Iesaki rakstu: 
Pēdējos četrus gadus Dobeles novads grimst stagnācijā. Lai izprastu kāpēc tā notiek, ir jāatgriežas nesenā pagātnē, kad interesantā veidā pie varas apvienotājā Dobeles novadā nāca Ivars Gorskis. Par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts cilvēks, kurš pēc vēlēšanu rezultātiem LZS sarakstā ieņēma tikai astoto vietu. Un arī tikai tādēļ, ka Auces puses iedzīvotāji tika biedēti ar “Dobele nāk”, “mums visu atņems” utt. Turklāt vēlēšanu rezultātos redzams, ka tika organizēta mērķtiecīga bijušā Dobeles novada deputātu svītrošana LZS sarakstā.
Četri stagnācijas un lejupslīdes gadi Dobelē
Toreiz I.Gorskis par domes priekšsēdētāju tika izvirzīts negaidīti un bez saskaņošanas ar Dobeles LZS biedriem. Saraksta lokomotīve un Dobeles novada priekšsēdētājs bija Andrejs Spridzāns, un tieši viņam pēc vēlētāju balsojuma bija jākļūst par domes priekšsēdētāju.
Protams, ka varas maiņa un mazpazīstama priekšsēdētāja ievēlēšana nebija viena paša I.Gorska pirksts. Varas gāšana Dobelē notika pēc Ginta Kaminska ievēlēšanas pašvaldību savienības priekšsēža krēslā, viņam atbalstu vajadzēja no visām partijām, un nez kā būtu, ja varu Dobelē būtu gāzuši pirms tam?
Arī šajās vēlēšanās I.Gorska kungs pasniedz savu sarakstu kā spēcīgu komandu. Kas tā par komandu, kur pāris cilvēki pašlabuma vārdā uzreiz pēc vēlēšanām ar smaidu uzmet savus biedrus?! Ja tik viegli uzmet savējos, ko no tādiem nodevējiem var gaidīt vēlētāji?
Ieskatoties nedaudz vēsturē, no valsts amatpersonu deklarācijas par 2007.,2008., 2009. gadu redzams, ka I.Gorska kungs strādājis par juristu vienlaicīgi 11 pagastos un kopā vienlaicīgi pildījis 23 amatus gan pašvaldībā, gan privātajā sfērā. Nu vienkārši supercilvēks! Ja katram amatam veltīt stundu diennaktī, tad vēl vesela stunda atlika gulēšanai, nerunājot par darba likumdošanas pārkāpumiem u.c.
Kad pēc pirmās pašvaldību reformas 2009.gadā Dobeles novada pašvaldība šim supercilvēkam jurista pakalpojumus atteica, I.Gorska kungs no pašvaldības attiesāja vairākus desmitus tūkstošus latu. Augstākminētais ļoti pārliecinoši parāda, cik ļoti I.Gorska kungs ir gatavs strādāt vienīgi un tikai novada iedzīvotāju labā.
Turklāt, izveidojoties jaunajam Dobeles novadam, Auces un Tērvetes novadu administrācijas tā vietā, lai kopēji veidotu vienu organizatorisko struktūru, laika posmā no velēšanām 05.06.2021. līdz 31.01.2022., juridiski nodrošināja sev pilnīgi autonomu funkcionēšanu, tā kavējot reformas ieviešanu un lieki tērējot pašvaldības līdzekļus.
Arī pašlaik strādājošo skaits agrākos Auces un Tērvetes novadu veidojošos pagastos ir nesalīdzināmi lielāks nekā bijušā Dobeles novada pagastos. Pašvaldību reformai viens no mērķiem bija pakalpojuma kvalitātes uzlabošana un administratīvā aparāta samazināšana. I.Gorska kungam tas ir izdevies “godam” - pakalpojumi no lauku teritorijām tiek koncentrēti centrā, un darbinieku skaits administrācijā palielināts par 60%.
I.Gorskim stājoties amatā iedzīvotājiem bija iluzora cerība, ka, redz, cilvēks no laukiem, tad jau vairāk naudas un attīstības tiks lauku teritorijām. Kas tev deva, lauki tika atstāti bez finansēm un bez pakalpojumiem.
Galvenais I.Gorska četru gadu veikums ir raganu medības un jaunu, dārgu štatu veidošana centrālajā administrācijā. Kļūstot par deputātu I.Gorskis, publiski kliedza tā brīža izpilddirektoram Agrim Vilkam sejā, ka tas nelikumīgi esot notriecis pusmiljonu eiro un par to A.Vilkam ir jāsēž cietumā. Tomēr, I.Gorskim kļūstot par priekšsēdētāju, visi grēki piemirsās, un abi kopā jau jautri čaloja.
A.Vilks par saviem grēkiem bija un ir piesiets īsā saitītē un pilda visus I.Gorska likumīgus un nelikumīgus rīkojumus, ieskaitot savu “bijušo” kolēģu iemīšanu dubļos. Pie šā obligāti jāpiemin, ka melnos darbus I.Gorska kungs dara tikai ar svešām rokām, jurists paliek jurists – tas nu gan ir iemācīts.
