Zemkopības ministrija vēlas mākslīgi noskaņot meža īpašniekus pret dabas aizsardzību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība23.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dabas aizsardzības organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Dabas fonds – uzskata, ka meža īpašniekiem jāsaņem atbilstošas kompensācijas par dabas aizsardzības prasību radītajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un papildus ir nepieciešami arī alternatīvi kompensāciju mehānismi. Šobrīd kompensāciju sistēmas sakārtošanu apdraud Zemkopības ministrijas plāni finansējuma sadalīšanai nākošajā plānošanas periodā.
Līdz šim finansējuma avots kompensāciju izmaksai ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļi, ko Latvijā pārvalda Zemkopības ministrija. Taču, neskatoties uz meža īpašnieku neapmierinātību un vides organizāciju atkārtotu jautājuma aktualizēšanu, nākošajā plānošanas periodā (2023.–2027. gadā) Zemkopības ministrija uz pusi samazinājusi šim mērķim paredzēto finansējumu, saglabājot esošo kompensāciju lielumu un paredzot tās izmaksāt tikai trīs gadus.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Mežu saglabāšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ļaujot tiem tuvoties dabiskam stāvoklim, ir būtisks pasākums ne tikai dabas daudzveidības saglabāšanai, bet arī oglekļa piesaistes veicināšanai. Ir pilnīgi nepieņemami, ka Zemkopības ministrija plāno samazināt finansējumu, kuru par svarīgu atzinuši gan mežu īpašnieki, gan vides organizācijas. Šo soli varu vērtēt tikai kā vēlmi mākslīgi noskaņot meža īpašniekus pret dabas aizsardzību.”
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, norāda: “Divas trešdaļas no Latvijas mazo ērgļu populācijas ligzdo privātos mežos, līdz ar to šīs sugas aizsardzību nav iespējams nodrošināt, neskarot privāto meža īpašnieku intereses. Aptuveni desmito daļu no neaizsargātajām ligzdām katru gadu ietekmē mežsaimnieciskā darbība. Viens no iemesliem, kas to veicina, ir nepilnības pastāvošajā kompensāciju sistēmā, kura neveicina godīgu un veselīgu attieksmi pret dabas vērtību saglabāšanu mežos.
Ar nolūku meklēt risinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2019. gadā izveidoja darba grupu, kas nāca klajā ar ieteikumiem esošās kompensāciju sistēmas uzlabošanai, cita starpā paredzot arī iespēju īpašniekiem vairāku gadu laikā izmaksāt pilnu koksnes tirgus cenu. Ir kritiski svarīgi, lai šie ieteikumi tiktu ieviesti dzīvē, tomēr šobrīd paredzētā ievērojamā līdzekļu samazināšana plānoto uzlabojumu ieviešanu padarīs ievērojami grūtāku vai pat neiespējamu.”
Latvijas Republikas Satversme paredz, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, līdz ar to tiesības uz privāto īpašumu nav neierobežotas. Normatīvajos aktos noteikti zemes īpašnieku pienākumi saistībā ar dabas vērtību saglabāšanu, tajā skaitā paredzot mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus. Lai meža īpašniekiem, rūpējoties par dabu, nebūtu jācieš nesamērīgi zaudējumi, valstī ir izveidots kompensāciju mehānisms. Atkarībā no noteikto ierobežojumu stingrības meža īpašnieks ir tiesīgs saņemt ikgadējo kompensāciju 45–160 euro/ha apmērā. Kompensācijas pamatā tiek segtas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Šobrīd kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atsver meža aprites ciklā zaudēto peļņu, taču tas neapmierina daļu no īpašniekiem, jo viņi rēķinājušies ar lielākiem ienākumiem uzreiz, koksni pārdodot.
Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzskata, ka ikgadējiem kompensāciju maksājumiem vajadzētu būt lielākiem un būtu nepieciešami arī alternatīvi kompensāciju mehānismi – vienreizējs maksājums vai zemes atpirkšana.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
