Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Negaidītās ziņas par Luminor bank kontrolpaketes pārdošanu ASV investīciju fondam Blackstone Group L.P ļauj vilkt pārsteidzošas paralēles ar jaunajā romānā Vara (Bailes – 2) aprakstīto finanšu tirgus konkurentu iznīcināšanas „valstisko” plānu, - saistībā ar to romānā vairākkārt pieminēta kāda Dumidor bankaPietiekšodien publicē atsevišķus nelielus jaunās grāmatas fragmentus, kas ļauj jaunā gaismā skatīt arī šogad notikušos dramatiskos notikumus ar vietējā kapitāla bankām un „Dumidor bankas” lomu tajos.

No nodaļas par Ingu Vērziņu

Jo tālāk Ingus Vērziņš lasīja nezināmo šantažētāju atsūtīto tekstu, jo vairāk viņš brīnījās. Daudz ko pasaulē viņš bija redzējis un piedzīvojis, bet – lai kāds šautu pa zvirbuļiem ar lielgabaliem un ar šādiem līdzekļiem mēģinātu panākt caurmērā dziļi nekaitīga tekstiņa publicēšanu… Nē, to viņš nevarēja saprast. Bet varbūt vajadzēja lasīt uzmanīgāk? Varbūt tur bija kaut kādi sākotnēji nepamanāmi, bet bezgala būtiski zemteksti?

„Nav nekādu šaubu par to, ka jau vistuvākajā laikā ASV spiedienam vajadzētu likt mūsu valstij nopietni ierobežot, ja ne pilnībā likvidēt bijušās PSRS republiku personu netīrās naudas atmazgāšanu caur Latvijas tā sauktajām nerezidentu bankām.

Latvijas politiķi, amatpersonas un finanšu tirgus uzraugi gadiem ilgi ir pasīvi noskatījušies, kā caur valstī strādājošām un oficiāli licencētām bankām faktiski atmazgā bijušās PSRS republikās nozagtus miljonus un pat miljardus.

Līdz pat 2014. gadam Finanšu tirgus komisijā no milzīgā darbinieku skaita – apmēram simt piecdesmit cilvēkiem – ar naudas atmazgāšanas apkarošanu nodarbojās tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi speciālisti.

Lielākais sods, ko varēja piespriest par naudas atmazgāšanas atbalstīšanu, līdz tam nesasniedza pat simt piecdesmit tūkstošus eiro. Ja jaunu normatīvu nepieņemtu Eiropas Savienība, tas tā arī būtu palicis, turklāt Finanšu tirgus komisija joprojām būtu tiesīga neatklāt sodītās bankas.

Bet tad viss mainījās. Ir zināms, ka 2015. gadā divu ietekmīgu Latvijas Saeimas komisiju vadībai ASV galvaspilsētā Vašingtonā notika nepatīkama saruna ar cilvēku, kas ieņem ASV finanšu ministra vietnieka amatu terorisma finansēšanas apkarošanas jomā.

Viens no šiem Latvijas deputātiem bija “Vienības” pārstāvis, tagad jaunu “piestātni” meklējošais Saeimas Aizsardzības un pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainārs Kaltovskis.

Viņš stāsta, ka ASV amatpersonas signāls ir bijis skaidrs un nepārprotams – caur Latvijas finanšu sistēmu gada laikā iziet procents no visiem ASV dolāru darījumiem pasaulē, tātad simti miljonu dolāru, un Latvijas varas iestādēm ir jāspēj šo procesu kontrolēt.

Arī ASV Valsts departamentā A. Kaltovskim un toreizējai Saeimas Drošības komisijas priekšsēdētājai Sanitai Āboliņai bija izteikts tas pats signāls – ir jāsāk nopietni apkarot netīrās naudas straumi, kas plūst cauri Latvijai. Tādus pašus vēstījumus saņēma arī ārlietu ministrs Edgars Pinkēvičs.

2016. gada sākumā process turpinājās jau jaunā mērogā. ASV Kongresā, runājot par miljardu, kas sadarbībā ar trim Latvijas bankām nozagts Moldovai, kāda kongresmene par šīm bankām skaidri paziņoja – tās, iespējams, kontrolē Krievijas prezidenta Vladimira Tutina draugi un līdzgaitnieki. Jau pavisam skaidri tika pieminēta arī iespējama terorisma finansēšana, kas mūsdienās ir īpaši nopietns signāls.

