Zinātnē balstītais deputāts Skride sen nav cenzējis viedokļus
Jūlija Stepaņenko08.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nu sveiks, mīļais zinātnē balstītais draugs Skride! Sen neesi cenzējis viedokļus!
Tātad – Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzraksta atklātu vēstuli ar sekojošiem saprātīgiem un ārsta cienīgiem priekšlikumiem: nemocīt bērnus ar testiem un maskām, bet domāt par gaisa kvalitāti skolās.
Ilze Aizsilniece pamatoti norāda uz to, ka Aizsardzības ministrijas bērniem iepirktajās maskās ir nevēlamas vielas - antimikrobiālais pārklājums maskām nav pētīts uz nekaitīgumu ieelpojot. Tas ir biocīds, kas aiztur baktēriju vairošanos, un tam nav sakara ar vīrusu apkarošanu. Man ir grūti atrast Ilzes atklātajā vēstulē kaut kripatiņu dezinformācijas, jo visi pieminētie fakti ir pārbaudāmi.
Izlasiet Skrides tvītu uzmanīgi. Skride ir Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs. Viņš jau kuro reizi izmanto savas pilnvaras, lai vērstos pret cienījamiem ārstiem. Viņš uzsūtīja Veselības inspekciju un pat policiju dakterim Mednim, bet tagad ir ķēries pie jaunas sadaļas savā karjerā.
Skride savā deputāta termiņā nav izdarījis neko nozīmīgu. Kā komisijas vadītājs viņš ir veiksmīgi nozūmējis mūsu trīs vērtīgus likumprojektus un kā deputāts - nodarbojies ar vietējo bezalkoholisko dzērienu ražotāju mocīšanu.
Skaidrs, ka Andris Skride ir piedzimis nepareizā valstī. Andris Skride būtu labs cenzūras ministrs Ziemeļkorejā. Kopā ar Valsts kontroles Irkli. Atklātās vēstules no nepareiziem cilvēkiem ir jāaizliedz ar likumu un steidzami jāizveido nepareizo cilvēku reģistrs!
Paldies Ilzei Aizsilniecei par atklāto vēstuli no daudziem jo daudziem bērnu vecākiem! Paldies par rūpēm un drosmi! Kas to būtu domājis, ka mūsu laikos jau vairs nevarēs rakstīt pašsaprotamas lietas: bērni mīl elpot svaigu gaisu!
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
