Iesaki rakstu: 
Latvijas Banka pēdējos gados ir kļuvusi par viszinošu skolotāju, īpaši finansēs. Tā mūs māca dzīvot gudri, taupīt prātīgi, domāt kritiski un rēķināt loģiski. Un mēs, cilvēki, kas reiz savus santīmus glabāja burkās, bet tagad paretam spilvenkulēs, kā to TikTokā māca Latvijas Bankas Naudas skola, bet visbiežāk interneta bankās, klausāmies un mācāmies.
Tikai ir viena neliela problēma: šī viszinošā skolotāja pati vairs neatceras, kur nolika klases žurnālu ar visām atzīmēm. Varbūt Latvijas Bankas finanšu pratības vadītāja Aija Brikše tos atstājusi kaut kur eksotiskās Bali pludmaļu smiltīs (https://m.pietiek.com/raksti/kas_isti_ir_darbu_un_briva_laika_lidzsvars_un_ka_to_sasniegt_eksotiski_celojumi,_kursini/)?
Jo izrādās, ka finanšu pratības ziņojumi par 2022. un 2024. gadu Latvijas Bankā ir pazuduši no publiskās telpas. Tāpat izgaisušas ir ziņas par Latvijas dalību Global Money Week finanšu pratības pasākumos 2023. un 2024. gadā. Nav datu, nav analīzes, nav atbildes uz vienkāršu jautājumu: vai mēs kļūstam gudrāki attiecībās ar naudu vai tikai klausāmies nebeidzamas lekcijas par šo šķietamo gudrību?
Tikmēr fakti ir nežēlīgi skaudri. Šī gada deviņos mēnešos krāpnieki Latvijas banku klientiem izkrāpuši vairāk nekā 9 miljonus eiro. Deviņi miljoni! Joprojām, vairāku gadu garumā miljons eiro katru mēnesi. Un centrālā banka saka, ka problēmas sakne ir “nepietiekama finanšu pratība un kritiskās domāšanas trūkums”. Tātad - sabiedrība ir stulba, nevis sistēma ir caura un Latvijas Banka nespējīga? Cik ērts secinājums.
Rakstā par Daugavpils teātra producenti, kas, domādama, ka palīdz policijai, pati kļuva par krāpnieku upuri, ir stāsts no sērijas "īsumā par Latviju". Cilvēks grib būt godīgs, palīdzēt valstij, bet valsts nav palīdzējusi viņam, cilvēku izglītojot, brīdinot, aizsargājot. Šī nav tikai viena sieviete, šī ir sabiedrība, kas tic sistēmai, kura bīstami klusē.
Un šis klusums jau nav nejaušs. Tas ir izvēlēts klusums, ērts, sterils, birokrātiski iesmaržināts. Kamēr dati par finanšu pratību pazūd kaut kur PDF failos un atskaitēs par “starptautisko un sadarbības partneru aktivitātēm”, sabiedrības uzticība burtiski plūst laukā kā ūdens pa caura katla dibenu.
Latvijas Banka, kas pati sludina pārskatāmību un caurspīdīgumu, ir kļuvusi par tās pretstatu. Jo finanšu pratība bez atbildības ir tikai krāsains plakāts uz sienas. Un reputācija bez caurspīdības ir kā ziepju burbulis - skaists, bet vienā elpas vilcienā saplīst.
Latvijas Banka. (2021). Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2021–2027. Pieejams: https://www.bank.lv/darbibas-jomas/finansu-pratiba/strategija-un-izvertejums
Latvijas Banka. (2023). Finanšu pratības jomā 2023. gadā paveiktais. Pieejams: https://www.bank.lv/images/pielikumi/fails/finansu-pratiba-2023-paveiktais.pdf
Latvijas Banka. (2024). Gada pārskats 2024. Pieejams: https://gadaparskats.latvijasbanka.lv/2024/darbibas-jomas/finansu-pratiba
LSM.lv. (2025, 23. oktobris). Viņa domāja, ka palīdz policijai ķert telefonkrāpniekus. Patiesībā kļuva par viņu upuri. LSM.lv. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2025-vina-domaja-ka-palidz-policijai-kert-telefonkrapniekus-patiesiba-kluva-par-vinu-upuri.a619417
LA.LV. (2025, 15. oktobris). Šogad tikai banku klientiem vien izkrāpti jau 9 miljoni eiro. LA.LV. Pieejams: https://www.la.lv/letticiba-iet-uzvaras-gajiena-sogad-tikai-banku-klientiem-vien-izkrapti-jau-9-miljoni-eiro
Global Money Week: Latvia. https://globalmoneyweek.org/countries/122-latvia.html
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