Šajā brīdī Latvijas politiskajai elitei un Finanšu tirgus komisijai beidzot nācās pamosties no snaudas, jo bija reāla iespēja netikt uzņemtiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un palikt bez pēdējā dolāru korespondentkonta Rietumu finanšu iestādēs. Pēc desmit gadus ilga letarģiska miega beidzot bija jāsāk kaut ko darīt.

Viena nerezidentu banka saņēma iespaidīgu sodu par līdzdalību Moldovas miljarda nozagšanā un aizplūdināšanā. Tad ierobežojumi tika noteikti citai bankai, un vienlaikus sāka šķist, ka naudas atmazgāšanas apkarošanas tēma kļuvusi par nacionālās drošības jautājumu.

Tika skaidri paziņota ASV nostāja, ka katram finanšu centram, kas veic starptautiskos naudas pārskaitījumus dolāros, ir jāiegulda adekvāti līdzekļi banku un netīrās naudas darījumu un atmazgāšanas kontroles pasākumiem.

Veselas divas reizes ar ļoti nelielu atstarpi – 2015. gada septembrī un decembrī – uz Nacionālās drošības padomes sēdēm prezidenta Raimonda Vājoņa vadībā bija izsaukts Finanšu tirgus komisijas vadītājs Kristaps Knakulis. Nekad iepriekš tā nebija gadījies.

Pēc tam jau stafeti pārņēma Saeima, kur atbildīgajā komisijā tāpat nācās ierasties K. Knakulim. Tas dažādos veidos taisnojās, cita starpā kā savu un komisijas pēdējā laika būtisko veikumu uzraudzības stiprināšanā minot pastāvīga padomnieka nosūtīšanu uz ASV un stāstot, ka šīs amatpersonas uzdevums būs uzturēt izcilā līmenī komunikāciju starp abu valstu iestādēm.

Neilgi pēc tam, gan bez tieša sakara ar notiekošo, krita valdība, taču sākto procesu tas apturēt vairs nespēja – sekoja Finanšu tirgus komisijas vadītāja Kristapa Knakuļa piespiedu atkāpšanās. Pateicoties par viņa “izpratni”, K. Knakulis pēc tam tika iekārtots jaunās “Dumidor” bankas valdē, bet naudas atmazgāšanas apkarošanas kampaņa it kā nerimās.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti Latviju vēl pamudināja ar ziņojumu par Latvijas padarīto naudas atmazgāšanas apkarošanā. Tajā bija norādīts, ka “Latvijai ir ievērojama loma korupcijā un ārzemēs iegūtas kukuļu naudas atmazgāšanā lielā nerezidentu klientu skaita dēļ bankās”.

Vēl vairāk, Latvijas tik kārotās organizācijas eksperti savā ziņojumā secināja, ka valsts šā tā izveidotā un slikti strādājošā uzraudzības sistēma nav spējusi pamanīt vairākus liela mēroga atmazgāšanas darījumus un par tiem uzzinājusi no medijiem. Turklāt sodi atmazgātājiem bijuši ļoti zemi, likumā noteiktās prasības bankām – tāpat, bet pārbaudes – pārāk retas.

Varēja šķist, ka nu beidzot Latvijas valsts šajā jomā ieviesīs kārtību. Bet nē –valsts nebija un joprojām nav gatava nogalināt vistas, kas tai dēja un dēj zelta olas. Precīzāk – nevis valstij, bet noteiktu grupu pārstāvjiem, kuri savukārt cieši saistīti ar valdošajām partijām un to amatpersonām.

Latviju uzņēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, un jautājums pieklusa. Bet nekas būtisks nav mainījies arī tagad – atmazgāšana joprojām notiek milzīgā apmērā, faktiski saindējot ekonomisko un tiesisko vidi valstī.

Ir jāsaprot, ka no pašlaik vēl palikušajām septiņpadsmit Latvijā reģistrētajām bankām tikai četras nestrādā pamatā ar nerezidentiem, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no visiem Latvijas bankās noguldītajiem finanšu līdzekļiem. Tās ir milzīgas summas un prātam neaptverama ietekme.

Turklāt par īpaši riskantu ir uzskatāms fakts, ka par divām no trim lielākajām Latvijas bankām pēdējos gados kļuvušas tieši nerezidentu apkalpotājas, kuru vidū īpaši izceļas “CBLV” banka. Turklāt tā ne tikai aizstāvas, bet tieši otrādi – dodas pretuzbrukumā.

Ir aktivizējies arī nerezidentu banku lobijs, kura idejas dažādos simpātiskos iepakojumos izplata jauna domnīca “Pertus” ar kādreiz daudzsološo akadēmiķi un politiķi Vjačeslavu Bobovski (pagaidām “Vienība”) vadībā. Faktiski šis cilvēks – īstajā uzvārdā Goluščenko – ir gan tieši, gan caur trešajām personām pilnībā “CBLV” finansēts un uzturēts, līdz ar to pildot šīs bankas norādījumus.

Šis lobijs atklāti virza atbalstu Latvijas ofšorizācijas priekšlikumam, nopietni ir iebildis pret likuma izmaiņām, kas paplašina banku pienākumu novērtēt politiski ietekmīgu personu ģimenes locekļus un draugus, arī pret jauniem sodiem bankām par naudas atmazgāšanu, kuri varētu sasniegt pat desmito daļu no bankas apgrozījuma.

Viennozīmīgi var teikt, ka šo kampaņu slēpti vada un finansē “CBLV” banka, kas 1993. gadā sāka darbu kā privatizēta bijusī Latvijas Bankas filiāle vienā no Latvijas mazpilsētām, Cesvainē. Tāpēc arī tās sākotnējais nosaukums – “Cesvaines banka”.

Šai kredītiestādei tās “zvaigžņu stunda” pienāca 2008. gadā, kad sabruka nerezidentu tirgus lielākā spēlētāja – “Marex banka”. Bija pat eksperti, kas apgalvoja, ka ar īpašnieku piekrišanu daļa darbinieku un klientu pārcelta uz “CBLV” banku, taču oficiāli tas tika noliegts.

Tagad “CBLV” no mazas bankas izaugusi par īstu zirnekli vai astoņkāji ar vairāk nekā tūkstoš darbiniekiem. Turklāt šis atmazgāšanas zirneklis ir kļuvis aizvien bīstamāks, tā taustekļi iestiepušies nekustamā īpašuma biznesā, solot uzbūvēt galvaspilsētā veselu kvartālu.

Jānorāda, ka “CBLV” ir arī sekmīgi uzpirkusi “kultūras cilvēkus”, daudz līdzekļu veltot labdarībai un solot ieguldīt trīsdesmit miljonus eiro Mūsdienu mākslas muzeja tapšanā. Uzpirkti ir tikuši arī politiķi. Kā labi zināms, pēdējos desmit gados abi “CBLV” bankas īpašnieki un citi darbinieki kopā ir ziedojuši politiķiem gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro, turklāt šī vēl ir tikai oficiāli deklarētā summa.

Līdz ar to jautājums ir viens – cik ilgi vēl Latvija paliks nevis zeme, kas dzied, bet zeme, kas mazgā – un mazgā pat pasaules mērogiem grandiozos apjomos? Cik ilgi vēl šī mafija valdīs Latvijā?”

No nodaļas par Baibu Bubesu

No veciem laikiem viņai bija ieradums – fiksēt atmiņā zīmīgus automašīnu numurus. Advokāts Ziepe pie viņas biroja bija piebraucis ar diezgan impozantu auto, kas bija jo īpaši dīvaini, lasot par viņa nodokļu parādiem valstij. Protams, ka numurs palika galvā.

Kā katram noteiktu līmeni sasniegušam Latvijas uzņēmējam viņai, protams, bija cilvēks, pie kura varēja painteresēties par konkrēta auto īpašnieku un citiem likumīgi nepieejamiem sīkumiem.

Ne mazums valsts ierēdņu pēdējā laikā ar šādu rakņāšanos pa datu bāzēm bija iebiruši, bet viņas metode bija nevainojama: parasts, čakls ceļu policists ziņas par konkrēto auto ieguva, sēžot dienesta auto, un vienmēr varēja attaisnoties – brauca garām, izskatījās aizdomīgi, vajadzēja pārbaudīt.

Nu, lūk, un dažas dienas vēlāk pagadījās izdevīgs brīdis, lai palūgtu pārbaudīt – kuram dienestam tad pieder automašīna, ar kuru pie viņas bija atbraucis advokāts, lai izteiktu piedāvājumu, no kura nav iespējams atteikties. Un – tavu brīnumu! – tas nebija nekāds dienests. Tā bija pavisam nesen izveidotā “Dumidor” banka – pavisam noteikti un droši.

