Iesaki rakstu: 
Vēlējos dalīties ar to, kādu Ziemassvētku “dāvanu” saņēmu no SEB bankas. Un pie reizes brīdināt līdzcilvēkus.
Tātad 2023.gada septembrī caur internetbanku atvēru krājkontu SEB bankā. SEB banka man izveidoja kontu ar nosaukumu “Krājkonts”. Ik pa laikam tur iemetu pa sotakam vai vairāk.
Šī mēneša sākumā nolēmu pārbaudīt, cik man vairāk par gadu ir sakrājies procentos, jo summai bija jābūt virs 100 euro. Jau domās apsvēru, cik daudz Ziemassvētku dāvanu varēšu par šo procentu naudu iegādāties saviem tuviniekiem.
Taču, ieejot internetbankā, atklāju, ka procentu nav necik. Uzrakstot jautājumu, kāpēc tā, saņēmu no SEB bankas atbildi, ka krājkonta man nemaz nav, bet iepriekš minētais konts esot norēķinu konts.
Uzskatu, ka esmu no SEB bankas puses apkrāpts un maldināts. Proti, mans jau iepriekš esošais konts šajā bankā ir norēķinu konts, kas kā tāds arī saucās un attēlojās internetbankā. Savukārt, ja jau otrs konts:
1) tika izveidots procesā, lai atvērtu krājkontu;
2) pati SEB banka tam piešķīra nosaukumu “Krājkonts”;
3) nosaukums “Krājkonts” visu laiku tiek attēlots internetbankā, tā uzskatāmi atšķiroties no turpat sarakstā blakus esošā norēķinu konta,
tad man nebija nekāda pamata uzskatīt pretējo, proti, ka šis konts tomēr būtu parasts norēķinu konts.
Tā kā ar SEB banku konstruktīvs dialogs neizdevās, tad esmu jau atvēris norēķinu kontu un krājkontu jaunā bankā, uz kuru pēc SEB bankas noteikumos paredzētā 3 dienu termiņa beigām pārcelšu visus naudas līdzekļus, izbeidzot visas attiecības ar šo banku.
Gribēju pabrīdināt visus, kas arī caur internetbanku, sekojot SEB bankas pamācībām, ir atvēruši tur krājkontu – pārbaudiet divreiz, vai tiešām jūsu konts ar nosaukumu “Krājkonts” tiešām ir krājkonts! Savukārt, ja tikai plānojiet atvērt SEB bankā krājkontu, tad pēc tā paveikšanas silti iesaku pieprasīt no viņiem apliecinājumu ar juridisku spēku edoc formātā, ko ir parakstījusi amatpersona ar paraksta tiesībām, ka jūsu atvērtais konts tiešām ir krājkonts ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc būtības.
Tā kā procentu naudiņa manām Ziemassvētku dāvanām ir palikusi SEB bankā, tad novēlu, lai vismaz tā pati to iztērē dāvanām: lai nopērk savu nacionālo ēdienu – pūdētas siļķes konservus – un tad Ziemassvētku* vakarā pie eglītes taisa tos vaļā, lai smaržo pa visu māju!
* Tā kā Zviedrija, kā zināms, ir ļoti musulmaniska valsts, tad, būdams politkorekts, atvainojos SEB bankai, ja arī jūs piederat pie šīs reliģijas un Ziemassvētki jums ir tukša vieta.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
