Zemesgrāmatas informācija rāda – pretēji deklārācijā ierakstītajam tiesnese tomēr nav pārdevusi dzīvokli pati sev
PIETIEK25.05.2021.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija apliecina: Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone pretēji viņas valsts amatpersonas deklarācijā ierakstītajam tomēr nav dzīvokli Rīgā, Ruses ielā pārdevusi pati sev, - 45 000 eiro viņa saņēmusi no pilnīgi citas personas.
Pietiek jau informēja – tas var šķist absurds, bet Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju publiskajā datu bāzē atrodamā Rīgas apgabaltiesneses Irīnas Jansones deklarācija ļauj tajā uzrādītos faktus izprast tikai vienā veidā – augstā amatpersona 2019. gadā ir pārdevusi dzīvokli... pati sev.
Kā rāda tiesneses I. Jansones amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, viņa gadu beigusi ar trim deklarējamiem nekustamajiem īpašumiem – kopīpašumā esošu dzīvokli Rīgā, vēl vienu īpašumā esošu dzīvokli Rīgā un vēl vienu Carnikavā esošu īpašumu, kas apzīmēts kā „pārējie”.
2019. gadā viņas nekustamo īpašumu sarakstā notikušas būtiskas pārmaiņas, - tagad viņas lietošanā ir zeme un ēkas Carnikavas novadā, tur viņai kopīpašumā ir arī zeme, deklarācijā joprojām ir Rīgā kopīpašumā esošs dzīvoklis, bet īpašumā bijušā Rīgas dzīvokļa vietā nācis Ādažu novadā kopīpašumā esošs dzīvoklis.
Šīs pārmaiņas ir izsekojamas arī tiesneses deklarētajos darījumos: dzīvokli Rīgā, Ruses ielā viņa pārdevusi par 45 000 eiro, bet par dzīvokļa iegādi Ādažos veikusi pirmo iemaksu 10 000 eiro apmērā.
Taču jautājumus rada I. Jansones deklarētie 2019. gada ienākumi: ja ticēt deklarētajām ziņām, tad dzīvokli Ruses ielā viņa par 45 000 eiro ir pārdevusi... pati sev. „JANSONE IRĪNA, Ienākums no īpašuma pārdošanas 45000.00 EUR,” viņa uzrādījusi publiski pieejamajā amatpersonas deklarācijā kā vienu no deklarētajiem ienākumu avotiem.
Tomēr zemesgrāmatas informācija tagad skaidri apliecina, ka tā tomēr nav taisnība, - tiesnese nepilnus
Pietiek jau informēja, ka interesants ir arī tiesneses iegādātā Ādažu dzīvokļa cenas jautājums. 2018. gada beigās viņas deklarētās parādsaistības bijušas 31 419 eiro, bet nākamajā deklarācijā viņa norādījusi, ka 2019. gadā veikusi kredīta atmaksu 18 348 eiro apmērā, kā rezultātā gada beigās viņas parādsaistības bijušas tikai 10 275 eiro.
Taču jāņem vērā, ka 2019. gadā viņa kopīpašumā iegādājusies dzīvokli Ādažos, par kuru pirmā iemaksa bijusi 10 000 eiro (šī summa atbilst tai, ko tiesnesei uzdāvinājusi māte), bet dzīvokļa iegādei ņemts kredīts I. Jansones deklarācijā nav uzrādīts. Pat, ja kredītu būtu ņēmis tiesneses dzīvesbiedrs, vienalga, ņemot vērā, ka runa ir par kopīpašumu, kredītaistībām, visticamākais, vajadzētu attiekties uz visiem īpašniekiem, kas dzīvokli iegādājušies kopējā īpašumā.
Attiecībā uz šo nepilnus
Seko mums 
Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
