Zemesgrāmatas informācija rāda – pretēji deklārācijā ierakstītajam tiesnese tomēr nav pārdevusi dzīvokli pati sev
PIETIEK25.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija apliecina: Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone pretēji viņas valsts amatpersonas deklarācijā ierakstītajam tomēr nav dzīvokli Rīgā, Ruses ielā pārdevusi pati sev, - 45 000 eiro viņa saņēmusi no pilnīgi citas personas.
Pietiek jau informēja – tas var šķist absurds, bet Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju publiskajā datu bāzē atrodamā Rīgas apgabaltiesneses Irīnas Jansones deklarācija ļauj tajā uzrādītos faktus izprast tikai vienā veidā – augstā amatpersona 2019. gadā ir pārdevusi dzīvokli... pati sev.
Kā rāda tiesneses I. Jansones amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, viņa gadu beigusi ar trim deklarējamiem nekustamajiem īpašumiem – kopīpašumā esošu dzīvokli Rīgā, vēl vienu īpašumā esošu dzīvokli Rīgā un vēl vienu Carnikavā esošu īpašumu, kas apzīmēts kā „pārējie”.
2019. gadā viņas nekustamo īpašumu sarakstā notikušas būtiskas pārmaiņas, - tagad viņas lietošanā ir zeme un ēkas Carnikavas novadā, tur viņai kopīpašumā ir arī zeme, deklarācijā joprojām ir Rīgā kopīpašumā esošs dzīvoklis, bet īpašumā bijušā Rīgas dzīvokļa vietā nācis Ādažu novadā kopīpašumā esošs dzīvoklis.
Šīs pārmaiņas ir izsekojamas arī tiesneses deklarētajos darījumos: dzīvokli Rīgā, Ruses ielā viņa pārdevusi par 45 000 eiro, bet par dzīvokļa iegādi Ādažos veikusi pirmo iemaksu 10 000 eiro apmērā.
Taču jautājumus rada I. Jansones deklarētie 2019. gada ienākumi: ja ticēt deklarētajām ziņām, tad dzīvokli Ruses ielā viņa par 45 000 eiro ir pārdevusi... pati sev. „JANSONE IRĪNA, Ienākums no īpašuma pārdošanas 45000.00 EUR,” viņa uzrādījusi publiski pieejamajā amatpersonas deklarācijā kā vienu no deklarētajiem ienākumu avotiem.
Tomēr zemesgrāmatas informācija tagad skaidri apliecina, ka tā tomēr nav taisnība, - tiesnese nepilnus
Pietiek jau informēja, ka interesants ir arī tiesneses iegādātā Ādažu dzīvokļa cenas jautājums. 2018. gada beigās viņas deklarētās parādsaistības bijušas 31 419 eiro, bet nākamajā deklarācijā viņa norādījusi, ka 2019. gadā veikusi kredīta atmaksu 18 348 eiro apmērā, kā rezultātā gada beigās viņas parādsaistības bijušas tikai 10 275 eiro.
Taču jāņem vērā, ka 2019. gadā viņa kopīpašumā iegādājusies dzīvokli Ādažos, par kuru pirmā iemaksa bijusi 10 000 eiro (šī summa atbilst tai, ko tiesnesei uzdāvinājusi māte), bet dzīvokļa iegādei ņemts kredīts I. Jansones deklarācijā nav uzrādīts. Pat, ja kredītu būtu ņēmis tiesneses dzīvesbiedrs, vienalga, ņemot vērā, ka runa ir par kopīpašumu, kredītaistībām, visticamākais, vajadzētu attiekties uz visiem īpašniekiem, kas dzīvokli iegādājušies kopējā īpašumā.
Attiecībā uz šo nepilnus
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
