Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar publiskotās ziņas par to, ka bēdīgi slavenās Prusaku ģimenes pārstāvja Aigara Prusaka vadītā Nodokļu un muitas policija nav reaģējusi uz brīdinājumu par heroīna kravu, kas transportēta caur Latviju, nav pirmā reize, kad tieši uz šo amatpersonu krīt īpaši melna aizdomu ēna. Pietiek šodien atkārtoti publicē divus rakstus, kas pirmoreiz publicēti 2003. un 2004. gadā.

Igaunijas KaPo ziņojums liecina, ka Aigars Prusaks fiksēts Igaunijā, tiekoties ar cigarešu kontrabandistiem

Pietiek lasītājs

Ir pagājuši jau divi mēneši, kopš "konkursā" uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amatu "uzvarēja" līdzšinējais VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītājs Aigars Prusaks, kurš joprojām nav spējīgs stāties amatā, jo Valsts drošības dienests (VDD) nav viņam piešķīris jaunu pielaidi valsts noslēpumam.

Līdz šim ir izskanējušas vairākas versijas, kāpēc VDD tik ilgi kavējas ar pielaidi A.Prusakam. Viena no tām ir saistīta ar viņa turības aizdomīgo pieaugumu, strādājot VID, savukārt otra attiecas uz daudzajām baumām (un pat iesniegumiem VDD) par A.Prusaka un viņa sabiedroto, iespējams, praktizētajiem jumtošanas pakalpojumiem.

Par spīti daudzajām aizdomām un liecībām pēdējā informācija liecina, ka VDD tomēr ir piekritis izsniegt A.Prusakam pielaidi valsts noslēpumam. Tas noņems viņam pēdējo šķērsli ieņemt ietekmīgo VID policijas direktora amatu, kurā praktiski var noteikt, kurus noziedzniekus sauks, bet kurus nesauks pie atbildības.

Šajā stāstā vienīgo jucekli rada šī gada jūlijā VDD saņemtais Igaunijas Drošības dienesta (KaPo) ziņojums, ka Aigars Prusaks fiksēts Igaunijā, tiekoties ar turienes noziedzīgās pasaules pārstāvjiem cigarešu kontrabandas jomā.

Igauņu ziņojumā minēti ne tikai šīs tikšanās dalībnieki, bet arī tās laikā apspriestie jautājumi, kuri rada pamatu aizdomām, ka A.Prusaks Igaunijā viesojās Latvijā viena no ietekmīgākajiem cigarešu kontrabandistiem D.Bezdoļnija ar iesauku Dolārs uzdevumā.

Šajā sakarā ir tikai viens jautājums - VDD strādā nekompetenti diletanti vai apzināti diversanti, ja tiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam un tādējādi arī tiesības ieņemt amatu, kurā var tikt ietekmēta mūsu valsts ekonomiskā drošība, cilvēkam, par kura kura iespējamo saikni ar noziedzīgo pasauli ir saņemti skaidri pierādījumi?

Astoņkāja nervozās kustības

Pietiek lasītājs

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) vadītājs Aigars Prusaks ir vienkāršs cilvēks - viņš visu dara tikai naudas dēļ. Lai to iegūtu pēc iespējas vairāk, svarīgi ir ne tikai ieņemt ietekmīgus amatus, bet arī censties izvairīties no jebkādas kontroles.

Pēc darba Korupcijas novērošanas un apbrīnošanas birojā (KNAB) bēdīgi slavenā Jura Juraša padotībā A.Prusakam izdevās iekārtoties VID par Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju. Šajā amatā viņš ieguva kompromitējošu informāciju par toreizējo VID vadītāju Ievu Jaunzemi, kuru izmantoja, lai piespiestu viņu jebkādiem līdzekļiem panākt A.Prusaka iecelšanu par VID NMPP direktoru.

Zinot, ka I.Jaunzeme drīz zaudēs savu amatu, A.Prusaks mudināja viņu rosināt Nodokļu un muitas policiju pārcelt no VID uz Finanšu ministriju (FM). Kāpēc tas ir tik svarīgi? Pirmkārt, tas A.Prusakam nodrošinātu vēl lielāku neatkarību. Otrkārt, tāpēc, ka FM ietekmīgā - finanšu ministra padomnieka - amatā strādā agrākais VID Finanšu policijas direktors un dažādu rebju darbonis Kaspars Čerņeckis. Zinot tuvās A.Prusaka un K.Čerņecka attiecības, nokļūstot FM pakļautībā, A.Prusakam būtu izdevies nodrošināt "savējā" "kontroli".

