Ziņojums, kas izraisīja pretsitienu pa Valsts kanceleju, nopludinot vēstuli par "airBaltic"
PIETIEK24.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien publiski pieminētais Valsts kancelejas ziņojums, kurš izraisījis pretsitienu pa šo iestādi, nopludinot vēstuli par airBaltic tiesvedību, ir bijis dokuments, kurā aprakstīts, kā Norvik banka roku rokā ar bēdīgi slaveno miljonāru, tā sauktās "Repšes biedrības" finansiālo atbalstītāju Donātu Vaitaiti vēlējusies tikt pie Igaunijas uzņēmuma Wind One atjaunojamo energoresursu biznesa Latvijā un kā mūsu valsts riskē ar starptautisku tiesvedību vairāku desmitu miljonu latu apmērā, jo tās tiesībaizsardzības iestādes pieļāvušas šī igauņu biznesa faktisku ekspropriāciju. Pietiek šodien publicē šo ziņojumu.
Pēc tam, kad Latvijas Televīzija pirmdien publiskoja Valsts kancelejas iekšēju dokumentu saistībā ar tiesvedību airBaltic un aviokompānijas bijušā vadītāja Bertolta Flika lietā, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons paziņoja - šis dokuments esot nopludināts kādas "konkrētas šauras ekonomiskās grupas" interesēs, saistībā ar kādu reiderisma lietu, kuras negatīvs iznākums valstij izmaksātu aptuveni 50 miljonus latu.
Pašlaik, kā zināms, Pietiek, saistībā ar airBaltic dokumentu tiek izmeklētas vairākas versijas, bet par reālāko tiek uzskatīts variants, ka dokuments nopludināts no Satiksmes ministrijas, ko faktiski kontrolē ar Vaitaiša un Repšes biedrību saistītais tā sauktais "Klāva Olšteina sešinieks". Dokuments, kā zināms Pietiek, bija pieejams olšteiniešu spiediena rezultātā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatā ieceltajam Kasparam Ozoliņam.
Valsts kancelejas ziņojumā, kas izpelnījies tik neordināras pretdarbības metodes, aprakstīta situācija, "kas rada pamatotas bažas, ka pret Latvijas Republiku tuvākajā laikā var tikt uzsākta starptautiska tiesvedība vairāku desmitu miljonu latu apmērā par reiderismu attiecībā uz Igaunijas Republikā reģistrētam uzņēmumam OU Wind One piederošu Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmumu grupu (koncernu) SIA Winergy (saistītie meitasuzņēmumi - SIA Njord, SIA Stribog, SIA Venti)". Rezultātā starptautiskā šķīrējtiesa "varētu atzīt, ka Latvijas Republika tiesībaizsardzības iestāžu personā ir pieļāvusi OU Wind One atjaunojamo energoresursu biznesa Latvijā ekspropriāciju".
Ziņojumā aprakstīts, kā AS Norvik banka centusies iespējami ātrāk pārņemt savā valdījumā SIA Winergy koncerna mantu, kas ieķīlāta Norvik bankā, savukārt par šīs mantas pārvaldnieku banka jau paspējusi iecelt uzņēmēju Vaitaiti. Šis "Repšes biedrības" finansiālais atbalstītājs ir kontrolpaketes īpašnieks SIA Jaunpagasts plus, kurai, kā norādījusi Valsts kanceleja, pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas, reģistrēta apjomīga komercķīla tai pašā Norvik bankā. Tāpat ziņojumā aprakstīts, kā pēc panāktā Winergy mantas aresta banka nodibinājusi veselus četrus jaunus uzņēmumus, kuru valdēs tāpat iecelts Vaitaitis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
