā”, dīvainā kārtā nonāk pie vieniem un tiem pašiem 14 (četrpadsmit) no 37 (trīsdesmit septiņiem)[4] RAT tiesnešiem - Civillietu kolēģijas tiesas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai (3 lietas), Laumai Volbergai (3 lietas), Ilzei Ramanei (2 lietas), Olitai Blumfeldei (3 lietas).
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” lietas RAT uzticēts izskatīt arī tiesnešiem Leldei un Inesei Graudai, Ligitai Gavarei, Mārtiņam Sviķim, RAT priekšsēdētājas p.i. viņas prombūtnes laikā Dzintrai Baltai, Mildai Zelmenei, Lidijai Pličai, Inesei Strelčai, Ilzei Celmiņai un Svetlanai Beļajevai – pa vienai lietai katram no tiesnešiem. Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvajai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētās sadalīšanas” rezultātā nav pielaisti.
2018.gada 25.septembrī Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisija asās diskusijās izskatīja jautājumu par tādu “problēmas atrisināšanas” variantu kā piespiedu nomā esošo zemes gabalu izpirkšanu[5]. Ņemot vērā priekšvēlēšanas kampaņu, jautājuma galīga atrisināšana būs, iespējams, jau citu Saeimas deputātu uzdevums, tomēr “baronu” ierosinātie tiesvedības procesi, kuru skaits jau skaitāms simtos.
Šoreiz NĪLA pētīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas (turpmāk – RPVPT) tiesas sēžu kalendāru 2018.gada septembrī[6], oktobrī[7], novembrī[8] un decembrī[9]. Situācija RPVPT ir absolūti līdzīga situācijai RAT un ir sekojoša.
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” 50 (piecdesmit!) lietas tiesa “datorizēti” uzticēja izskatīt šiem 17 (septiņpadsmit) no 43 (četrdesmit trim)[10] RPVPT tiesnešiem: Ina Baiko, Imants Dzenis, Svens Lorencs, Aelita Ignatjeva, Kristīne Zdanovska, Inese Strode, Antra Zute, - pa vienai lietai katram no tiesnešiem, kopā 7 lietas; Agnese Feldmane (2 lietas), Inga Pujate (2 lietas), Inguna Casno (2 lietas), Rinalds Silakalns (3 lietas), Sandra Meliņa (4 lietas), Inese Sniķere (5 lietas), Inga Krigena-Jurkāne (5 lietas), Kristīne Maike (5 lietas), Doloresa Bambere (6 lietas). Visvairāk “zemes jaunbaronu” lietas RPVPT “datorizēti” sadalīja tiesnesei Anitai Moļņikai – 9 lietas(!). Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvajai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētās sadalīšanas” rezultātā, tāpat kā RAT, nav pielaisti.
Atgādināsim, ka šajā gadījumā runa ir par zemi, kas iegūta un ir nevis vēsturisko zemes īpašnieku vai viņu mantinieku īpašums likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta pirmās daļas izpratnē[11], bet zeme, ko gan no mantiniekiem nopirka komersants komercdarījumu rezultātā un tikai ar mērķi gūt peļņu. Proti, “jaunbaronu” lietās nevar būt ne runas par vēsturisko zemes īpašnieku un/vai viņu mantinieku īpašuma tiesību aizsardzību.
Vēršam valsts tiesībsargājošu institūciju un sabiedrības uzmanību, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir tikai viena no 9 (deviņām) Rīgas tiesu apgabala tiesām (Latvijā ir vēl Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales tiesu apgabalu tiesas), kurā, kā redzams, “zemes jaunbaronu” lietas, tāpat kā RAT, izskata “tumsā ievēlētie īpaši” tiesneši. Turklāt, “datorizētās un nejaušās” lietu sadales rezultātā dažiem no minētajiem “īpašiem” tiesnešiem “jaunbaronu” lietas bieži vien tiek sadalītas pa divām lietām vienam “īpašam” tiesnesim vienā lietu sadales dienā.
Par to, kādā veidā daži no minētājiem “īpašiem” pieņem lēmumus, rakstīsim nākamajā publikācijā, tomēr aicinām plašu sabiedrību konstruktīvai diskusijai par tādas “nejaušas datorizētās” lietas sadales procedūras pieļaujamību Latvijas tiesu sistēmā.
* Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība
[1] Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Consumer
[2] Skat. https://www.pietiek.com/raksti/zemes_baronu_astonkajis_vai_latvijas_tiesas_konsumacija
[3] Skat. http://www.press.lv/post/sprut-zemelnyh-baronov-ili-konsumatsiya-sudov/
[4] Skat. RAT Lietu sadales plānu šeit: https://www.tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-apgabaltiesa-666/LietuSadale
[5] Skat. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/saeimas-komisija-asas-diskusijas-par-zemes-piespiedu-atpirksanu-zem-daudzdzivoklu-majam.a29361
[6] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201809.html
[7] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201810.html
[8] Skat.http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201811.html
[9] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201812.html
[10] Skat. RPVPT Lietu sadales plānu šeit: https://www.tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-841/LietuSadale
[11] Skat. Tieslietu ministrijas skaidrojums par Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajiem jautājumiem šeit: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/piespiedu-nomas-tiesisko-attiecibu-aktualie-jautajumi
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
