Iesaki rakstu: 
Jaguar sporta auto, Porsche un BMW luksus apvidus automašīnas un Mercedes Benz modeļi, kuru cena pārsniedz 100 tūkstošus eiro, - arī šādas automašīnas pēdējos trīs gados gan līzingā, gan par saviem līdzekļiem iegādājušās Latvijas zemnieku saimniecības.
Paši pircēji lielā vienprātībā atsakās no jelkādiem komentāriem par to, kādas tieši funkcijas viņu zemnieku saimniecībās pildīs iegādātie luksus auto. „Man nav jākomentē. Tā ir mana darīšana,” – šī zemnieku saimniecības Sējas īpašnieka, Latvijas miljonāru sarakstā atrodamā Āra Burkāna pirms vairākiem gadiem sniegtā atbilde par viņa jau kārtējo pirkumu ir plaši izplatīta arī tagad.
Tikmēr Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati rāda, ka pēdējos gados zemnieku saimniecību iegādāto luksus auto klāsts kļūst aizvien plašāks. 2016. gadā zemnieku saimniecības bija iegādājušās tikai piecas automašīnas, ko varēja uzskatīt par luksus auto, turklāt trīs no tām tika iegādātas līzingā.
2017. gadā zemnieku saimniecības jau iegādājās kopumā desmit luksus auto, no kuriem četri tika pirkti par saviem līdzekļiem – tostarp arī Porsche Cayenne apvidus automašīna un Jaguar F-Pace (attēlā) sporta auto.
Savukārt pērn Latvijas zemnieku saimniecību autoparks palielinājies par vismaz deviņām luksus automašīnām, kuru vidū ir ne tikai vēl viens Jaguar sporta auto, bet arī BMW 730D sedans, kura cena atkarībā no aprīkojuma var pārsniegt pat 100 tūkstošus eiro.
Automašīna Īpašnieks Turētājs
2016. gads
AUDI Q7 SWEDBANK LĪZINGS SIA UŽAVAS PAGASTA ZS KALVERES
AUDI Q7 DOBELES RAJONA NAUDĪTES PAGASTA ZS MELDRĀJI M
BMW X5 XDRIVE 40D VILCES PAGASTA ZS VALNERI
BMW X5 XDRIVE 30D SIA SEB LĪZINGS AURU PAGASTA ZS ARĀJI
MERCEDES BENZ S350 BLUETEC 4MATIC SWEDBANK LĪZINGS SIA LUDZAS RAJONA BRIGU PAGASTA ZS MEŽĀRES A
2017. gads
AUDI Q7 SIA SEB LĪZINGS JAUNLUTRIŅU PAGASTA ZS CIESNIEKI
BMW X5 XDRIVE 30D SIA NORDEA FINANCE LATVIA DOBELES RAJONA KRIMŪNU PAGASTA ZS GUNDEGAS
BMW X6 XDRIVE 30D LUMINOR LĪZINGS LATVIJA SIA MALIENAS PAGASTA I.CINGLERA ZS DAMBJUPĪTES
BMW X6 XDRIVE 30D SWEDBANK LĪZINGS SIA NAGĻU PAGASTA ZS KRĀCES
JAGUAR F-PACE DOBELES RAJONA TĒRVETES PAGASTA ZS STRAZDI
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC SWEDBANK LĪZINGS SIA DOBELES RAJONA KRIMŪNU PAGASTA ZS PAUGURĪŠI
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC SIA SEB LĪZINGS KAŅEPA ZS ORHIDEJAS
MERCEDES BENZ GLS 350 D 4MATIC ĀRA BURKĀNA ZS SĒJAS
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC VALMIERAS RAJONA VECATES PAGASTA ZS RAUŠI
PORSCHE CAYENNE S DIESEL JELGAVAS RAJONA VIRCAVAS PAGASTA ZS AUSTRAS
2018. gads:
AUDI Q7 VALKAS RAJONA PLĀŅU PAGASTA ZS JAUNSTRŪKAS
BMW 730D SIA SEB LĪZINGS DOBELES RAJONA KRIMŪNU PAGASTA ZS LAZDIŅI
BMW X6 XDRIVE 30D INETAS KALNMALES MEŽOTNES PAGASTA ZS GVINO
BMW X6 XDRIVE 30D OGRES RAJONA TAURUPES PAGASTA ZS DZENĪŠI
BMW X6 XDRIVE 30D SIA SEB LĪZINGS BAUSKAS RAJONA RUNDĀLES PAGASTA ZS DRUVAS
JAGUAR F-PACE LUMINOR LĪZINGS SIA SAUKAS PAGASTA ZS LEJAS PALSĀNI
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC SWEDBANK LĪZINGS SIA LIEPĀJAS RAJONA NĪCAS PAGASTA ZS LĪVMAĻI
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC SIA SEB LĪZINGS VĀRVES PAGASTA ZS STRĒĻI
MERCEDES BENZ GLE 350 D 4MATIC SIA SEB LĪZINGS DOBELES RAJONA AURU PAGASTA ZS ARĀJI
Dati: Ceļu satiksmes drošības direkcija
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
