Iesaki rakstu: 
15. augustā un 1.oktobrī NĪLA jau rakstīja par “zemes baronu”[1] iespējamu atbalstu Latvijas tiesā savās publikācijās “Zemes baronu” astoņkājis, vai Latvijas tiesas konsumācija[2]? kā arī publikācijā “Zemes baronu” lobijs “taisnīgajā” Latvijas tiesā?[3] Pašlaik ir saņemti divu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas “īpašo”, “baronu” lietu izskatīšanai pielaisto tiesnešu Rinalda Silakalna un Agneses Feldmanes lēmumi, kas atklāti un pretlikumīgi atbalsta negodprātīgu naudas izņemšanas shēmu no daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz “baroniem” piederošās zemes, dzīvokļu īpašnieku kabatām.
2018.gada 11. decembrī plkst. 13.00 Rīgas apgabaltiesas tiesnešu “zvaigžņu sastāvs” - tiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, viņas vietniece Dzintra Balta un Civillietu departamenta priekšsēdētāja Līga Blūmiņa - izskatīs blakus sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas divu tiesnešu - R.Silakalna un A.Feldmanes - lēmumiem savstarpēji saistītajās civillietās Nr.C30510018 Nr.C30475318. Tiesas sēde ir atklāta - aicinām preses pārstāvjus un visas ieinteresētās personas piedalīties, lai informētu par procesu plašu sabiedrību un tādējādi izvilkt “baronu netīras lietas” gaismā!
“Baronu” lietās realizētā shēma ir vienkārša: bez iepriekšējas zemes nomas maksas rēķinu piestādīšanas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašniece AS “Pilsētas zemes dienests” uzreiz iesniedz pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atbilstoši Civilprocesa likuma 50.1 nodaļai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā, par pieteikumu pamatu iesniedzot rēķinus, kas nebija piegādāti zemes lietotājiem un par kuriem viņi varēja vispār neko nezināt.
Vienā no iepriekš minētajām lietām zemesgrāmatu nodaļu tiesnese, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 406.7 un 406.8 pantu, pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, jo “parādnieks” vismaz saņēma tiesneses nosūtīto “baronu” pieteikumu un cēla pret to savus iebildumus, bet otrajā lietā “parādnieks” nemaz nezināja nedz par “baronu” rēķinu, nedz par pieteikumu, nedz par mākslīgi izveidotā “parāda” esamību, tādējādi zemesgrāmatas tiesnese, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 406.2 panta otro daļu un 406.4 panta pirmo daļu, pieņēma lēmumu par atteikumu pieņemt “baronu” pieteikumu.
Ir svarīgi pieminēt “baronu” rēķinos noteiktos termiņus, kurus neievērojot, “baroni” iesniedz pieteikumus pret zemes lietotājiem: aprakstītajā piemērā rēķina (kuru zemes lietotājs pat nebija redzējis) izrakstīšanas datums – 04.12.2017., saistības izpildes termiņš – 13.12.2017., pieteikuma par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniegšanas datums rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai – 20.12.2017., proti - jau pēc 16 dienām pēc rēķina izrakstīšanas datuma.
Tālāk abos gadījumos – gan saņemot rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu par lietas izbeigšanu, gan arī – par atteikumu pieņemt pieteikumu, “baroni”, izmantojot jau samaksātās valsts nodevas kvītis, iesniedza jaunus pieteikumus pirmās instances tiesā, kura iepriekš minētos pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā uzskatīja par ārpustiesas kārtības ievērošanu no “baronu” puses. Kaut gan šajā gadījumā, it īpaši ņemot vērā lēmumus par atteikumu pieņemt pieteikumu, arī pirmās instances tiesas tiesnešu pienākums bija atteikt pieņemt “baronu” pieteikumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 7.punktu, jo prasītājs nav ievērojis attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai, bet otro lietu – atteikt pieņemt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 4.punktu, jo tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata (šajā gadījumā abus pieteikumus “baroni” iesniedza pret viena daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa kopīpašniekiem).