Četru gadu garumā I.Gorska kungs ap sevi ir veidojis neieņemamu cietoksni no štata un ārpakalpojuma juristiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem un iekšējās kontroles dienesta darbiniekiem. Šie ļaudis, kuriem būtu jāstrādā vietējo iedzīvotāju interesēs, galvenokārt veica I.Gorska aizstāvības funkciju.
Juristi strādāja, lai juridiski viss būtu gludi, sabiedriskās attiecības lielīja, ka viss ir labi un labāk nemēdz būt, savukārt iekšējais kontroles dienests bija ķēdes sunīši, kurus uzrīdīt, lai likumīgām un nelikumīgām metodēm atrastu, par ko piesieties tiem, kuri I.Gorskim, viena vai otra iemesla dēļ, īsti nebija pa prātam. Visos šajos dienestos I.Gorska kungs savas valdīšanas laikā ir krietni palielinājis darbinieku skaitu.
Izskatās, ka I.Gorska kungs baidās no spēcīgām personībām, cilvēkiem ar viedokli, tāpēc no tiem atbrīvojās kā pirmajiem, un nav svarīgi, vai pašvaldības darbs no tā cietīs vai ne, tas ir otršķirīgi. Galvenais uzstādījums – absolūta lojalitāte, bezierunu pakļaušanās, pat ja skaidri redzams, ka viņš visu ved pilnīgās auzās.
Tas viss pēc 2021.gada ir vainagojies ar ne visai iepriecinošu rezultātu – ES fondu finansējums samazinājies par 17,3%, iedzīvotāju skaits par 3,7% un dzimušo skaits par 2,5%. Aktīvo uzņēmumu skaits palielinājies par 0,5%, kaut vidēji valstī 2,4%, kaimiņos Tukumā, Jelgavā plus 5,4%.
Tiesvedības pret personām ar invaliditāti
Ja ar novada izaugsmi I.Gorskim pēdējos 4 gadus nevedas, tad ir lietas, kas viņam sanāk un padodas. Proti, I.Gorskis, jurists būdams, ir dikti aktīvs uz tiesvedībām, īpaši pret personām ar invaliditāti.
Dobeles novada domē bija iesniegtas vairāk nekā 30 pārsūdzības par Dobeles novada Sociālā dienesta pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu personām ar invaliditāti. No tām tiesvedību uzsāka 5 ģimenes. Pašlaik vienā lietā ir izlīgums, otrā lieta atrodas otrajā instancē (pirmās instances lēmums ir par labu personai, bet pašvaldība pārsūdzēja otrajā instancē), trešā lieta atrodas pirmajā instancē.
Šeit jānorāda, ka kontekstā ar šo ir Tiesībsarga atzinums, kurā Tiesībsargs norāda, ka ir pārkāpti tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principi, un aicina pašvaldību rast izlīgumu ne vien šajās 3, bet arī pārējās aptuveni 30 domē iesniegtajās pārsūdzības lietās. Diemžēl šāda rīcība nesekoja.
Zīmīgi ir tas, ka I.Gorskis šo divu gadu laikā nav vēlējies nonākt līdz izlīgumam un tika darīts viss, lai tiesas vilktos līdz pēdējai instancei, ar mērķi neuzņemties atbildību un cerēt, ka otrām pusēm nepietiks spēka novest lietas līdz pēdējai instancei.
Summas, par kurām ir runa šo visu tiesvedību kontekstā, pašvaldības budžetam ir nelielas, tomēr jāatzīmē, ka šajos procesos honorāru saņem (nav ne jausmas, cik lielu) domes priekšsēdētāja domubiedrs, advokāts Rolands Broks, un ir aizdomas, ka honorārs varētu būt pat lielāks nekā pašu tiesvedību atlīdzināmās summas.
Kampaņai derīgs ir viss, arī putni
Tuvojoties vēlēšanām un publiski izskanot informācijai un faktiem par pēdējo 4 gadu periodu, I. Gorskis turpina raganu medības. Tā vietā, lai detalizēti skaidrotu savu rīcību un pieņemtos lēmumus, galvenā galvas sāpe ir atrast minēto faktu autorus. Lai censtos to noskaidrot, tiek piesaistīti gan pašu pasludināti politikas eksperti Mārtiņa Brigznas personā, kurš pagājušās nedēļas nogalē pēc I. Gorska svilpiena organizēja pat atsevišķu tiešraidi sociālajos tīklos. Netiek smādēti tādi putni kā Cīrulis un Gailis, kuri gatavi svilpt tajā stabulē, kura ļaus šo to pafilmēt kampaņai, cerībā, ka atmetīs šiem kādu kapeiku.
Šobrīd Dobeles novada iedzīvotājiem ir jāpieņem lēmums, vai Dobeles novadam atgriezties uz izaugsmes takas vai arī turpināt slīgt stagnācijā, I.Gorskim turpinot pielietot Policijas akadēmijā gūtās zināšanas.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
