Ziņkārīgais ģenerālis Grišins saņēmis no Lato Lapsas atbildes par gaidāmajām publikācijām hiēnu policista Jašina un viņa paša sakarā – bet nez vai tās viņu iepriecina

Valsts policijas priekšniekam no Lato Lapsas

2024. gada 21.jūlijā nosūtīju Jūsu iestādei šādu iesniegumu – informācijas pieprasījumu:

„Esmu saņēmis šādu Jūsu iestādes atbildi uz savu informācijas pieprasījumu:

„Par informācijas pieprasījumu

Valsts policijā 2024. gada 8. jūlijā saņemts un reģistrēts informācijas pieprasījums par Valsts policijas darbinieku Romānu Jašinu.

Informējam, ka Romāns Jašins ar 2024. gada 1. jūliju iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā. Jāpiebilst, ka šī informācija ir arī publiski pieejama Valsts policijas tīmekļvietnē https://www.vp.gov.lv.”

Pārbaudot norādīto vietni, esmu tajā atradis šādu publiskotu informāciju:

„Stratēģiski svarīgā Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā iecelts pulkvežleitnants Romāns Jašins

Turpinot Valsts policijas attīstības veicināšanu un dodot iespēju augsta līmeņa vadītājiem savas zināšanas un profesionālās spējas izmantot citu darbības jomu stiprināšanā, ar 2024. gada 1. jūliju Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā iecelts pulkvežleitnants Romāns Jašins. Iepriekš R. Jašins ieņēmis dažādus amatus struktūrvienībās, kas saistītas ar organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī bijis būtisks atslēgas cilvēks dažādu sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā un atklāšanā.

Ņemot vērā mainīgās noziedzības tendences digitālajā vidē, kibernoziegumu apkarošana ir viena no Valsts policijas prioritārajām jomām. Tajā ietilpst sarežģīti uzdevumi ar pārrobežu dimensijas raksturu, un, lai tos izpildītu, ir nepieciešamas zināšanas ne tikai tradicionālajā noziegumu apkarošanā, bet arī augsto tehnoloģiju jomā un spēja efektīvi organizēt izmeklēšanas darbu kibernoziegumu atklāšanā.

 “Arī organizētā noziedzība ir transformējusies uz interneta vidi, tādējādi sapludinot robežas, apvienojot dažāda rakstura noziedzniekus un dodot tiem iespējas organizēti izmantot internetu kā efektīvu rīku savu noziedzīgo nodarījumu īstenošanā. Tas ir viens no iekšējās drošības apdraudējuma veidiem un nopietns izaicinājums policijai, padarot cīņu pret šiem noziedzniekiem mazliet sarežģītāku, bet ne neiespējamu. Šī ir stratēģiska joma ne tikai Valsts policijā, bet arī Eiropā un pasaulē, un mums ir nepieciešams rast nestandarta pieejas un risinājumus efektīvai cīņai ar organizēto kibernoziedzību. Policijas arsenālā jau ir tehnoloģijas, resursi un spējas, lai pret to cīnītos, tomēr aizvien ir jāiegulda ārkārtīgi daudz, lai stiprinātu gan tehnisko kapacitāti, gan cilvēkresursu,” stājoties jaunajā amatā pārliecināts ir Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Romāns Jašins.

Dienesta gaitas Valsts policijā Romāns Jašins uzsāka 2001. gadā Valsts policijas skolas kadeta amatā. Kopš 2004. gada viņš strādājis dažādās struktūrvienībās gan Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, gan vēlāk Kriminālizmeklēšanas pārvaldē kā priekšnieka vietnieks, vadot nodaļu, kas saistīta ar slepkavību izmeklēšanu un novēršanu. Savukārt kopš Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes strukturālajām pārmaiņām no 2022. gada jūlija līdz šim Jašins ir ieņēmis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka, 1. nodaļas priekšnieka amatu.

Dienestā Romāns Jašins ir sevi pierādījis kā augstas raudzes profesionāli, kuram piemīt gan jauda, gan stratēģiskais redzējums. Savukārt viņa profesionālo sniegumu pierāda viņa darba rezultāti – pats bijis viens no vadošajiem atslēgas cilvēkiem dažādu smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā, novēršanā un atklāšanā. Savas zināšanas un profesionālās prasmes pilnveidojis dažādās apmācībās gan Latvijā, gan ārzemēs, kā arī pierādījis spējas vadīt izaicinošus un vērienīgus starptautiskus projektus, piemēram, projektu “FIDR”, kur Valsts policija bija vadošā iestāde. 

