Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ziņojums par Covid-19: ir slikti, un būs vēl sliktāk

Daniels Pavļuts, veselības ministrs
04.02.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā šobrīd 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju sasniegusi 563.2. Tikmēr Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomiskajā zonā un Apvienotajā Karalistē (turpmāk – ES, EEZ un AK) šis rādītājs ir 421[1]. Tāpat arī Latvijā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir 136,4, kas ir augstāks par vidējo ES, EEZ un AK vidējo Covid-19 kumulatīvo 14 dienu nāves gadījumu skaitu uz 1 000 000 iedzīvotājiem – 103,111.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) Covid-19 riska novērtējumu, Latvija tiek iedalīta starp augsta riska valstīm arī dēļ augstā Covid-19 pozitīvo testa īpatsvara kopējā veikto testu apjomā. Ja 2021. gada sākumā tika novērots Covid-19 testu pozitivitātes samazinājums, pēdējās nedēļās pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars atkal sāk palielināties.

Kaut arī pēdējo nedēļu laikā tika novērota Covid-19 saslimšanas gadījumu samazināšanās tendence, tomēr janvāra pēdējās nedēļas laikā novērojama saslimšanas gadījumu samazinājuma palēnināšanās. Ja 2020. gada pēdējās nedēļās saslimstības rādītāju samazinājums sasniedza pat 20 %, 2021. gada 4. nedēļā saslimstības samazinājums vairs ir tikai 2,1 %.

Satraucoši ir tas, ka neskatoties uz saslimstības rādītāja nelielo samazināšanos, stacionēto Covid-19 pacientu skaits nesamazinās un pēdējās dienās novērojams pat neliels stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugums apmēram par 2 %, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Papildus arī jāņem vērā, ka pēdējā nedēļā ievērojami palielinājies Covid-19 pacientu ar smagu slimības gaitu īpatsvars stacionāros. Vērtējot stacionēto Covid-19 pacientu datus, jāņem vērā, ka mainoties saslimstības rādītājiem, stacionēto personu skaits mainās vismaz ar divu nedēļu nobīdi. Tas nozīmē, ka pat samazinoties saslimstības rādītājiem, augsts Covid-19 pacientu skaits slimnīcās saglabāsies vēl ilgāku laiku un pakāpeniski stacionāros palielināsies pacientu īpatsvars ar smagu slimības gaitu.

Vērtējot Covid-19 saslimstības rādītājus, ir jāņem vērā arī jauno koronavīrusa paveidu izplatība ES un pasaulē. ECDC uzskata, ka jaunie koronavīrusa paveidi ir saistīti ar ievērojami augstāku infekcijas pārnesi sabiedrībā, kas, visticamāk, būs par iemeslu augstākiem Covid-19 pacientu hospitalizācijas rādītājiem, kā arī augstākiem mirstības rādītājiem visās vecuma grupās, bet jo īpaši tiem, kuri ir vecākās vecuma grupās vai kuriem ir blakus slimības. Tādēļ ECDC norāda, ka ir jāievieš stingrāki drošības un piesardzības pasākumi, lai samazinātu Covid-19 pārnešanas riskus un mazinātu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu. ECDC norāda, ka riski saistībā ar Covid-19 izplatību ir augsti / ļoti augsti.

Šobrīd Latvijā ir atklāti 5 Covid-19 saslimšanas gadījumi, kuru ierosinātājs ir jaunā paveida koronavīruss, un visi gadījumi bijuši saistīti ar ievestiem Covid-19 gadījumiem. Palielinoties šo gadījumu skaitam un atklājot jaunā koronavīrusa paveida vietējo izplatību, Covid-19 riska līmenis ievērojami palielināsies.

 Jaunā Covid-19 paveida izplatības ietekme uz sabiedrību un veselības sektoru ir atkarīga no tā, pie kāda Covid-19 saslimstības līmeņa jaunā vīrusa paveida izplatība manifestējas Latvijā. Jo zemāka būs Covid-19 izplatība Latvijā, jo veiksmīgāk būs iespējams ieviest pretepidēmijas pasākumus (testēšana, inficēto izolēšana, kontaktpersonu atklāšana, izolēšana u. tml.).

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra kapacitāti, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu. Tādēļ šis ir slieksnis, kad var sākt runāt par nelielu drošības pasākumu mazināšanu.

Tajā pat laikā jāapzinās, ka konstatējot strauju koronavīrusa jaunā paveida izplatību, tai skaitā vietējo transmisiju, nekavējoties ir jālemj par piesardzības un drošības pasākumu radikālu pastiprināšanu, neskatoties pat uz labvēlīgiem saslimstības rādītājiem.

No minētā izriet, ka ir ļoti svarīgi pēc iespējas ilgāk noturēt maksimāli zemu jaunā koronavīrusa paveida ievešanas risku Latvijā. Tādēļ, lai varētu rast iespējas mazināt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai uz vietas Latvijā, ir jāparedz pietiekami strikti ierobežojumi ceļošanai, nepieļaujot maznozīmīgus ceļojumus pāri valsts robežai.

Nozīmīgs rādītājs, kas raksturo Covid-19 izplatības riskus, ir infekcijas reproduktivitātes koeficients, kas parāda to, ar kādu ātrumu Covid-19 izplatās no viena cilvēka uz apkārtējiem. Covid-19 gadījumā reproduktivitātes koeficients ir 3-4, kas nozīmē to, ka neveicot nekādus drošības vai piesardzības pasākumus, viens cilvēks inficē 3-4 cilvēkus. Savukārt koronavīrusa jaunā varianta gadījumā reproduktivitātes koeficients ir desmit reizes augstāks.

Šobrīd Latvijā uz visu ieviesto drošības un piesardzības pasākumu fona reproduktivitātes koeficients svārstās ap viens. Tas nozīmē, ka viens cilvēks inficē vienu cilvēku. Tādējādi nav iespējams panākt stabilu Covid-19 izplatības samazinājumu. Kā liecina līdzšinējā pieredze Latvijā un citās ES, EEZ un AK valstīs, lai panāktu stabilu Covid-19 izplatības samazinājumu, reproduktivitātes koeficientam jābūt zemākam par 0,7.

Kā liecina Covid-19 epidemioloģisko datu analīze, saslimstības rādītāju tendencei, kāda tā bija 2020. gada pēdējā nedēļā, Covid-19 saslimstības samazināšanās dinamika būs ļoti lēna un noteiktais saslimstības slieksnis 200 uz 100 000 iedzīvotājiem varētu tikt sasniegts tikai vasaras vidū.

Vērtējot no epidemioloģiskās drošības kritērijiem, Latvija šobrīd atrodas ļoti augsta riska Covid-19 izplatības posmā gan vērtējot ES mērogā, gan vērtējot pēc vietējā mērogā noteiktajiem Covid-19 izplatības riska indikatoriem.

Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības datu analīze liecina, ka šobrīd situācija ir ļoti nestabila un tā ir saistīta ar to, ka nepietiekamu drošības vai piesardzības pasākumu gadījumā vai strauji izplatoties jaunajam koronavīrusa paveidam var strauji vairākkārtīgi pieaugt Covid-19 saslimstība. Šādu situācijas scenāriju šobrīd var novērot Apvienotajā Karalistē, Portugālē un Spānijā. Ņemto vērā Latvijas veselības sektora kapacitāti, tas dos papildu slogu veselības sektoram, pārsniedzot ārstniecības iestāžu kapacitāti un apdraudot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību. Straujas nekontrolētas Covid-19 izplatības sekas būs pacientu prioritizēšana veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Šāda veselības sektora pārslodze būs saistīta ne tikai ar būtisku negatīvu ietekmi sabiedrības veselībai, bet arī valsts ekonomikai un sabiedrībai kopumā.

Pamatojoties no Covid-19 izplatības risku vērtējuma, tiek rekomendēts:

Ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, kas ir strikti balstīta uz epidemioloģisko situāciju un ieviesto piesardzības un drošības pasākuma efektivitātes novērtējumu.

Apraksts

Ļoti augsts risks

14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits pārsniedz 200 uz 100 000 iedzīvotājiem

(nominālais testu skaits dienā - 10 000)

Augsts risks

14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits ir robežās no 100 līdz 200 uz 100 000 iedzīvotājiem

(nominālais testu skaits dienā - 6 000)

Vidējs risks

14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits ir robežās no 20 līdz 100 uz 100 000 iedzīvotājiem

(nominālais testu skaits dienā - 4 000) 

Zems risks

14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits  ir zem 20 uz 100 000 iedzīvotājiem

(nominālais testu skaits dienā - 2 000)

Epidemioloģiskās drošības kritēriji

Saslimstības rādītājs ir galvenais situāciju raksturojošais indikators, bet lēmumu pieņemšanu ietekmē arī citi papildu apstākļi, piemēram, vai saslimstības izmaiņas ir saistītas ar uzliesmojumu vienā lokālā iestādē, vai pieaug jaunatklāto gadījumu vidū jauno koronavīrusu paveidu īpatsvars, stacionāru noslodzes rādītāju (stacionāru gultu noslodze, Covid-19 gadījumu skaits ar smagu gaitu), nāves gadījumu dinamika, veikto Covid-19 testu skaits, pozitīvo testu īpatsvars no kopējā veikto testu skaita.

Lai novērstu strauju saslimstības pieaugumu, mazinot piesardzības un drošības pasākumus, situācijas novērtējums un piesardzības un drošības pasākumu novērtējums ir jāveic reizi trijās nedēļās. Pie atbilstošas epidemioloģiskās situācijas tiek lemts par nepieciešamību pārskatīt piesardzības un drošības pasākumus, novērojot ietekmi uz Covid-19 izplatību un infekcijas reproduktivitātes koeficientu.

Covid-19 izplatības vadības risku stratēģijas pamatprincipi:

drošības un piesardzības pasākumi jānosaka atbilstoši riska pakāpei;

katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā;

Covid-19 saslimstības rādītājiem samazinoties, piesardzības un drošības pasākumi tiek mazināti, saslimstības rādītājiem pieaugot, pasākumi tiek pastiprināti;

par cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem, jebkuru pakalpojumu vai pasākumu ierobežojumiem var tikt pieņemti stingrāki nosacījumi reģiona vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem, t. sk. stacionēto pacientu skaita pieaugums;

ja tiek atklāta jauno paaugstinātas virulences koronavīrusu paveida vietējā transmisija, neskatoties uz konkrēto riska pakāpi, tiek lemts par nepieciešamību ieviest maksimālus piesardzības un drošības pasākumus.

pieņemot lēmumus par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu ir jāņem vērā šādi aspekti:

vai tiks apturēta infekcijas izplatība un panākta saslimstības rādītāju samazināšanās;

lai tiktu novērsta pārslodze veselības aprūpes sektoram, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību;

lai tiktu nodrošināta izglītības pieejamība bērniem, veicinot klātienes izglītības procesu;

piesardzības pasākumu sabalansētība ar ekonomisko aktivitāti.

Vadoties no epidemioloģiskā riska pakāpes tiek rekomendēti šādi pasākumi

Tabulā ir norādīti maksimālie risinājumi katrā riska fāzē. Šobrīd piesardzības un drošības pasākumi tiek noteikti atbilstoši ļoti augsta Covid-19 riska izplatības līmenim. Covid-19 izplatībai samazinoties, notiek pāreja uz zemāka riska fāzi, mazinot piesardzības un drošības pasākumus.

Ļoti augsts risks/ārkārtējā situācija

Augsts

risks

Vidējs

risks

Zems

risks

Pulcēšanās

2+2 princips

5+

15+

50+

Pasākumi publiskās vietās

(privāti/publiski)

Nenotiek

Nenotiek

50+

100+

Pakalpojumi/

tirdzniecība

Klātienē tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecība un pakalpojumi; citas preces tirdzniecības vietās, kur pirmās nepieciešamības preces pārsniedz 70% sortimenta. Tiek ieviests drošas tirdzniecības koncepts

Nodrošinot stingru kontroli un drošības pasākumus (prioritāri ārtelpās)

Ievērojot piesardzības un drošības pasākumus

Ievērojot piesardzības un drošības pasākumus

Kultūrvietas

Tikai grāmatu izsniegšana līdzņemšanai bibliotēkās

Individuālas vizītes, ievērojot piesardzības un drošības pasākumus

Ievērojot piesardzības un drošības pasākumus

Ievērojot piesardzības un drošības pasākumus

Sports

Tikai ārtelpās, nenotiek pasākumi, sacensības

Iekštelpās tikai  individuāli

Ārtelpās ievērojot piesardzības pasākumus

Iekštelpās nepārsniedzot pulcēšanās ierobežojumus

Ārtelpās ievērojot piesardzības pasākumus

Iekštelpās nepārsniedzot pulcēšanās ierobežojumus

Ārtelpās ievērojot piesardzības pasākumus

Izglītības iestādes

Klātienē tikai pirmsskolas izglītības iestādes un speciālās izglītības iestādes

Klātienes mācības tiek pakāpeniski atsāktas  jaunāko klašu skolēniem un  individuālas konsultācijas sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem

Mācības notiek tikai vienas klases, kursa ietvarā, ievērojot noteiktās vadlīnijas

Mācības notiek grupas ietvaros, kas var aptver vairāk klases, ievērojot noteiktās vadlīnijas

Sabiedriskā ēdināšana

Tikai līdzņemšanai

Piesardzības pasākumi un

iekštelpās pie galdiņa - 2 cilvēki, ārtelpās - 4 cilvēki Darba laiks līdz 24:00

Piesardzības pasākumi un iekštelpās pie galdiņa - 4 cilvēki, ārtelpās - 8 cilvēki Darba laiks līdz 24:00

Ievērojot piesardzības un drošības pasākumus

Izklaides vietas

(piemēram,

diskotēkas, nakts klubi, kazino)

Nedarbojas

Nedarbojas

Darbojas ar ierobežojumiem (piemēram, darba laiks līdz 24:00 u.c.)

Ievērojot piesardzības un drošības pasākumus

Valsts un

pašvaldību pakalpojumi

Maksimāli tiek sniegti attālināti

Tiek paplašināta attālināto pakalpojumu sniegšana un/vai pakalpojumu sniegšana pēc pieraksta

Piesardzības pasākumi atbilstoši vadlīnijām

Piesardzības pasākumi atbilstoši vadlīnijām

Darba vietas

Maksimāli attālinātais darbs, bet klātienē ievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus, tiek lietoti mutes un deguna aizsegi

Nav pasākumu, nepulcējas,

tiek paplašināts attālinātais darbs, mutes un deguna aizsegu lietošana, kur nevar ievērot 2 m distanci

Piesardzības pasākumi atbilstoši vadlīnijām

Piesardzības pasākumi atbilstoši vadlīnijām

Ilgstošas sociālās aprūpes centri

Nenotiek apmeklētāju vizītes (izņemot pie smagi slimiem cilvēkiem), pastiprināta klientu un darbinieku testēšana

Ierobežotas apmeklētāju vizītes, pastiprināta klientu un darbinieku testēšana

Ierobežota klientu atrašanās ārpus iestādes

Piesardzības pasākumi atbilstoši vadlīnijām

Mutes un deguna aizsegu lietošana

Visās publiskās vietās

Sabiedriskajā transportā un publiskās vietās, publiskos pasākumos

Tur, kur nevar ievērot 2 m distanci un kontakts pārsniedz 15 minūtes

Augsta riska objektos (sociālās aprūpes centros, slimnīcās)

Vienlaikus, sekojot Lielbritānijas, Īrijas un Portugāles pieredzei, ir jābūt gataviem pasākumiem, ja situācija pasliktinās.

Ja tiek sasniegts ārkārtīgi augsts saslimstības līmenis – 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits pārsniedz 700 uz 100 000 iedzīvotājiem;

VAI ir ļoti straujš saslimstības pieaugums – ja, pie 14 dienu kumulatīvā saslimstības līmeņa virs 200 uz 100 000 iedzīvotājiem, 7 dienu saslimstības rādītājs nedēļas laikā ir pieaudzis par 20 %;

VAI strauji izplatās jaunie paaugstinātas virulences koronavīrusu paveidi – ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk kā 5 % gadījumu tiek atklāti jaunā tipa vīrusa paveidi, un ir aizdomas par vietējo transmisiju,

var tikt lemts par zemāk minēto vai citu papildu stingru piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu reģionālā vai nacionālā mērogā:

Klātienē darba pienākumus veic tikai tie darbinieki, kas pilda neatliekamus darba uzdevumus;

Valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumi klātienē tiek sniegti tikai īpašos gadījumos;

Klātienē atļauti tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumi un pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegāde;

Pirmsskolas izglītības iestādes nodrošina dežūrgrupas tikai tiem bērniem, kuru vecāki veic neatliekamus darba pienākumus un nevar nodrošināt bērnu uzraudzību;

Iespējami personu pārvietošanās ierobežojumi dzīves un darba vietu apkārtnē.

Var tikt ierobežota pārrobežu migrācija.

Pastiprināti tiek nodrošināta visu noteikto ierobežojumu ieviešana un ievērošanas kontrole.

Iedzīvotājiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts šādai situācijai (pabalsti, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums, kritiski nepieciešamo pakalpojumu pieejamība).

Pašreiz veicamie pasākumi, lai varētu samazināt saslimstības skaitu līdz 200.

Turpināt esošos piesardzības un drošības pasākumus, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem, veicot situācijas novērtējumu reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.

Veikt pasākumus, lai maksimāli novērstu jauno koronavīrusu variantu izplatību valsts teritorijā.

Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no ārvalstīm.

Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, prioritāri veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem (prioritāri jaunāka vecuma bērniem un sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem).

Paredzēt, ka var tikt ieviesti starprisinājumi, ja Covid-19 izplatības rādītāju dinamika pieļauj piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu un nozare var pierādīt un pamatot:

piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas nozīmi sabiedrībai;

kā tiks nodrošināta noteikto pasākumu ieviešana un kontrole;

ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšana nepaaugstinās riskus Covid-19 izplatībai.

Ņemot vērā minēto:

Ir jāstiprina pasākumi Covid-19 (īpaši jaunā koronavīrusa paveida) ievešanai no ārvalstīm un izplatībai valsts teritorijā:

aizliedzot maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi;

pārskatot un samazinot personu grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai ieceļojot Latvijā un pašizolācijai;

pastiprinot atbildību un kontroli par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro noteiktās pašizolācijas prasības.

Nekavējoties jāpastiprina atbildība un kontrole par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu, īpaši:

izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanu, piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas inficēto personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības;

par piesardzības un drošības pasākumu neievērošanu sabiedriskās vietās un pakalpojumu (tai skaitā tirdzniecības pakalpojumu) sniegšanas vietās.

Ja tiek nodrošināta 1. un 2. punktā minēto pasākumu efektīva ieviešana, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai (ja, nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10 % un nepieaug stacionēto pacientu skaits):

3.1. atjaunot klātienes mācības sākot ar 1.-2. klases skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti un priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam un izglītojamie kas šajā semestrī noslēdz izglītības ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai profesionālā izglītībā;

3.2. turpmākajā periodā, ja epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, lemt par klātienes mācību paplašināšanu skolas vecuma bērniem, ņemto vērā izglītības prioritātes (3.-6.un 12. klase, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības programmu individuālās nodarbības) un piesardzības pasākumu nodrošināšanas iespējas;

3.3. pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē, ieviešot drošas tirdzniecības konceptu:

atceļot klātienes tirdzniecībai atļauto preču sarakstu;

nosakot konkrētus pienākumus tirdzniecības vietām, lai tiktu kontrolēts cilvēku skaits tirdzniecības vietā;

nosakot konkrētu pienākumu tirdzniecības vietām kontrolēt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai tirdzniecības vietā (sejas masku lietošana telpās un tirdzniecības vietas ārtelpu teritorijā, roku dezinfekcija, distances ievērošana);

nosakot aizliegumu reklamēt klātienē iegādājamās preces;

nosakot atbildību, kontroles un soda mehānismus tirdzniecības vietām par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu.


[1] https://www.ecdc.europa.eu/en/cases-2019-ncov-eueea

Novērtē šo rakstu:

17
99

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...