Zemkopības ministrijas ierēdnes bizness: iepirkt pienu Latvijā, pārdot pārstrādātājiem Lietuvā
L. Lapsa14.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr valsts gatavojas sniegt miljonus latu lielu atbalstu jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Latvijā, kādas Jāņa Dūklava vadītās Zemkopības ministrijas atbildīgas ierēdnes uzņēmums nodarbojas ar ko pilnīgi pretēju - ievērojamos apjomos iegādājas pienu no vietējiem lauksaimniekiem un tad kā starpnieks nodod to Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem, gūstot ievērojamu peļņu.
Runa ir par pašlaik bērna kopšanas atvaļinājumā esošo Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Pārtikas nozares nodaļas vadītājas vietnieci Signi Vīlipu un viņas uzņēmumu Sigilo KV.
Pārtikas nozares nodaļas galvenās funkcijas saskaņā ar ministrijas skaidrojumu cita starpā ir arī koordinēt ministrijas viedokļa sagatavošanu par citu ministriju izstrādātajiem dokumentiem, kas skar pārtikas nozari (tostarp nodrošināt Pārtikas nozares padomes darbību) un izstrādāt un pilnveidot Lauku attīstības programmas pasākuma Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana piemērošanas nosacījumus.
Taču, kamēr nodaļa saskaņā ar oficiālo skaidrojumu rūpējas par Latvijas lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanu, nodaļas vadītāja vietniece savā personiskajā biznesā rūpējas par ko pilnīgi citu – kā gūt peļņu no tā, lai kā starpniece iespējami daudz Latvijā izslaukta piena nogādātu Lietuvas pārstrādātājiem pievienotās vērtības ražošanai kaimiņvalstī.
Kā rāda 1979. gadā dzimušās Vīlipas amatpersonas deklarācija un Lursoft datu bāze, viņai pieder 65% kapitāldaļas Jelgavas uzņēmumā Sigilo KV. Savukārt šī uzņēmuma nodarbe cita starpā ir piena iepirkšana no pašmāju zemniekiem un tā tālākpārdošana Lietuvas pārstrādātājiem.
Uz šo nodarbi norādīts arī abos pēdējos uzņēmuma gada pārskatos, un tā uzņēmuma īpašniekiem ir devusi labu peļņu, - Sigilo KV 2010. gada peļņa bijusi 157 tūkstoši latu, un Zemkopības ministrijas amatpersona no šī privātbiznesa pērn dividendēs saņēmusi nepilnus 47,5 tūkstošus latu.
Interesanti, ka tieši Pārtikas nozares nodaļa saskaņā ar ministrijas skaidrojumu ir bijusi tā, kas 2007. gadā aktīvi līdzdarbojusies Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskās programmas izstrādē.
Pietiek trešdien neizdevās noskaidrot, vai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbalsta to, ka viņa vadītās ministrijas darbinieki nodarbojas ar šādu biznesu, vai viņš par to vispār ir lietas kursā un cik vēl šādu uzņēmēju ir ministrijas darbinieku vidū.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
