Zemkopības ministra komfortam biznesa klasē šogad no nodokļu maksātāju līdzekļiem iztērēti gandrīz 9000 eiro
PIETIEK16.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) šogad lidojumos uz nodokļu maksātāju rēķina tikai vienreiz izmantojis ekonomisko klasi, bet visas pārējās reizes izvēlējies biznesa un korporatīvās biznesa klases komfortu, kopā šīm ērtībām notērējot gandrīz 9000 eiro.
Interese par Gerharda lidojumiem radās, kad atklājās, ka viņa vēlēšanās 5. septembrī pat ne pusotru stundu ilgo lidojumu no Varšavas uz Rīgu pavadīt lidmašīnas biznesa klasē Latvijas nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi 460,65 eiro. Tas nozīmēja, ka zemkopības ministra vēlēšanās ļoti īsu lidojumu pavadīt tieši biznesa un nevis ekonomiskās klases krēslā no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas papildus prasīja 130 eiro.
Pēc oficiāla informācijas pieprasījuma Zemkopības ministrijas sagatavotā informācija tagad liecina, ka šis nav bijis izņēmums, - pat visīsākajos maršrutos Gerhards uz nodokļu maksātāju rēķina šogad pat visīsākajos maršrutos ir vizinājies tikai un vienīgi biznesa un korporatīvajā biznesa klasē, kas kopā nodokļu maksātājiem izmaksājis 8921 eiro. Vienīgais izņēmums ir bijis īsiņš lidojums no Varšavas uz Krakovu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punktu ceļa (transporta) izdevumus Ministru kabineta locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem.
Š noteikumi gan nevis uzliek par pienākumu augstām valsts amatpersonām savām dienesta braucienu vajadzībām obligāti izmantot biznesa klasi, bet tikai dod tādu iespēju. Tomēr uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ Gerhards stundu ilgam lidojumam izvēlējās biznesa klasi tā vietā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju līdzekļus un lidotu ekonomiskajā klasē, neatbildēja ne ministrs, ne viņa biroja vadītājs.
Izliekoties, ka jautājums nav saprotams, Gerharda biroja vadītājs tikai vēlreiz atkārtoja: „Paskaidroju, ka minētais normatīvais akts paredz iespēju norādītajām amatpersonām izmantot darba vizīšu un komandējumu ceļa/transporta pakalpojumus, kas iekļaujas normatīvā akta robežās, t.sk. līdz biznesa klases tarifam ieskaitot.”
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