Jāizceļ, ka pulkvežleitnanta ieguldījums Valsts policijas attīstībā un Latvijas valsts iekšējā drošībā novērtēts ar vairākiem augstiem apbalvojumiem, tostarp personīgo ieroci, kā arī viņš ir apbalvots ar Viestura ordeni un iecelts par Viestura ordeņa virsnieku.

R. Jašins pulkveža pakāpei piekritīgā amatā pārcelts saskaņā ar “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma” 12. panta pirmās daļas 3. punktu.

Jāatgādina, ka strukturālo pārmaiņu rezultātā 2022. gada jūlijā Galvenās kriminālpolicijas sastāvā izveidota jauna struktūrvienība – Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde. Līdz šim Valsts policijas sastāvā nebija centrālās specializētās struktūrvienības, kuras kompetencē ietilptu visu kibernoziegumu un noziegumu augsto tehnoloģiju jomā novēršana un apkarošana, kā arī zināšanu un iemaņu akumulēšana par jaunatklātiem fenomeniem informācijas tehnoloģiju jomā.”

Šī publikācija man kā žurnālistam, Latvijas Žurnālistu savienības biedram ir radījusi pārliecību, ka nepieciešams par šo tēmu veidot mediju publikācijas sabiedrības informēšanai. Tāpēc vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

kāda ir Jūsu iestādes darbinieka R. Jašina kompetence kibernoziegumu jomā?

kāda ir Jūsu iestādes darbinieka R. Jašina kompetence noziegumu augsto tehnoloģiju jomā?

kāda ir Jūsu iestādes darbinieka R. Jašina kompetence informācijas tehnoloģiju jomā? Kas tieši to apliecina?

kādas zināšanas un iemaņas, kad un kur Jūsu iestādes darbinieks R. Jašins ir akumulējis par jaunatklātiem fenomeniem informācijas tehnoloģiju jomā?

kāds līdz šim bija Jūsu iestādes darbinieka R. Jašina ieņemtais amats?

vai amats, kurā pārcelts Jūsu iestādes darbinieks R. Jašins, bija vakants? Ja jā, kopš kura laika un kādu iemeslu dēļ?

Jūsu iestādes publiskotajā informācijā apgalvots, ka R. Jašins pārcelts jaunajā amatā pēc paša vēlēšanās. Kā tieši darbinieks pamatoja šo vēlēšanos? Kas un ar kādu pamatojumu nolēma apmierināt šo vēlēšanos?

vai Jūsu iestādes darbiniekam R. Jašinam ir spēkā esoša pielaide valsts noslēpumam? Kad tā ir ir apstiprināta? Kad ir tās pārskatīšanas termiņš?”

Uz šo iesniegumu – informācijas pieprasījumu esmu saņēmis šādu Jūsu iestādes dokumentu Nr.20/CAnos/49851, ko parakstījis Jūsu iestādes darbinieks Andrejs Grišins:

„Par informācijas pieprasījumu

Valsts policijā 2024.gada 22.jūlijā saņemts izskatīšanai Lato Lapsas (turpmāk – Iesniedzējs) 2024.gada 21.jūlija iesniegums (Valsts policijas reģistrācijas Nr.CA/60635), kurā tiek pieprasīts sniegt informāciju (atbildēt uz vairākiem jautājumiem pēc būtības), kas saistīta ar Valsts policijas darbinieku Romānu Jašinu (turpmāk – iesniegums). No iesnieguma satura secināms, ka informācija tiek pieprasīta kā žurnālistam, Latvijas Žurnālistu savienības biedram, gatavojot mediju publikācijas par sabiedrības informēšanu. Valsts policija secina, ka Iesniedzējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskata par būtisku informēt sabiedrību par pulkvežleitnanta Romāna Jašina iecelšanu Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka amatā.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta trešo daļu informācijas pieprasījumā, kas izteikts rakstveidā vai elektroniskā veidā, norāda pieprasītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu (firmu), adresi, kur nosūtāma informācija, un to paraksta informācijas pieprasītājs. Informācijas pieprasījums formulējams iespējami precīzi. Kā atzinis Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2019.gada 26.februāra spriedumā (lieta Nr.A420227714, SKA-40/2019 ECLI:LV:AT:2019:0226.A420227714.4.S) informācijas pieprasījums formulējams iespējami precīzi. No Informācijas atklātības likuma 11.panta trešās daļas izriet, ka informācijas pieprasītājam ir ne tikai tiesības pieprasīt informāciju, bet arī noteikts pienākums sadarboties ar iestādi un iespēju robežās precizēt pieprasījumu. Šāds pienākums ir attaisnojams, jo var nodrošināt, kā pieprasītās informācijas ātrāku identifikāciju un saņemšanu, tā arī iestādes resursu pārmērīgu nenoslogošanu.

Ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Tātad, saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jāspēj konstatēt, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta (Senāta 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 (A420261416) 8.punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto un iesniegumā uzdoto jautājumu raksturu, un apstākli, ka iesniegumā norādīts, ka Valsts policijas publikācija Iesniedzējam “kā žurnālistam, Latvijas Žurnālistu savienības biedram ir radījusi pārliecību, ka nepieciešams par šo tēmu veidot mediju publikācijas sabiedrības informēšanai”, lai Valsts policija varētu izvērtēt iesniegumā norādīto un sniegt tiesiski pamatotas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, lūdzu rakstveidā informēt Valsts policiju par to, kāds ir šīs publikācijas mērķis, kur un kad tā tiks publicēta, kas ir publikācijas autors.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka iesniegumā norādīts uz iepriekš sniegto Valsts policijas atbildi uz Iesniedzēja 8.jūlija iesniegumu par Valsts policijas darbinieku Romānu Jašinu, kas tika iesniegts norādot, ka šī informācija nepieciešama mediju publikācijas veidošanai, lūdzu rakstveidā precizējiet, kur Valsts policija var iepazīties ar šo publikāciju un kas ir tās autors.

Gadījumā, ja Iesniedzējs uzskata, ka ar šo atbildi ir aizskartas Iesniedzēja tiesības saņemt informāciju, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmajai daļai Iesniedzējam ir tiesības to apstrīdēt Iekšlietu ministrijā viena mēneša laikā no šīs atbildes saņemšanas dienas.”

Atbildot dokumentā izteiktajiem A. Grišina lūgumiem, daru zināmu, ka valsts iestādes vēlme noskaidrot mediju publikāciju saturu un mērķi ir prettiesiska un amorāla, apkaunojot gan tās izteicēju, gan attiecīgo valsts iestādi.

Taču, saprotot darbinieka A. Grišina satraukumu par gaidāmo publikāciju, varu izņēmuma kārtā apmierināt darbinieka A. Grišina izrādīto ziņkāri un sniegt šādu informāciju:

publikācijas mērķis ir atklāt koruptīvās saites Valsts policijas vadībā un saistību ar organizēto noziedzību, uz ko norāda manis sarakstītās grāmatas „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts”. Papildus apmierinot darbinieka A. Grišina izrādīto ziņkāri, varu norādīt, ka, iespējams, šai saistībā tiks pieminēts arī viņš.

domājams, ka pieprasītā informācija tiks izmantota grāmatas „Hiēnu ģenerālis un viņa kukuļu shēmas” sagatavošanā. Papildus apmierināt darbinieka A. Grišina izrādīto ziņkāri šai sakarā pagaidām nevaru.

A. Grišina uzdotais jautājums „kas ir publikācijas autors” ir uzdots kroplā latviešu valodā un norāda uz jautātāja nekompetenci, jo vēl nesagatavotai publikācijai nav autora, līdz ar to uz šo jautājumu atbildēt pašlaik nav iespējams. Grāmatas „Hiēnu ģenerālis un viņa kukuļu shēmas” autors, protams, būšu es.

Atbildot uz darbinieka A. Grišina izteikto lūgumu mana 8. jūlija iesnieguma sakarā, proti, „lūdzu rakstveidā precizējiet, kur Valsts policija var iepazīties ar šo publikāciju un kas ir tās autors”, daru zināmu, ka Valsts policijas sniegtā atbilde uz šo iesniegumu man nezināmu iemeslu dēļ bija nepietiekama un izvairīga, tā norādot uz Valsts policijas vadības negodprātīgu vēlmi slēpt no sabiedrības tai būtisku informāciju. Tieši šis iemesls neļāva man pildīt žurnālista pienākumus un sagatavot mediju publikāciju, kā arī bija par pamatu 21. jūlija iesnieguma sagatavošanai. Izsaku cerību, ka šī izvairība, kas apkauno ne tikai konkrēto darbinieku A. Grišinu, bet visu Valsts policiju, neturpināsies.

Lato Lapsa

Rīgā 2024. gada 13. augustā

Novērtē šo rakstu: