Zemkopības ministra komfortam biznesa klasē šogad no nodokļu maksātāju līdzekļiem iztērēti gandrīz 9000 eiro
PIETIEK16.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) šogad lidojumos uz nodokļu maksātāju rēķina tikai vienreiz izmantojis ekonomisko klasi, bet visas pārējās reizes izvēlējies biznesa un korporatīvās biznesa klases komfortu, kopā šīm ērtībām notērējot gandrīz 9000 eiro.
Interese par Gerharda lidojumiem radās, kad atklājās, ka viņa vēlēšanās 5. septembrī pat ne pusotru stundu ilgo lidojumu no Varšavas uz Rīgu pavadīt lidmašīnas biznesa klasē Latvijas nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi 460,65 eiro. Tas nozīmēja, ka zemkopības ministra vēlēšanās ļoti īsu lidojumu pavadīt tieši biznesa un nevis ekonomiskās klases krēslā no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas papildus prasīja 130 eiro.
Pēc oficiāla informācijas pieprasījuma Zemkopības ministrijas sagatavotā informācija tagad liecina, ka šis nav bijis izņēmums, - pat visīsākajos maršrutos Gerhards uz nodokļu maksātāju rēķina šogad pat visīsākajos maršrutos ir vizinājies tikai un vienīgi biznesa un korporatīvajā biznesa klasē, kas kopā nodokļu maksātājiem izmaksājis 8921 eiro. Vienīgais izņēmums ir bijis īsiņš lidojums no Varšavas uz Krakovu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punktu ceļa (transporta) izdevumus Ministru kabineta locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem.
Š noteikumi gan nevis uzliek par pienākumu augstām valsts amatpersonām savām dienesta braucienu vajadzībām obligāti izmantot biznesa klasi, bet tikai dod tādu iespēju. Tomēr uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ Gerhards stundu ilgam lidojumam izvēlējās biznesa klasi tā vietā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju līdzekļus un lidotu ekonomiskajā klasē, neatbildēja ne ministrs, ne viņa biroja vadītājs.
Izliekoties, ka jautājums nav saprotams, Gerharda biroja vadītājs tikai vēlreiz atkārtoja: „Paskaidroju, ka minētais normatīvais akts paredz iespēju norādītajām amatpersonām izmantot darba vizīšu un komandējumu ceļa/transporta pakalpojumus, kas iekļaujas normatīvā akta robežās, t.sk. līdz biznesa klases tarifam ieskaitot.”
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