Tālāk “baroni” iesniedz tiesā pieteikumu par lietas izbeigšanu un tiesneši abās lietās pieņem attiecīgus lēmumus – izbeigt tiesvedību lietās, bet nevis pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu, vai atstāj prasību bez izskatīšanas uz 219.panta pirmās daļas 1. punkta pamata, kad prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības, jo persona nav ievērojusi attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veikusi likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai, bet gan – uz 223.panta 4. punkta pamata, jo prasītājs atteicies no prasības un tādējādi, lūk, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta otrās daļas trešo teikumu, piespriež no absolūti nevainīgajiem zemes lietotājiem, kuriem “baroni” apzināti nepiestādīja rēķinus par zemes lietošanu, visus “baronu” samaksātos tiesas izdevumus, tajā skaitā fiktīvus, civillietā iesniegtos, bet “baronu” neapmaksātos paši sev – N.Šlitkem un A.Snipei – piestādītos rēķinus, jo “īpašie” tiesneši rēķinu neapmaksāšanas faktu “nesaredzēja”.
Ir pienācis laiks atcerēties par “tumsā ievēlētajiem īpašajiem” tiesnešiem, kuri vienīgi ir pielaisti katrā tiesas iestādē “baronu” lietu izskatīšanai, un mēģināsim atbildēt uz jautājumu: kam šī shēma ir izdevīga? Pirmkārt, “baroniem”, kuri tiesvedības gaita neko nezaudē. Otrkārt, droši vien “īpašiem” tiesnešiem, kuru iespējamo korumpētību mēs ar jums noteikti pierādīt nevarēsim. Treškārt, valstij, jo visas valsts nodevas – gan tās, ko samaksāja “baroni”, gan arī zemes lietotāju nodevas apelācijas un kasācijas instancēm, pārsūdzot “īpašo” tiesnešu pieņemtos lēmumus, aprakstītajā shēmā apmaksā mākslīgi padarītais par “parādnieku” nevainīgs zemes lietotājs.
Nobeigumā statistika par tiesvedību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā (RPVPT), Rīgas rajona tiesā Jūrmalā (RRT) un Rīgas apgabaltiesā (RAT) 2018.gada decembrī, kas papildina iepriekš minēto un jau publicēto statistiku par “īpašiem” tiesnešiem, kuriem “datorizētā un nejaušā kārtībā” tika sadalītas izskatīšanai “baronu” lietas.
RPVPT 9 (deviņi) “tumsā ievēlētie īpašie” tiesneši no 37 (trīsdesmit septiņiem), kuri 2018.gada decembrī izskatīs 18 “baronu” lietas: Kristīne Maike uzreiz izskatīs 4 (četras) lietas, bet Inga Krigena-Jurkāne, Inese Sniķere un Doloresa Bambere – pa 3 (trim) lietām, turklāt Doloresa Bambere visas 3 (trīs) lietas izskatīs vienā decembra tiesas dienā – 17.12.2018.
