Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst uzmanību uz vairākām bažām, kas saistītas ar SIA Rīgas Meži darbību, kuras, manuprāt, būtu jāizmeklē un jāuzrauga atbildīgajām iestādēm.
Vadības darbības un iekšējā komunikācija:
SIA Rīgas Meži vadība ilgstoši slēpj dažāda veida darbības. Valdes sarunās tiek apzināti kultivēta konkrēta virziena propaganda, kā arī tiek atgādināts, kuri politiskie spēki ir "mūsējie" un kuri – "nav". Kā arī sekot tikai LA.LV ziņās notiekošajam.
Jebkuras iekšējās aptaujas par emocionālo klimatu un domas par valdes darbībām ir neiespējamas, neva brīvi izteikties, jo visi tiek kontrolēti. Aptaujas tiek veidotas tā, ka, pat ja tās ir anonīmas, nav iespējams izteikt viedokli anonīmi, jo pēc uzdotajiem jautājumiem ir skaidrs, kurš ko ir rakstījis, un parasti tiek atbrīvoti tie, kas izsaka viedokli pret Anitas Skudras (attēlā) darba metodēm.
Amatu pieņemšana un konkursu procedūras:
Darbinieki uz svarīgiem uzņēmuma amatiem tiek pieņemti no "savējo loka", apzināti apejot konkursa noteikumus. Piemēram, gandrīz gadu Mežsaimniecisko darbu nodaļā nav reāla vadītāja, bet amats tiek uzturēts ar pienākumu izpildītāju un vadītāja vietnieku, diviem darbiniekiem veicot aizvietojošo fukciju.
Tāpat ir bijusi prakse, ka darbinieki arī citās nodaļās, piemēram, juridiskajā nodaļā, personāla daļā, komunikācijas daļā un iepirkumos, tiek pieņemti, apejot konkursus un izvēloties Anitas Skudras atlasītos cilvēkus.
Specifiski jautājumi par SIA Rīgas Meži darbību:
Kur palika visi brieži no Ogres briežu dārza? Vai tie tika aizvesti pārstrādāt gaļā, vai joprojām ir brieži Ogres briežu dārzā? Par tiem nav informācijas, jo tos neviens nav saskaitījis.
Vai 100 hektāros ir palikuši mutējuši un slimi brieži, par kuriem tiek noklusēts un kuri joprojām nav izvesti no šīm platībām?
Vai blakus Ogres briežu dārzam Stiga RM būvē savu jauno ražotni, un vai šī projekta ietvaros tiks nozāģēti visi koki pie ceļa Ogrē, turklāt tas notiks ar SIA Rīgas Meži palīdzību?
Vai šis darījums ar Stiga RM radīs zaudējumus un lielus apdraudējumus SIA Rīgas Meži kokaudzētavai, kas atrodas tuvumā, un šis darījums tomēr nav paredzējis visus riskus?
Vai Miralda Ranga tika pieņemta darbā kokaudzētavā no Anitas Skudras puses un kokaudzētava jau gadiem nes zaudējumus, un neviens nespēj atbildēt uz jautājumu, kādēļ šāda mīnusus nesoša struktūrvienība tiek joprojām turēta? Vai Miralda Ranga iepriekš nesekmīgi vadīja amatus pašvaldībā un mēģināja nesekmīgi iekļūt Ogres domē?
Vai regulāri iepirkumos figurējošie uzņēmumi kā Stiga RM un Virši-A ir saistīti ar Anitu Skudru?
Vai ir patiesība, ka SIA Rīgas Meži budžetā tiek slepeni norakstīti papildu kubikmetri apaļkoka, lai slēptu patieso izzāģēto apaļkoku apjomu?
Vai ir taisnība, ka SIA Rīgas Meži ir tik daudz naudas, ka tā tiek slepeni slēpta dažādos finanšu instrumentos, lai izvairītos no tās nodošanas Rīgas domei?
Vai ir taisnība, ka Anita Skudra ir slepeni tikusies ar Aināru Šleseru, lai apspriestu Rīgas Zoo pievienošanu Rīgas Meži SIA un tā glābšanu, izmantojot izzāģēto apaļkoku daudzumu?
Šie jautājumi, manuprāt, ir būtiski, lai nodrošinātu pārredzamību un godīgumu uzņēmuma darbībā.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
