„Zivs pūst no galvas”: slikti, ka Saeima rāda slikto piemēru
Ringolds Balodis29.01.2025.
Komentāri (61)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
K. Švābe Covid-19 Lielā ekonomikas nonuļļošana
29.01.2025. 08:01 Citāts:
“Tādas tendences kā telemedicīna vai attālināts darbs, kas plaši paplašinājās cilvēktiesību ierobežojumus mājas ieslodzījuma laikā, maz ticams, ka atkāpsies - viņiem nebūs iespējams atgriezties pie status quo, kāds bija pirms pandēmijas.
Telemedicīna jo īpaši gūs labumu. Acīmredzamu iemeslu dēļ veselības aprūpe ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm pasaulē, kas nenovēršami palēnina inovāciju tempu. Bet nepieciešamība risināt pandēmiju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem (kā arī uzliesmojuma laikā vajadzība aizsargāt veselības aprūpes darbiniekus, ļaujot viņiem strādāt attālināti) novērsa dažus normatīvos un likumdošanas šķēršļus, kas saistīti ar telemedicīnas pieņemšanu. Nākotnē ir skaidrs, ka vairāk medicīniskās palīdzības sniegs attālināti. Tas savukārt paātrinās tendenci uz vairākreižu lietojamu un mājās veiktu diagnostiku, piemēram, viedajām tualetēm, kas spēj izsekot veselības datus un veikt veselības analīzi. Tāpat pandēmija var izrādīties noderīga tiešsaistes izglītībai.
Āzijā pāreja uz tiešsaistes izglītību ir bijusi īpaši ievērojama, strauji palielinoties studentu digitālajai uzņemšanai, daudz augstāk novērtējot tiešsaistes izglītības uzņēmumus un piešķirot vairāk kapitāla jaunizveidotajiem uzņēmumiem “ed-tech”.
Šīs konkrētās monētas aizmugure palielinās spiedienu uz institūcijām, kas piedāvā tradicionālākas izglītības metodes, lai apstiprinātu viņu vērtību un pamatotu to maksu (kā mēs to aplūkosim nedaudz vēlāk).
… Rādīt visu
lauķis
29.01.2025. 08:01Manuprāt sistēma kā tāda ir ar stipru smaku tomēr pats bēdīgākais ka cilvēkveidīgie ir tikpat sapuvuši.
Sociālā segregācija
29.01.2025. 07:55»
K. Švābe Covid-19. Lielā ekonomikas nonuļļošana
Tas, ko apraksta R. Balodis ir “jaunā normālība”, kura sīgi aprakstīta K. Švābes grāmatā...
2018. gada konferencē par nākotnes iekarošanu izskatīja četrus scenārijus. Revolūcijas, haoss, katastrofa, antropoloģiskā pāreja.
Vadoties no kongresa tēzēm K. Švābe sabiedrībai uzrakstīja savu rokasgrāmatu. C19, Lielā ekonomikas nonuļļošana.
Kongress nonāca pie atziņas, ka antropoloģiskā pāreja ir vispieņemamākais scenārijs ar divām kastām - priviliģētie un beztiesiskie.
K. Švābe Covid-19. Lielā ekonomikas nonuļļošana
29.01.2025. 07:49Tas, ko apraksta R. Balodis ir “jaunā normālība”, kura sīgi aprakstīta K. Švābes grāmatā.
Citāts no grāmatas:
“ Sociālie nemieri
1.3.2. Sociālie nemieri
Viena no visdziļākajām briesmām, kas draud pēc pandēmijas vai ierobežojumu atcelšanas, ir sociālie nemieri pret sociālo segregāciju.
… Rādīt visu
Un
29.01.2025. 07:31Tur Saeimā un valdībā visi ir sapuvuši, smird jau no liela gabalā. Nevar vienoties, viens otru apkaro. Vienotība un Co opozīcijai nepatīk, bet vienoties, lai Vienotību un Progresivos atstātu opozīcijā, nevar. Tavaram diez ko nepatīkot Šlesera partija. Ko tad līdīs atkal Vienotības apskāvienos? Visi tur ir mēsli.
kur var iepazīties ar skaitļiem?
29.01.2025. 07:27ņemot vērā to, ka Latvijā jau pirms astoņiem gadiem ierēdņu skaits bija virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
jā jā
29.01.2025. 07:19Vārdos mums . protams, apkaros birokrātiju, bet īstenībā nekas nenotiks. Nu kā gan var uzmest savus vēlētājus- kas tad balsos par Vienotību? Lielākais cirks ir tas, ka ES par galveno birokrātijas apkarotāju iecelts mūsu pašu birokrātijas galvenais aizstāvis Lācītis.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