Kristīne Maike izskatīs 4 (četras) “baronu” lietas: 03.12.2018. C30454317, ar prasītāju SIA Kredītuzraudzības birojs, Zemes reformas komiteja, AS Pilsētas zemes dienests, 20.12.2018. - lietu C30482917 ar prasītāju SIA Kredītuzraudzības birojs, AS Pilsētas zemes dienests pret vienu atbildētāju un tajā pašā dienā - lietu C30476317 ar prasītāju SIA Kredītuzraudzības birojs, Zemes reformas komiteja – pret 13 (trīspadsmit) atbildētājiem, kā arī 28.12.2018. - lietu C30495917 ar prasītāju Zemes reformas komiteja, AS Pilsētas zemes dienests, AS Latzemes aktīvi – pret vienu atbildētāju;
Pankina Irēna 05.12.2018. izskatīs lietu C30613518, ar prasītāju ZEMES ĪPAŠNIEKU ĢILDE, Akciju sabiedrība;
Ilona Rūķe 05.12.2018. izskatīs lietu C30498017, ar prasītāju Kredītuzraudzības birojs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Latzemes aktīvi, Akciju sabiedrība – pret 3 (trim) atbildētājiem;
Rinalds Silakalns, par kura lēmumu civillietā Nr. C30510018 iesniegto blakus sūdzību izskatīs RAT tiesnešu “zvaigžņu sastāvs” 11.12.2018., 07.12.2018. izskatīs civillietu C30494617 ar prasītāju Kredītuzraudzības birojs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Zemes reformas komiteja – pret 3 (trim) atbildētājiem;
Inga Krigena-Jurkāne (3 lietas) ar to pašu prasītāju Zemes reformas komiteja, Latzemes aktīvi, Akciju sabiedrība, Kredītuzraudzības birojs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību: 10.12.2018. izskatīs lietu C30465417 – pret 14(četrpadsmit!) atbildētājiem, lietu C30465917 – pret vienu atbildētāju, kā arī lietu C30467017 – pret vienu atbildētāju;
Inese Sniķere - 3 lietas ar to pašu prasītāju Kredītuzraudzības birojs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Zemes reformas komiteja: 14.12.2018. izskatīs lietu C30478117 - pret 4(četriem) atbildētājiem, bet 17.12.2018. - uzreiz divas lietas: C30475117 - pret 5(pieciem) atbildētājiem, kā arī lietu C30485317 - pret vienu atbildētāju.
Doloresa Bambere 17.12.2018. izskatīs uzreiz 3 lietas ar to pašu prasītāju Kredītuzraudzības birojs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Zemes reformas komiteja: C30502017 – pret vienu atbildētāju, C30503517 – pret 3(trim) atbildētājiem, kā arī C30503417 – pret 3(trim) atbildētājiem;
Sandra Meliņa 17.12.2018. izskatīs lietu C30646517 ar prasītāju Pilsētas zemes dienests, Akciju sabiedrība pret vienu atbildētāju.
Antra Zute 20.12.2018. izskatīs lietu C30476317 ar prasītāju SIA Kredītuzraudzības birojs,, Zemes reformas komiteja – pret 13 (trīspadsmit) atbildētājiem.
Līdzīga situācija arī citās tiesās, un svarīgs ir “baronu” tiesvedības mērogs, kad tikai vienā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā viena mēneša laikā - 2018.gada decembrī - izskatītās 18 lietas, kurās atbildētāju skaits ir 70 (septiņdesmit) personas.
Atkārtoti vēršam valsts tiesībsargājošu institūciju un sabiedrības uzmanību, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir tikai viena no 9 (deviņām) Rīgas tiesu apgabala tiesām (Latvijā ir vēl Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales tiesu apgabalu tiesas), kurā, kā redzams, “zemes jaunbaronu” lietas, tāpat kā RAT, izskata “tumsā ievēlētie īpašie” tiesneši. Turklāt “datorizētās un nejaušās” lietu sadales rezultātā dažiem no minētajiem “īpašiem” tiesnešiem “jaunbaronu” lietas bieži vien tiek sadalītas pa divām lietām vienam “īpašam” tiesnesim vienā lietu sadales dienā. Tas, kādā veidā daži no minētājiem “īpašiem” pieņem lēmumus, ir aprakstīts iepriekš.
Aicinām preses pārstāvjus un visas ieinteresētās personas 2018.gada 11. decembrī plkst.13.00 piedalīties civillietās Nr.C30510018 izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā, kur lietu izskatīs RAT tiesnešu “zvaigžņu sastāvs”, lai informētu par procesu plašu sabiedrību un tādējādi izvilkt “baronu netīras ietas” gaismā. Dievs, svētī Latviju!
* Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība
[1]https://pietiek.org/raksti/zemes_piespiedu_noma_iss_celvedis_par_normunda_slitkes_darbibas_merogiem_un_ipatnibam
[2] Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Consumer
[3] Skat. https://pietiek.com/raksti/zemes_baronu_lobijs_taisnigaja_latvijas_tiesa
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
