Iesaki rakstu: 
Vēl viens piliens aizdomu kausā par bankas Citadele pārdošanas aizkulisēm ir detaļas saistībā ar procesu, kādā valdība 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm izlēmusi par ekskluzīvu priekšrocību došanu vienam pretendentam - ASV finanšu fondam Ripplewood Holdings. Valdības loceklis, kura aktīva pozīcija nosvērusi svaru kausus šim pretendentam labvēlīgā virzienā, bijis nevis finanšu vai ekonomikas, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko nenoliedz arī Dūklavs.
Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm kārtējo reizi skatīja ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (kandidēs no Vienotības) virzīto jautājumu par bankas Citadele pārdošanu. Jautājums bija tā noslepenots, ka Ministru kabineta dienaskārtībā parādījās tikai atzīme par Dombrovski kā tā virzītāju un to, ka dokumentiem piešķirts slepenības statuss "dienesta vajadzībām".
Tomēr drīz sekoja neoficiāla informācija, ka lemts par Citadeli un valdība pēc ilgām diskusijām izrādījusi ekskluzīvu pretimnākšanu vienam konkrētam pircējam - ASV Ripplewood Holdings. Jau tonedēļ informēti avoti izteicās, ka aktīvs valdības diskusijās bijis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kura pozīcija cauri valdībai izvilkusi šo lēmumu.
Ekskluzīvu tiesību došana sarunu turpināšanai tikai ar vienu pircēju ir valdībā neierasta prakse. Līdz šim ministri ir centušies izvairīties no atklātas pozicionēšanās, izmantojot to, ka konkrētu piedāvājumu par līguma slēgšanu ar vienu no pretendentiem valdībā virza nolīgtais pārdošanas konsultants vai maksātnespējas administrators, kā tas ir, piemēram, Liepājas metalurga gadījumā.
Dūklavs Pietiek nenoliedz, ka 29. jūlija valdības sēdes slēgtajā daļā paudis pozīciju par bankas Citadele pārdošanu, atbalstot pretimnākšanu tieši Ripplewood. Zemkopības ministrs apgalvo, ka jau sākotnēji, pirms vēl valdībā atklātas pretendentu identitātes, ieņēmis pozīciju, ka atbalstīs to Citadeles pircēju, kurš solīs, ka banka pēc pārdošanas kreditēs lauksaimniekus. No Ripplewood piedāvājuma šāds solījums 29. jūlija sēdē esot izskanējis. Noslepenots ir arī 29. jūlija valdības sēdes protokola punkts, kurā būtu jāatspoguļo gan tas, kas piedalījies diskusijā par Citadeli, gan pieņemtais lēmums.
Neskaidrību rada, kādēļ izteikti aktīvs šajā finanšu jautājumā ir tieši zemkopības ministrs un kas veidojis viņa pozīciju un izpratni par bankas Citadele pārdošanu. Dūklavs Pietiek apgalvo, ka ne ar vienu ārpus valdības slēgtajām sēdēm Citadeles jautājumu nav apspriedis, tostarp neesot ticies ne ar vienu no lobistiem. Ja tā, Ripplewood pārstāvošais privātais konsultants, eksbaņķieriem Valdim Siksnim un Druvim Mūrmanim piederošais Callidus Capital šo Dūklava pozīcijai būtisko faktoru par lauksaimnieku kreditēšanu uzminējuši paši.
Dūklavs atzīst, ka kopš daudzus gadus atpakaļ notikušās sadarbības alus darītavā AS Kimmels Rīga regulāri tiekas ar baņķieri, Baltic International Bank īpašnieku Valēriju Belokoņu, bet ar viņu bankas Citadele pārdošanu apspriedis neesot.
Ņemot vērā Dūklava piederību ZZS, var rasties jautājums, vai zemkopības ministrs, atbalstot priekšrocību došanu pretendentam Ripplewood Holdings, nav pārstāvējis ZZS sadarbības partnera, Ventspils mēra Aivara Lemberga pozīciju. Tomēr pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas gūta no Lemberga pārstāvjiem ārpus politiskās vides, viņiem Dūklava pozīcija bijis pārsteigums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