Tas bija savādi. Pat ļoti. Latvijas dienesti darīja visādas dīvainas lietas, bet sūtīt pa pasauli savus cilvēkus, sasēdinot tos banku limuzīnos… nē, tas bija kaut kas pārāk eksotisks. Savukārt, kad vēl dažas dienas vēlāk izdevās nedaudz pačalot ar Satversmes apsardzības biroja direktoru Mīzīša kungu, sievišķā un administratīvā intuīcija kliegtin kliedza – par viņas mazajiem grēciņiem un noslēgto sadarbības vienošanos šis kungs nezina ne bū, ne mē.

Bija tāda nekrietna anekdote par vieglas uzvedības sievieti, kas vēlas veikalā norēķināties ar tikko nopelnīto banknoti, tad uzzina, ka tā ir viltota, un patiesā sašutumā izsaucas – kādas šausmas, es esmu izvarota! Ja atmestu sociālos aizspriedumus, tad tieši tā sajutās Bubesa. Viņa bija iznesta cauri – nekaunīgi un primitīvi!

Vēl trakāk – nebija skaidrs ne tas, kurš īsti šo joku izstrādājis, ne tas, kāds ir bijis ļauno jokdaru mērķis. Nu labi, pārbiedēt viņu līdz pusnāvei – tas bija izdevies, nevarēja noliegt. Bet neko jau biedētāji nebija ieguvuši. Viņus nebija interesējuši ne “Way Baltica” iepirkumi, ne kas cits konkrēts. Vismaz pagaidām ne.

Vienīgais, kas viņai bija “palūgts”, bija prezidenta – niecības Vājoņa apmeklēšana. Jā, tā, protams, bija nepatīkama, bet… nu, padomā, liela muiža, vai mazums reižu viņai dzīvē bija gadījies klanīties necienīgiem cilvēkiem un stāstīt viņiem… nu, teiksim tā, alternatīvu patiesību.

Naudas atmazgāšana – tas taču bija tik abstrakti, tik vispārzināmi. Turklāt, lai ko viņa Vājonim būtu stāstījusi, šis radījums taču bija tik tukšs, tik nesaprātīgs. Viņai nebija ne mazāko šaubu, ka visas viņas gudrās domas, ieskrējušas viņa tukšajā galvā pa vienu ausi, tur neuzkavējās un pa otru ausi devās tālāk Visumā.

Skumīgāk bija tas, ka acīmredzot arī visas gaišās perspektīvas, ko viņai bija iezīmējis “viltotais zaķis”, bija tikpat vērtas. Un, ja tā, tad – un te izcilā menedžere beidzot sarāvās… Viņai pēkšņi pielēca – kā tad nu būs ar viņas darba līguma pagarināšanu rudenī? Par tālākajiem valstiskajiem plāniem nemaz nerunājot…

Un vēl – viss pārējais varbūt arī bija ļauns joks, bet… viņas sarunas ieraksts ar “Vienības” Pamparu bija pilnīgi reāls un īsts. Kaut kur pasaulē bija rokas, kurās šis ieraksts atradās, un prāti, no kuriem bija atkarīgs, kas ar šo ierakstu notiks tālāk. Jā, atšķirībā no prostituētās sievietes vecajā anekdotē viņa bija ne tikai izvarota vien.

Bet varbūt tomēr ne? Ja tā tiešām bija “Dumidor” banka – vai tas bija tik ļoti, ļoti slikti? Solīda skandināvu banka ar labiem un solīdiem… nu labi, ja arī ne vienmēr labiem un solīdiem, tad vismaz lielākoties saprotamiem mērķiem. Protams, tie varēja mainīties, kā pasaulē mainījās viss – sabiedrotie, idejas, simpātijas, valstu robežas.

Jā, “Dumidoru” vadībā viņai noteikti atradīsies dažs labs kontakts, un šiem ļaudīm noteikti būs interesanti gan tas, ko viņa varēs piedāvāt, paliekot “Way Baltica” izpilddirektores amatā, gan… Nudien, viss vēl nebija zaudēts. Varbūt tieši otrādi – varbūt lieliska sadarbība spožas nākotnes vārdā vēl tikai sākās. Baiba Bubesa dziļāk ievilka elpu. Vēl tālu jāiet!

No nodaļas par Jutu Sviķi

Tas bija ļoti, ļoti dīvaini – saņemt vēstuli no miroņa. Cilvēka, kurš, kā internetā varēja izlasīt, pirms dažām dienām bija miris it kā dabiskā nāvē.

Aleksandru Miklasu viņa zināja, precīzāk, zināja par viņa eksistenci, bet vienmēr bija uzskatījusi par tādu kā piesūcekņzivtiņu. Peld pa jūru lielais tuncis, un viņam klāt piesūkusies mazā zivtiņa. Tai gan drošāk – vismaz līdz brīdim, kad lielais tuncis nesaķeras ar kādu citu plēsoņu –, gan arī pa kādai garšīgai kripatiņai atlec no tunča ēdienreizēm. Tuncim tā ir kripatiņa, bet zivtiņai maltīte uz nedēļu.

Izrādījās, viņa bija kļūdījusies. Vismaz daļēji noteikti. Izrādījās, ka Miklass ir – nē, nu jau bija – gudrs, analītisks, par valsti pa īstam norūpējies cilvēks. Nozīmīgas valsts daļas sagraušanas plāns – tā viņa varēja raksturot vēstulē iekļauto izklāstu, tam pārskrienot pāri pa diagonāli.

“Ja nu gadījumā ar mani kas notiek…” – vēstule sākās gluži kā sliktā kriminālromānā un tieši tā arī turpinājās. Miklass Sviķei adresētajā vēstulē bija detalizēti aprakstījis, kā pilnīgi konkrētas personas viņu ir maldinājušas un izmantojušas, lai sagatavotu plānu ne tikai Latvijas finanšu nozares, bet lielā mērā arī valsts starptautiskā tēla sagraušanai.

Un ne tikai izmantojušas vien – arī ķērušās pie plāna īstenošanas, kas varētu būt jau tuvāko nedēļu jautājums. Rimēvičs no Centrālās bankas, parazītkonsultants Bungainis, krievu baņķieris Kuseļņikovs, Lezdiņš un Puntiņš no Finanšu tirgus komisijas, “Dumidor” banka, tad vēl virkne personu un nosaukumu.

Katram no viņiem plānā bija sava loma. Izmantojot vienu personāžu alkatību, otru stulbumu, trešo gļēvumu, ceturto bailīgumu, piekto gatavību klanīties jebkuras pārākas varas kungu priekšā, nezināmie šahisti plānoja sagraut Latvijas banku nozari kā kāršu namiņu. Un ne tikai to vien.

– Es droši nevaru pateikt, kas ir šie šahisti, taču visas pazīmes norāda uz nedraudzīgu lielu valsti, kura ir pārdomājusi savas neveiksmes, uzlabojusi savus hibrīdkara paņēmienus un piesaistījusi sabiedrotos. Jūs, Sviķes kundze, esat viena no retajiem, kas, manuprāt, vēl spēj iesaistīties un nepieļaut viņiem sasniegt iecerēto rezultātu. – Ar šādiem vārdiem vēstule beidzās.

Bet Sviķe vairs nebija vakarējā. Jā, pirms gada viņa paķertu vēstuli, meklētu pierādījumus un skrietu vai ar galvu sienā. Taču tagad pārrunas ar Durašu un objektīvāks skats uz dzīvi bija padarījis viņu citādu. Krīze? Jā, acīmredzot tāda būs. Bet Durašam bija taisnība – mēs esam tie, kuriem krīze nāks tikai par labu. Tad kāpēc lai es mēģinātu to novērst? Kāpēc?

No nodaļas par Jāni Mīzīti

SAB direktors Jānis Mīzītis gan nevarēja teikt, ka pilnībā aptvertu sazvērestības apmērus, – jo pēc būtības tā, protams, bija sazvērestība, lai kādu politkorektu terminu arī piemeklētu. Un kas to lai zina, kādu pozīciju galu galā ieņems viņa tagadējie saimnieki – jā, diemžēl citādi to nevarēja saukt.

Bet jebkurā gadījumā vētra, kaut nojaušama, vēl bija tālu pie apvāršņa. Toties pašlaik bija klusuma brīdis – īsti piemērots, lai izvilktu no seifa pagaru dokumentu, kas jau pirms vairākām nedēļām bija atlikts mierīgai izlasīšanai un apdomāšanai. Kad vēl, ja ne tagad?...

“Slepenā palīga ziņojums. Slepeni.

Es, Satversmes apsardzības biroja darbinieks …, Rīgā 2017. gada 22. martā tiekoties ar slepeno palīgu, akciju sabiedrības “Dumidor Bank” mārketinga un komunikāciju grupas vadītāju Signi Lorneti, ar kuru 2012. gada 8. februārī ir noslēgts operatīvās darbības subjekta un slepenā palīga sadarbības līgums, no S. Lornetes saņēmu audio ierakstu, ko S. Lornete bija slēpti veikusi, novietojot ierakstu ierīci minētās kredītiestādes valdes priekšsēdētāja kabinetā.