Pavisam nesen sabiedrībai tika prezentēts stāsts, ka NMPP atdalīšana no VID esot nepieciešama, jo VID jākļūst par servisa iestādi. Un servisa iestādēm nepiedien nēsāt pātagas, tām ir jāatstāj tikai burkāni.

Politikas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidū klusībā izskanēja dažādas versijas, kāpēc FM pašaizliedzīgi vēlas sliktos policistus ņemt pie sevis, tikai lai palīdzētu VID izskatīties labākam. Bet kopumā visiem bija skaidrs, ka ir cilvēki, kuri ļoti grib, lai arī FM būtu "sava armija".

Pēc daudzu mēnešu darba, izstrādājot nepieciešamās izmaiņas likumos, arvien vairāk cilvēkiem radās pārliecība, ka šī I.Jaunzemes pie finanšu ministra Arvila Ašeradena (Jaunā vienotība) izsistā iniciatīva ir gandrīz tikpat nejēdzīga kā lielākā daļa abu tandēma ideju. Papildu naglu sliktās idejas zārkā iedzina Eiropas tiesībsargājošās iestādes, kuras atsūtīja identiskus viedokļus, ka NMPP vieta ir Iekšlietu ministrijas (IeM) sastāvā.

Pa šo laiku A.Prusaks ar savu vietnieku, melnā darba darītāju Nauri Melderi un iepriekšminēto FM ierēdni K.Čerņecki jau bija sabūvējuši lielus plānus. Tik lielus, ka it kā bija jau devušies pie dažādiem uzņēmējiem un iepazīstinājuši viņus ar nepieciešamību iekļaut savos biznesa plānos papildu maksājumus.

Šos trīs darboņus var arī saprast - A.Prusaks jau sen dzīvo tā, ka kolēģiem rodas jautājums, kā tas iespējams, N.Melderis ceļ sapņu māju, savukārt K.Čerņeckim pēc Signes Jantones aizrotēšanas no FM arvien mazāk uzņēmēju vēlas maksāt tikai viņam, bet jaunais VW Amarok kaut arī ir ekonomisks, bet tomēr prasa līdzekļus, un māju Baložos, kaut uzcelta vēl "VID laikos" un ar devīgas sievasmātes mantojuma palīdzību, arī vajag piesildīt.

NMPP iekļaušana IeM sastāvā nozīmētu, ka A.Prusaks un N.Melderis kļūtu par vienkāršiem vidēja līmeņa darbiniekiem iestādē ar daudziem rūdītiem priekšniekiem un vilkačiem uzplečos kolēģu vietā pretstatā absolūtai varai un naiviem ierēdņiem Finanšu ministrijā. Savukārt K.Čerņeckis tā arī nekļūtu par tiešām ietekmīgu cilvēku, par kādu jau sen vēlas atkal kļūt.

Tādēļ nav brīnums, ka, svaru kausiem paklusām sliecoties uz to, ka NMPP tiks pakļauta nevis FM, bet gan Iekšlietu ministrijai, A.Prusaks un K.Čerņeckis izmisīgi cenšas izglābt savu plānu.

Cīņā esot iesaistījies arī bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs, pašreizējais Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs, kurš, jāatceras, bija tieši tas cilvēks, kurš izvilka K.Čerņecki no nebūtības un iekārtoja padomnieka amatā. J.Reirs, protams, arī pats vēlas atgriezties FM krēslā un izbaudīt tur sniegto iespēju plašumus, kuri kļūtu vēl plašāki, ja FM būtu atsevišķa spēka struktūra, kuras vadībā būtu uzticami cīņubiedri.

Tikmēr valdībā paklusām tiek virzīta NMPP iekļaušana IeM. Kaut arī valdības sēdē par to ir pieņemts lēmums un informācija ir iekļauta Ministru kabineta (MK) Tiesību aktu portālā (TAP), mediji par to klusē. Klusē arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), kurš valdības sēdē par šo plānu pat neizteicās. Bet, tā kā viņš kopā ar ZZS ministru Uldi Auguli arī valdības sēdēs atļaujas piedalīties alkohola reibumā, tam varbūt arī ir izskaidrojums.

Vēl nav zināms, kā A.Ašeradens paskaidros sabiedrībai tik krasu paša pozīcijas maiņu. Bet varbūt neviens neko negrib teikt, jo priekšā vēl ir Jaunās vienotības savstarpējo klanu cīniņi. Jebkurā gadījumā būs interesanti pavērot, kurš šoreiz uzvarēs - veselais saprāts, ka Nodokļu un muitas policijai ir jābūt iekļautai Iekšlietu ministrijas sastāvā, vai viena JV flanga alkatība pēc vēl lielākiem ienākumiem.

Novērtē šo rakstu:

173
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi