Ziemassvētku pasaka: kā runcis Rūdis kļuva par desas patiesā labuma turētāju
Svētku noskaņojums24.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādā Dzintarzemītes mājiņā pie Dzintarjūras krasta dzīvo kārtīgs un rūpīgs saimnieks. Būdams labsirdīgs, viņš reiz paņem pie sevis rūtaini raibu sētmales runci Rūdi, kurš labā vietā ātri vien uzēdas trīsreiz resnāks nekā pirms tam.
Nākot Ziemassvētkiem, saimnieks gatavo svētku galdu un nopircis dārgu brieža gaļas desu. Izmantojot apstākli, ka saimnieks aizrunājies pa telefonu ar radiem, runcis Rūdis nozadzis no galda desu un uzlec uz skapja to noēst.
Saimnieks to pamana, nolamā Rūdi un pieprasa atdot desu, uz ko runcis atbild: “Kā desas patiesā labuma turētājs esmu gatavs parakstīt protokolu, ka es juridiski atdodu desu atpakaļ — tajā skaitā to daļu, ko esmu jau paspējis aprīt. Taču tu nedabūsi no manis atpakaļ desu, bet gan tikai protokolu. Un to pašu parakstīt tev būs jālien augšā uz skapja pie manis!”
Tāda, lūk, pasaciņa. Diemžēl precīzi atbilstoša realitātei, - tieši tā var skaidrot atceltā arestētās mantas glabātāja atteikumus atdot Latvijas valstij arestēto mantu, pieprasot braukt pie viņa uz Šveici, pie kam ne uz mantas atdošanu, bet gan tikai uz protokola parakstīšanu, kas neko nedos Latvijai...
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