Ierakstu ierīce slēpti tika novietota minētajā telpā pēc manis, Satversmes apsardzības biroja darbinieka … ierosinājuma, pamatojoties uz slepenā palīga S. Lornetes iepriekš sniegto informāciju par ārpus darba laika gaidāmu tikšanos, kurā piedalīsies minētās kredītiestādes valdes priekšsēdētājs Juri Peirike, kredītiestādes valdes locekle Keila Bagriloviča, kredītiestādes valdes loceklis, bijušais Finanšu tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Knakulis, vēl vairākas personas, kas pārstāvēs kredītiestādes akcionārus, un persona, kas pārstāvēs kredītiestādes netiešos akcionārus no Krievijas.

Iepazīstoties ar minētās tikšanās laikā slēpti veikto ierakstu, esmu secinājis, ka šim ierakstam nav tiešas operatīvas nozīmes, jo tas nav saistīts ar iespējamiem tūlītējiem noziedzīgiem nodarījumiem. Vienlaikus uzskatu, ka ieraksta būtiskākā daļa, kas raksturojama kā nenoskaidrotas un arī slepenajam palīgam S. Lornetei nezināmas personas uzstāšanās, ir nododama biroja analītiskajai nodaļai ieraksta satura analīzei un secinājumu izdarīšanai.

Ieraksta sākums: 2017. gada 20. martā, plkst. 16.40.

Ierakstītās sarunas sākums: 2017. gada 20. martā, plkst. 21.50.

Ierakstītās sarunas beigas: 2017. gada 21. martā, plkst. 01.20.

Ieraksta beigas: 2017. gada 21. martā, plkst. 11.10.

Ieraksta sākums.

“Dāmas un kungi, esmu šeit ieaicināts, lai sniegtu jums patiesu priekšstatu par to nāciju un valsti, kur jūsu vadītā un jūsu īpašumā esošā kredītiestāde gatavojas paplašināt un attīstīt savu darbību. Savu analīzi es sadalīšu vēsturiskajā, kultūras un sociālajā segmentā, lai pēc būtības dotu jums sapratni par to, kas ir šīs valsts pamatiedzīvotājs latvietis, kā attiecībā uz vidusmēra latvieti un uz vidusmēra vietējo politiķi rīkoties jūsu kredītiestādei un kā modificēt tās stratēģiskos un taktiskos plānus...

(Turpinājums lasāms jaunajā romānā.)

Novērtē šo rakstu:

96
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...

21

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

FotoTautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana ir atkarīga no 14. Saeimas vēlēšanām. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām, jo nenotiks spēkošanās nav starp labiem un sliktiem politiķiem vai arī mazākā ļaunuma izraudzīšanās. Notiks izšķirošā politiskā cīņa starp potētājiem un izdzīvot gribētājiem.
Lasīt visu...

21

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

FotoKad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts mūsu sabiedrībai kritisks punkts. Un ne tāpēc, ka kādam ir cēlusies roka ko tādu uzrakstīt – sociopāti ir sastopami ikvienā sabiedrībā. Sarkanā lampiņa iemirgojas tāpēc, ka nosodījums tādam pieļāvumam, ka ārsts varētu neglābt kādu cilvēku viņa tautības dēļ, tvītos nebūt nav vienprātīgs un principiāls.
Lasīt visu...

15

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

FotoEs pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas sanāca man blakus. Otra mana lielā mīlestība bija pirmajā klasē. Es vienmēr esmu zinājis, ka man patīk meitenes. Literatūras un mākslas žurnālā bija viens numurs, kur bija plika sieviete, tas mani vienmēr ļoti interesēja. Tāpat es biju atradis konversācijas vārdnīcā šķirkļus, kur apmēram kaut ko varēja saprast par seksu. Nekāda propaganda mani nebūtu padarījusi par geju, es vienkārši piedzimu hetero.
Lasīt visu...

21

Par "audzēšanu"

FotoNekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari izaudzēt, nerunājot par kādu lopu vai veģetāru ēdam- vai skaistumlietu. Tu vari iesēt sēklu, aplaistīt, izravēt un rūpēties. Lopu tu vari pabarot, apkopt un pasargāt.. Un viss. Bet - tas neesi tu, kas audzē. Audzē Tas, kurš radīja sēklu un deva tai spēju dīgt, augt un dot ražu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...