Zemkopības ministra komfortam biznesa klasē šogad no nodokļu maksātāju līdzekļiem iztērēti gandrīz 9000 eiro
PIETIEK16.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) šogad lidojumos uz nodokļu maksātāju rēķina tikai vienreiz izmantojis ekonomisko klasi, bet visas pārējās reizes izvēlējies biznesa un korporatīvās biznesa klases komfortu, kopā šīm ērtībām notērējot gandrīz 9000 eiro.
Interese par Gerharda lidojumiem radās, kad atklājās, ka viņa vēlēšanās 5. septembrī pat ne pusotru stundu ilgo lidojumu no Varšavas uz Rīgu pavadīt lidmašīnas biznesa klasē Latvijas nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi 460,65 eiro. Tas nozīmēja, ka zemkopības ministra vēlēšanās ļoti īsu lidojumu pavadīt tieši biznesa un nevis ekonomiskās klases krēslā no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas papildus prasīja 130 eiro.
Pēc oficiāla informācijas pieprasījuma Zemkopības ministrijas sagatavotā informācija tagad liecina, ka šis nav bijis izņēmums, - pat visīsākajos maršrutos Gerhards uz nodokļu maksātāju rēķina šogad pat visīsākajos maršrutos ir vizinājies tikai un vienīgi biznesa un korporatīvajā biznesa klasē, kas kopā nodokļu maksātājiem izmaksājis 8921 eiro. Vienīgais izņēmums ir bijis īsiņš lidojums no Varšavas uz Krakovu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punktu ceļa (transporta) izdevumus Ministru kabineta locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem.
Š noteikumi gan nevis uzliek par pienākumu augstām valsts amatpersonām savām dienesta braucienu vajadzībām obligāti izmantot biznesa klasi, bet tikai dod tādu iespēju. Tomēr uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ Gerhards stundu ilgam lidojumam izvēlējās biznesa klasi tā vietā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju līdzekļus un lidotu ekonomiskajā klasē, neatbildēja ne ministrs, ne viņa biroja vadītājs.
Izliekoties, ka jautājums nav saprotams, Gerharda biroja vadītājs tikai vēlreiz atkārtoja: „Paskaidroju, ka minētais normatīvais akts paredz iespēju norādītajām amatpersonām izmantot darba vizīšu un komandējumu ceļa/transporta pakalpojumus, kas iekļaujas normatīvā akta robežās, t.sk. līdz biznesa klases tarifam ieskaitot.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
