Iesaki rakstu: 
Eiropā vajag daudzus un dažādus imigrantus - lai ir, kas strādā (un vēl arī par tiem, kas skaļi atbalsta ideju, ka mums vajag imigrantus). Imigranti nāk no valstīm, kur nav labi - dažādu iemeslu dēļ. Galvenokārt, protams, tā iemesla dēļ, ka “baltie vīrieši” visu sabendēja. Nekādā gadījumā ne pašu dēļ - jo tādas taču paražas un darba kultūra.
Paradokss: imigrantiem atbraucot uz baltā vīrieša uzbūvēto (pārnestā nozīmē, protams, - būvēja kāds cits, apspiests un vajāts), viņi uzreiz sāk ieviest kārtību, kāda bija pie viņiem mājās - ar savām paražām un darba tikumiem. Darba tikums saskan ar imigrantu “velkomistu” aizstāvjiem - tiem nav jāstrādā, bet vietējiem ir jāapmaksā viss un vēl jājūtas pateicīgiem, ka imigranti to vispār ir gatavi pieņemt.
Ar paražām - lēnām, bet nepārprotami - tiek ieviesti viņu uzskati par pasauli un tikumiem, jo... lai viņi šeit justos iekļauti un aicināti. Nevis tāpēc, ka viņiem būtu priekšroka pār vietējām tradīcijām.
Pat vairāk - viņu tradīcijas ir pilnas ar diskrimināciju pēc dzimuma, vecuma, reliģiskās piederības un seksuālās orientācijas. Bet imigrantu “velkomisti” uzstāj, ka tas ir jāpieņem, jo tas esot vienlīdzīgi. Vienlīdzīgi - nevis tā, ka katrs dara, kā grib, bet gan tā, ka visi dara tā, kā patīk tikko ieradušajam viesim no valsts, kur nav labi dzīvot. Visas paražu kroplās izpausmes, kas ierobežo daudzus, tiek ignorētas.
Paradokss: welkomistiem nesanāk sev uzdot acīmredzamo jautājumu - kāpēc šos ne tik veiksmīgos, bet neapšaubāmi nozīmīgos speciālistus neuzņem valstis ar līdzīgu reliģiju, paražām un darba tikumiem? Ģeogrāfiski tās ir tuvāk, un vismaz atsevišķas no tām ir finansiāli turīgākas par večiņu Eiropu. Arī pašiem “labākas dzīves meklētājiem” kaut kāpēc nerodas vēlme doties pie saviem ticības brāļiem, pie viņu veidotās dzīves vides, bet gan lauzties pie nesaprotamā “baltā vīrieša” izveidotā pavarda - kur ne Dievs ir pareizais, ne sieviešu vizuālais atbilst ekspektācijām, un vēl notiek Praida gājieni.
Tāpēc sāksim ar Ziemassvētku “kancelēšanu”: egli likt nedrīkst, jaundzimušajam Jēzum seju rādīt nedrīkst, vainagus uz durvīm neliks, Santu aizliegs. Tā ir imigrantu “velkomistu” taisnības un vienlīdzības izpratne. Un visa Eiropa (bet perspektīvā - pasaule) esot pelnījusi sodu par baltā vīrieša nodarījumiem kaut kad un kaut kur.
Pēc Ziemassvētku atcelšanas ģērbsim dāmas burkās, aizliegsim mūzikas instrumentus, aizliegsim jebkādas svētbildes, aizliegsim seksuālās minoritātes. Pārvērtīsim šo zemi par imigrantu izcelsmes zemi - lai viņi šeit justos kā mājās.
Nav saprotams - priekš kam tad viņi ir ieradušies šeit, ja grib dzīvot kā mājās? Vēl jo vairāk nav skaidrs, kāpēc imigrantu “velkomisti” nepalīdz viņiem veidot mājas, kā gribas, bez “balto vīriešu diktāta” turpat uz vietas, bet velk viņus uz baltā vīrieša izveidoto un joprojām (paldies Dievam) vēl pārvaldīto pasaulīti.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
